Prezidentam iebildumi pret uzturēšanās atļauju ierobežošanu 17
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam ir iebildumi pret iecerēto termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ierobežošanu, tomēr viņš vēl nesniedz tiešu atbildi, vai gatavojas neizsludināt attiecīgos likuma grozījumus, kuru pieņemšanu nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (NA) pasludinājusi par nosacījumu, lai atbalstītu nākamā gada budžetu un faktiski arī tam lai paliktu valdībā.
“Savu viedokli neesmu slēpis arī agrāk, pirms šis jautājums nebija uzstādīts politiski – man šķiet pilnīgi neloģiski, ka cilvēki savu politisko interešu dēļ ceļ priekšā jautājumus, kas ir būtiski nākotnes attīstībai,” šorīt telekanālā LNT sacīja Bērziņš.
Par to, ka Latvijā viss brūk un cilvēki brauc projām, par to neviens nedomā, NA nostājas kritiku turpināja Bērziņš. Kāpēc tad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, varbūt valstij atkal jāceļ apkārt žogs, retoriski vaicāja politiķis.
Bērziņš tomēr piekrīt, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēma ir nepilnīga un būtu uzlabojuma, precīzāk atrunājot, kādus investorus piesaistīt, kādus ieguldījumus prasīt u.tml., taču “tas ir darbs, kur jādomā ar galvu”.
Prezidents ir pārliecināts, ka izsniedzamo atļauju skaitu samazināt nedrīkst. Atsaucoties uz ārvalstu uzņēmēju aplēsēm, viņš lēš, ka Latvija ar uzturēšanās atļaujām varētu piesaistīt ap 3500 investorus gadā pašreizējo ap 2000 vietā. Tikmēr likumos plānotās izmaiņas paredz ierobežot izsniedzamo atļauju skaitu līdz nedaudz vairāk kā 800 gadā.
NA kritiku no Bērziņa saņēma arī par atbalstu Uzvaras pieminekļa nojaukšanai. Prezidents tieslietu ministra Jāņa Bordāna (NA) izteikumus šajā jautājumā nodēvēja par administratīvā resursa izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā vistīrākajā veidā.
Jau ziņots, ka koalīcijas partneru vienošanās paredz veikt Imigrācijas likuma grozījumus, nosakot, ka nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām var veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro (105 000 latu) un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (350 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
