Prezidenta vizīte durvis uz Ukrainu atver plašāk 0
“Jā, gāja pat labāk, nekā biju iedomājies,” dzirdēju kādu uzņēmēju sakām otram mājupceļā piektdienas vakarā. Tā nebija izlikšanās pašcieņas saglabāšanai pēc divu dienu viesošanās Kijevā un Odesā, kurp uzņēmēji pavadīja Valsts prezidentu Andri Bērziņu oficiālajā vizītē.
Valsts galva atgriezās ar kopīgu paziņojumu ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču par sadarbību un trim līgumiem – parakstītiem nodomu protokoliem par sadarbību transporta koridora attīstībā (par to informēšu atsevišķā rakstā), lauksaimniecībā un patērētāju aizsardzībā.
Kaut arī sadarbības līgums ir vispārējs, sarunās ar savu ukraiņu kolēģi – agrārās politikas un pārtikas ministru Mikolu Prisjažņuku – pārrunātas konkrētas lietas, “LA” vēsta zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Piemēram, kā vienkāršot sertifikātus un pavadzīmes eksportējamajiem lauksaimniecības produktiem, par sēklu importu, par mūsu ekspertīzes palīdzību ukraiņu zivsaimniecībai.
Savukārt uzņēmēji atgriezās gan ar jauniem kontaktiem, gan ar jauniem līgumiem. Diemžēl nespēju aptaujāt visus 49 uzņēmējus, kas brauca līdzi, un tos, kas Ukrainā jau strādā un pievienojās biznesa forumam. Valerijs Kozlovs, “Peat Export” valdes loceklis, kā brauciena ieguvumu minēja kontaktu ar katlu mājas saimniekiem, kas plāno pāriet uz kūdras apkuri. Rēzeknes linu fabrikai (SIA “Baltiks East”) līgums par linu piegādi jau rokā. Arī “Balticovo” Arnim Veinbergam sirds mierīga par barību savām vistām. Zivju pārstrādātājiem esot septiņi potenciāli vērtīgi kontakti. Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonids Ribickis noslēdzis četrus līgumus.
Jauni kontakti, jauni pasūtījumi
Galdiņš pie galdiņa, uz katra divas plāksnītes ar Latvijas iestādes vai uzņēmuma nosaukumu, katrā galdiņa pusē pa diviem krēsliem. Uz galda grafiks, kad un ar ko katram uzņēmumam tikšanās. Uz šādu iespēju kontaktu biržā uzņēmumi laikus pieteicās Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā. Savukārt Kijevā – ukraiņu uzņēmēji uz tikšanos pieteicās Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā.
Te, lūk, galdiņš, uz kura plāksnīte “AD smart” un pie kura rosās Kaspars Ivanovs, jaunā uzņēmuma vienīgais īpašnieks.
“Latvija ir bagāta ar farmācijas tradīcijām, kas ļauj mums piedāvāt savu preci Ukrainā, kur cilvēki varbūt neatrod sev piemērotāko produktu. Latvijā ir daudz labu aktīvu vielu, ko varam ielikt produktā, – vai tā ir kapsula, tablete vai sīrups. Tāpēc ārsti, farmaceiti, zinātnieki var izveidot jaunu produktu un tāpēc mums, kas brauc uz šādiem forumiem, ir panākumi,” viņš pamato savu piedalīšanos.
“AD Smart” ražo dabiskus vitamīnus, piemēram, grūtniecēm, un veselību uzlabojošus produktus vīrusu laikā, kā arī aknu nostiprināšanai. “Jāpanāk, lai eksporta apjoms ir lielāks nekā vietējais patēriņš.” Kaspars nav jāpārliecina par piedalīšanās nepieciešamību – viņš bijis Azerbaidžānā kopā ar premjeru, pirmo kontraktu noslēdza uz vietas, un nupat jau nosūtīta pirmā partija. “Ukraina nav tik impulsīva biznesa valsts, un te uz tūlītēju kontraktu neceru, bet…” Nākamais interesents jau klāt, un mums saruna jābeidz.
Biržā “pārdod” politisko atbalstu
Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka piedalīšanās šādā forumā un kontaktu biržā ir būtiska gan kā statusa apliecinājums, gan neuzticēšanās barjeras novēršanai, gan administratīvo šķēršļu likvidēšanai biznesam Ukrainā. “Ā, tu biji tur, kur mūsu prezidents tikās ar jūsējo… Ja reiz tā…” spriežot ukraiņu vietējās administrācijas pārstāvji, un zīmogs uz atļaujas rokā.
“Jā, biznesa vide šeit nav līdz galam sakārtota, pastāv korupcija. Jā, pēc “doing business” indeksa, ukraiņi ir 123, mēs – 25. Tomēr Ukraina pēc iedzīvotāju skaita ir 23 reizes lielāka nekā Latvija, tas attiecīgi ir tikpat reižu lielāks tirgus, tāpēc mūsu uzņēmēji gatavi investēt,” sarunā atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.
Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs, apliecina, ka kopš pagājušā gada īsteno preču eksporta veicināšanas programmu Baltkrievijā un Ukrainā: “Mēs gribam savus eksporta veikalus, kuros pārdot Latvijas preces. Lai to izdarītu, ir vajadzīgs, pirmkārt, tāds politiskais atbalsts, kāds Maskavā ir “Rižskij dvorik”, un, otrkārt, ekonomiskais atbalsts startam kaimiņvalstīs. Mans ierosinājums: lai pirmās trīs piegādes tiktu atbalstītas no valsts puses. “Rižskij dvorik” nevar īstenot citās valstīs, jo te valda nežēlīgāki konkurences likumi un, ko tur slēpt, korupcija. Labi, ka Ukrainā ir uzņēmēji, kas gatavi veidot kopuzņēmumu veikala atvēršanai. Te noteikti palīdzēs Kijevas pilsētas administrācijas solītais atbalsts nepieciešamās dokumentācijas nokārtošanai.”
Kuluāru sarunās valstsvīru tikšanos aizdurvē pieredzējušākie uzņēmēji sūkstījās, ka daudz tādu gadījumu, kad priekšnoteikums ārvalsts uzņēmuma ienākšanai ir vietējā (vēlams ar saiknēm ar administrāciju) pieņemšana kā līdzīpašnieku, bet tas nepasargājot no valsts marodierisma vai uzņēmuma atņemšanas ar izdomātiem ieganstiem.
Padomu eksports
Ukrainā ir ļoti slikti ar pārtikas aprites noteikumu ievērošanu, piemēram, metro var tirgot neiesaiņotu gaļu, milti pat lielveikalā no plastmasas bļodām pašam jāber maisiņos. Te ražotājs nekādi nevar atbildēt, kas nonāks uz ēdāja galda.
“Tāpēc kopā ar PVD speciālistiem esam izveidojuši Higiēnas labas prakses rokasgrāmatu mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem un pārtulkojuši to krievu valodā. Šādi mēs palīdzam šai valstij un plus vēl mazliet nopelnām,” bilst Danusēvičs.
Latvijas ekspertīze un padomi, kā labāk iekļauties Eiropas tirgū, – arī tā ir mūsu eksportprece no likumdošanas parlamentu sadarbības līmenī līdz pat šādām rokasgrāmatām. Ir Latvijas uzņēmēji, kuri pārvalda ukraiņu lauku saimniecības. Šādu pieredzi ukraiņi vēlas pieņemt, jo arī viņi grib iekļauties Eiropas kopējā tirgū.
Latvijas ekonomiskā sadarbība ar Ukrainu 2012. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Ukrainu sasniedza 214,3 miljonus LVL (+49% salīdzinājumā ar 2011. gadu), no tā preču un pakalpojumu eksports ir 80,1 milj. LVL (+129%), imports ir 134,2 milj. LVL, kas pamazām samazina negatīvo tirdzniecības bilanci (–54,1 milj. LVL). 2012. gadā Ukraina bija Latvijas 20. lielākais preču eksporta un 18. lielākais preču importa partneris. Galvenās Latvijas eksporta preces uz Ukrainu ir ķīmiskie produkti un tekstilizstrādājumi. Savukārt no Ukrainas pārsvarā ieved metāla izstrādājumus. 2012. gada beigās Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Ukrainā sasniedza 24,1 milj., galvenokārt finanšu un apdrošināšanas darbībās un tirdzniecībā. |
