Prezidentam gan kritiķi, gan atbalstītāji 10
Vairāk nekā 1000 cilvēku parakstījuši vēstuli, kurā pausta vilšanās par Valsts prezidenta Andra Bērziņa politisko nostāju. Valsts prezidenta kanceleja ir izteikusi viedokli par A. Bērziņam veltītajiem pārmetumiem, taču Saeimas partijas izliekas, ka tām ar šo jautājumu nav nekāda sakara.
“Mūs dziļi aizvaino Valsts prezidenta Andra Bērziņa nespēja formulēt savu viedokli situācijā, kuras sekas vistiešākajā veidā skar arī mūsu valsti,” teikts atklātajā vēstulē, kas sociālajos tīklos sāka savu ceļu marta beigās. Tajā arī pieprasīts, lai Valsts prezidents un Saeima skaidri un saprotami paustu savu nostāju ne vien pret notikumiem Ukrainā, bet arī pret Kremļa autoritāro diktatūru. “Mēs neuzskatām, ka tāds prezidents pārstāv Latvijas tautas intereses, un aicinām Saeimu un Valsts prezidentu pašu izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt šo amatu,” teikts noslēgumā.
Aptaujātie Saeimas deputāti šo vēstuli vērtē piesardzīgi diplomātiski (“tā ir daļa no demokrātiskas vārda brīvības”, “esam priecīgi, ka mūsu cilvēki ir pilsoniski aktīvi” un tamlīdzīgi). Dažu frakciju (piemēram, “Vienotības” un Reformu partijas) deputāti prezidenta kritiķiem piekrīt vairāk, bet citu (īpaši ZZS) pārstāvji valsts galvas virzienā raidītos pārmetumus kategoriski noliedz. Toties vēstule aizsākusi diskusiju, kas varētu novest pie jauniem mēģinājumiem mainīt prezidenta ievēlēšanas kārtību, padarot to atklātu. Pašreiz Valsts prezidents ir vienīgā amatpersona, ko Saeima ievēl amatā slēptā balsojumā.
“Ir saprotams, ka prezidenta izteikumi saistībā ar Ukrainas notikumiem ir izraisījuši bažas un neizpratni sabiedrībā. Varam būt tikai gandarīti, ka mūsu cilvēki nebaidās būt pilsoniski aktīvi un izmanto iespējas demokrātiski paust savu viedokli. Taču esmu īpaši gandarīta par to, ka diskusijās par šo tēmu ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis paudis gatavību atbalstīt pāreju uz atklātām prezidenta vēlēšanām,”teica “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedre Lolita Čigāne.
Līdzīga nostāja ir arī RP Saeimas frakcijas priekšsēdētājai Zandai Kalniņai-Lukaševicai. Tādēļ ļoti iespējams, ka drīzumā Saeimā atgriezīsies Satversmes grozījumi, kas paredz ievēlēt prezidentu atklātā balsojumā. «Vienotības» un RP entuziasms par ZZS atbalstu šai idejai gan varētu būt pāragrs. Kā paskaidroja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, viņš pats atbalstītu pāreju uz atklāto balsojumu, bet nevar garantēt par pārējo frakciju. Tai šajos jautājumos esot brīvais balsojums.
Attiecībā uz aicinājumu izvērtēt Bērziņa atbilstību prezidenta amatam deputāti ir diezgan vienoti. ”Prezidenta ne pārāk veiksmīgā komunikācija un tās sekas šobrīd nav aktualitāte numur viens. Ņemot vērā starptautisko saspīlējumu Ukrainā, kas rada riskus arī Latvijas drošībai, šobrīd nevajadzētu palielināt iekšējo spriedzi un nestabilitāti ar priekšlaicīgām izmaiņām valsts varas augstākajos plauktos. Tā mēs Latvijai varētu nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma,” uzskata Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja biedrs Gaidis Bērziņš. Tādu pašu viedokli pauda arī Brigmanis, un ar atrunām tam pievienojās arī citu frakciju pārstāvji.
Deputāti uzskata, ka darījuši visu nepieciešamo, izsakot nostāju par Ukrainu un Krieviju. ”Manis vadītā Saeimas Eiropas lietu komisija kopā ar Ārlietu komisiju izstrādājusi un parlaments apstiprinājis paziņojumu par situāciju Ukrainā. Turklāt Eiropas lietu komisija paudusi savu attieksmi trijos atsevišķos paziņojumos, regulāri diskutējam par Ukrainu savās sēdēs, apstiprinot Latvijas nacionālās pozīcijas,” norādīja Kalniņa-Lukaševica. Citi tautas kalpi atgādināja, ka Saeima šobrīd vērtē iniciatīvu par vienotu Baltijas krievu kanālu, lai mazinātu Krievijas propagandas ietekmi. Tāpat deputāti atgādina, ka piešķirti papildu līdzekļi Zemessardzei, tiek strādāts pie īpašas piestātnes izveidošanas Liepājā NATO kuģiem, Saeimas pārstāvji viesojušies Ukrainā.
Sociālajos tīklos klejo arī cita vēstule, kas, tieši pretēji, izsaka atbalstu A. Bērziņam. Tajā apgalvots, ka kritiķu ”pārmetumi Valsts prezidentam par to, ka Putina uzaicinājums ierasties Latvijā joprojām ir spēkā, liecina par starpvalstu attiecību un elementāras diplomātijas izpratnes trūkumu”. Atbalsta vēstules autori pārmet, ka šobrīd katrs, kuram nav slinkums, cenšas atrast kādu aizskarošu vārdu par Valsts prezidenta tiešo valodu un izteiksmes veidu. Tādēļ viņi aicina Bērziņa atbalstītājus sūtīt savu viedokli pa konkrētu e-pastu, kā arī organizēties vienotā kustībā, lai sabiedrība un mediji sadzirdētu arī viņu uzskatu, ka ”Valsts prezidents Andris Bērziņš ir vīrs ar taisnu stāju, pats savu galvu uz pleciem, kurš neatsaucas katram skribenta vai ārzemju vietvalža svilpienam”. Atbalsta vēstuli pirmie parakstījuši un izsūtījuši Ināra Laizāne, Raivis Krūmiņš, Jana Tomsone, Inga Ločmele, Jānis Akurāters, Uldis Sils, Viktors Kalniņš, Iveta Balode. Nekas vairāk par šiem cilvēkiem nav zināms – ne nodarbošanās, ne dzīvesvieta, ne kontakti nav norādīti.
Vēlāk šim aicinājumam sekoja „Latvijas Valsts prezidenta atbalstītāju kustības” (bez uzvārdiem) paziņojums ar virsrakstu „Sabiedrība atzinīgi novērtē Valsts prezidenta paveikto”, kurā bija apkopoti prezidentu cildinoši citāti. Viens no citētajiem – arī Rīgas domes deputāts Dainis Turlais («Gods kalpot Rīgai»): «Ieraudzīju internetā šo vēstuli un pievienojos atbalstītājiem. Kas mani uz to pamudināja? Pats prezidents – ar savu rīcību un stāju. Manuprāt, Bērziņš ir kompetentākais no visiem prezidentiem, kas mums bijuši. Viņš spēj pieņemt skaidrus lēmumus un atbildēt par tiem. Tieši tāds valstsvīrs Latvijai šobrīd nepieciešams.» Atbalsta iniciatīvai pievienojušies arī citi atpazīstami cilvēki, piemēram, Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis („man šķiet,ka latvieši ir kļuvuši par interneta vergiem, ja domā, ka ar laisku sēdēšanu krēslā pie datora var risināt globālas lietas”) un Latvijas Universitātes profesore Maija Kūle („jaunie radikāļi veicina uzbrukumus prezidentam, izmantojot sīkmanīgus iemeslus”)
Paziņojumā apgalvots, ka saņemti vairāki simti atbalsta vēstījumi, kuros esot teikti atzinīgi vārdi par prezidenta „skaidro valodu un spēju ieklausīties tautas balsī”. Tāpat vēstulē teikts, ka „prezidents ir pierādījis, ka nauda viņam ir vienaldzīga, viņš netiecas pēc dārgiem īpašumiem”. Jāpiebilst, ka pats prezidents intervijā radiostacijai ”Pieci.lv” neilgi pēc kritizējošās vēstules parādīšanās atzinis: ”Iepazīstoties ar šo vēstuli, ir skaidrs, ka es neesmu darījis visu, lai mani un manu rīcību saprastu un novērtētu visas sabiedrības grupas. Mana sajūta par dzīvi ir tāda – es pasaku konkrēti, ko es domāju, un tad arī attiecīgi rīkojos. Es nevaru visu laiku atkārtot, jo domās, ka es tikai ar runāšanu vēlos visu realizēt. Tāpēc sevišķi šajā situācijā, kad bija tik daudz neatliekami darāmā, pamats bija fokusēts uz attiecīgu rīcību.”
