Mārtiņš Bondars
Mārtiņš Bondars
Foto – Karīna Miezāja

– Vai tas nozīmē vēlmi atvērt arī papildu kanālu krievu valodā Latvijā? 19

Otrs – ekonomiskais bloks prezidenta rokās mazāk ir tiešā veidā. Taču saimnieciskās attīstības lietās, kas ir valdības kompetence, prezidentam jāpiedalās ar “maigo” varu. Ja mainās valdība, prezidentam klātos runāt ar nākamo valdības vadītāju, ko darīt ekonomikas izaugsmes jautājumā, jāskatās, lai tas parādās deklarācijā. Pēc tam jāseko līdzi izpildei. Šogad būšot 2% ekonomikas izaugsme. Mazāk par plānotajiem 2,8%. Šajos procentos ietilpst daudz ES fondu ieguldījuma līdzekļu un aizbraukušo Latvijas cilvēku mājup atsūtītā nauda. Un tad no 2% nekas pāri nepaliek, precīzāk, izaugsme uz vietas būs skaitāma ar mīnusa zīmi. Tas jālabo, lai četros gados Latvijā notiktu uzņēmējdarbības vides paplašināšana, nevis tikai Es fondu apgūšana, kā bijis līdz šim.

– Lai visi cittautieši nepārtiktu no Krievijas propagandas TV, svarīgākais ir viņus iekļaut vietējā informatīvajā telpā. Cilvēku kodēšana Krievijas kanālos ir pietiekami augstā līmenī, un tas nav ne Latvijas, ne citu Eiropas valstu interesēs. Taču tādēļ nav jārada jauns LTV kanāls krieviski. Svarīgs ir valsts pasūtījums – mums svarīgas informācijas ievietošana tajos kanālos, kurus jau lieto krievvalodīgā auditorija.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

– Bondara kungs, pirmais uzņēmāties būt prezidenta amata kandidāts. No tā nav redzams, ka jūs būtu aptraipīts, dubļiem nomētāts. Taču, cik valodīgam, manikirētam jābūt prezidentam, spriedelē daudz. Ko jūs darītu, ticis amatā?

– Pirmā lieta, ar ko jaunajam prezidentam nodarboties, būs valsts drošība. Tā, kā galds stāv uz četrām kājām. Viena ir armija, kurai nepieciešams palielināt finansējumu. Piemēram, ja zinām, ka aiz robežām ir tik un tik tanku, tad zinām, cik mums vajag prettanku aizsardzības iekārtas. Zinām, cik ir helikopteru, lidmašīnu, tātad skaidrs, cik pretgaisa ierīču nepieciešams Latvijas armijas bruņojumā. Tātad mums jākāpina aizsardzības spējas. Otrkārt, tas ietver arī izlūkdienestus. Tajā strādā godprātīgi puiši un meitenes, taču arī viņiem jāpalielina finansējums un kapacitāte, lai pienākumus pildītu vēl profesionālāk. Šīm sadaļām noteikti jāparādās valsts galvas darbakārtībā, jo viņš ir arī Nacionālās drošības padomes vadītājs. Trešā daļa ir iekšējā drošība, kas skar robežsardzi un policiju, kam jāsadarbojas ar armiju, jo tas ir īpaši būtiski hibrīdkara apstākļos, novēršot militārus apdraudējumus. Līdz šim pazinām pasauli, kur policija un armija ir šķirtas. Tagad jāmācās strādāt roku rokā. Ceturtā lieta ir ārpolitika nacionālās drošības labā. Kad gribējām iestāties NATO, braucām uz Ameriku (un ne tikai), runājām ar Kongresa, Senāta locekļiem, un arī šodien jāklauvē pie šīm pašām durvīm ar skaidru vēstījumu. Ka mums ir intereses sadarbības jomā ar ASV un pārējām NATO valstīm. Es tās nosaucu – amerikāņu klātbūtne, tehnoloģisko spēju izmantošana zemē, kas saucas Latvija. Lai tā notiktu, mūsu politiskajai virsvadībai jābūt pietiekami pārstāvētai Vašingtonā senātā, Valsts departamentā, Baltajā namā un arī domnīcu līmenī, kur palīdz veidot vidi, uz kuras pamata pieņem lēmumus. Un Latvijas prezidentam par drošību ir vislielākā teikšana, kā un kas jādara turpmākajos četros gados. Viņš ir NDP priekšsēdētājs, virspavēlnieks, pārstāv valsti ārzemēs, līdz ar to diplomāts – instrumentu klāsts risināt šos jautājumus ir itin plašs, un attiecīgais bloks šobrīd ir gan aktuāls, gan būtisks.

Otrs – ekonomiskais bloks prezidenta rokās mazāk ir tiešā veidā. Taču saimnieciskās attīstības lietās, kas ir valdības kompetence, prezidentam jāpiedalās ar “maigo” varu. Ja mainās valdība, prezidentam klātos runāt ar nākamo valdības vadītāju, ko darīt ekonomikas izaugsmes jautājumā, jāskatās, lai tas parādās deklarācijā. Pēc tam jāseko līdzi izpildei. Šogad būšot 2% ekonomikas izaugsme. Mazāk par plānotajiem 2,8%. Šajos procentos ietilpst daudz ES fondu ieguldījuma līdzekļu un aizbraukušo Latvijas cilvēku mājup atsūtītā nauda. Un tad no 2% nekas pāri nepaliek, precīzāk, izaugsme uz vietas būs skaitāma ar mīnusa zīmi. Tas jālabo, lai četros gados Latvijā notiktu uzņēmējdarbības vides paplašināšana, nevis tikai Es fondu apgūšana, kā bijis līdz šim.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.