Prezidenta vēlēšanu rūgtā pēcgarša 24
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) meklē aizsardzības ministra amata kandidātus, “Vienotība” un Nacionālā apvienība (NA) mētājas ar apvainojumiem. Šādā noskaņā Saeimā pagāja pirmā diena pēc Raimonda Vējoņa ievēlēšanas prezidenta amatā.
“Mums būs jārunā par to, kā strādājam tālāk. Šī nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad NA šādi rīkojas. Tas nav stāsts par koalīcijas līgumu vai principu ievērošanu. Es respektēju viedokļu atšķirības, bet ir jābūt kādai prognozējamībai. Ja ir domstarpības, tad koalīcijas līgumā ir paredzēts, kādā veidā tās risināt – atnākot pie galda, izrunājoties un vienojoties parturpmākajiem soļiem,” nacionāļu balsojumu pret Raimondu Vējoni arī pēc Egila Levita izkrišanas komentēja “Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa. Pirmdien koalīcijas padomē partiju pārstāvji ieplānojuši pārrunāt Valsts prezidenta ievēlēšanas peripetijas.
[wrapintext][/wrapintext]
Vairāki aptaujātie “Vienotības” cilvēki zīmē interesantu versiju par notikušo, apgalvojot, ka NA esot solījusi atbalstīt Vējoni, ja viņš pēdējā kārtā paliks kā vienīgais kandidāts. Šādu solījumu NA pārstāvji esot pauduši gan koalīcijas padomes sēdē, gan vēlāk par to stāstījuši interneta sociālajā tīklā “Twitter”. “Es nezinu, kāda bija kolēģu motivācija pēkšņi mainīt savu nostāju. Par to mēs runāsim pirmdien,” teica Āboltiņa.
NA līderis Raivis Dzintars kategoriski noraida, ka partija būtu devusi šādu oficiālu solījumu: “Tas ir pilnīgs absurds un meli. Koalīcijas partneri saprot, ka viņu prezidenta kandidāts ievēlēts ar opozīcijas balsīm, visticamāk, tieši “Saskaņas”. Tas vēlētāju acīs nebūs populāri. Tādēļ tiek meklēts kāds cits grēkāzis, kāda tēma uzmanības novēršanai.” Viņš gan atzina, ka sākotnēji NA vērtējusi iespēju pēdējā balsojumā atbalstīt to koalīcijas kandidātu, kurš būs palicis vienīgais. Tomēr atteikušies no šādas rīcības uzreiz pēc tam, kad ZZS paziņoja, ka Levitu neatbalstīs nekādos apstākļos. Savukārt “Twitter” šāds solījums publicēts partijas iekšējās komunikācijas pārpratuma dēļ. Tāpat Saeimā aktīvi tiek izplatītas runas, ka vairāki NA pārstāvji galīgajā balsojumā esot atbalstījuši Vējoni. Viņu vidū Romāns Naudiņš, Aleksandrs Kiršteins un Kārlis Krēsliņš. Arī šos apgalvojumus nacionāļi noraida kā apmelojumus un gatavi tos atspēkot ar nofotografētiem biļeteniem.
Koalīcijas partiju nespēja vienoties par vienu prezidenta kandidātu un savstarpējie apvainojumi pēc balsojuma no jauna uzjundījuši runas par koalīcijas nestabilitāti. Aizkulisēs runā, ka spītīgos nacionāļus varētu sodīt, atņemot viņiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un nododot to ZZS pārziņā. Tāpat atjaunojušās runas, ka rudens pusē varētu notikt valdības maiņa.Tomēr valdošo partiju līderi šīs baumas noliedz, uzsverot, ka ar pašreizējo mandātu sadalījumu Saeimā īpašas pārbīdes nemaz neesot iespējamas. “Matemātika ir nepielūdzama,” rokas noplātīja Kārlis Šadurskis (“Vienotība”).
Tomēr vismaz vienas pārmaiņas koalīcijā ir neizbēgamas – ZZS sākuši meklēt aizsardzības ministra kandidātu, kurš varētu sekot Vējoņa pēdās. Pašlaik politiskajam spēkam esot padomā vairāki pretendenti uz šo amatu. ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis informēja, ka nākamās nedēļas sākumā par šo jautājumu lemšot savienības valde. Galvenie kritēriji jaunā ministra kandidāta izvēlē būšot viņa profesionālā atbilstība, aizsardzības jomas pārzināšana, augstākā līmeņa pielaide valsts un NATO noslēpumiem. Brigmanis arī kategoriski noraidīja runas, ka ZZS varētu mēģināt panākt kādas pārbīdes valdības iekšienē, atgādinot, ka partiju atbildības jomas atrunātas koalīcijas līgumā.
Kā ticamākais Vējoņa pēctecis šobrīd tiek minēts Saeimas deputāts Raimonds Bergmanis (ZZS), bet partijai padomā esot arī citi kandidāti. Aptaujātie “Vienotības” un NA pārstāvji Bergmaņa kandidatūru vērtēja pozitīvi. Bijušais sportists un pasākumu vadītājs ir samērā jauns politiķis, kurš deputāta amatā nostrādājis tikai nedaudz vairāk par pusgadu. Tomēr salīdzinot ar citiem izbijušajiem sportistiem, viņš šajos mēnešos sevi parādījis kā aktīvu parlamentārieti, kas piedalās debatēs un iesniedz savus grozījumus likumprojektiem. Saeimā Bergmanis strādā Sabiedrības saliedētības komisijā un ir Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja biedrs, kā arī darbojas NATO parlamentārajā asamblejā. “Nevajadzētu domāt stereotipos. Bergmanim ir laba izglītība, viņš labi zina angļu un krievu valodu, desmit gadus nostrādājis Nacionālo bruņoto spēku struktūrās, viņam ir izcilas komunikācijas spējas un prasme izklāstīt savu viedokli,” kandidātu augstu vērtē Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”). Pats R. Bergmanis apgalvoja, ka neviens partijas biedrs viņu nav uzrunājis par aizsardzības ministra amatu. Tomēr viņš neslēpa, ka būtu gatavs pieņemt šo izaicinājumu, jo “tāds ir politiķa pienākums”.
