Prezidenta vēlēšanas būs pārbaudījums koalīcijai: “politiskā tirgus” iespējamību nevar izslēgt 0
Valsts prezidenta vēlēšanas politiskie spēki varētu izmantot, lai palepotos ar spēcīgiem kandidātiem no sava vidus. Taču tas neizslēdzot iespēju, ka piepildās premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) griba un valdības partijas vienojas par kopīgu kandidātu. Šāda vienošanās būtu jāskata kontekstā ar to, ka koalīcijai vienlaikus varētu nākties apspriest arī Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas komisāra kandidatūras. K. Kariņš gan piektdien uzsvēra, ka sarunas par eirokomisāru sāksies pēc EP vēlēšanām, kas notiek 25. maijā.
Valsts prezidentu Saeima izraudzīsies maija beigās vai jūnija sākumā, tāpēc “politiskā tirgus” iespējamību nevar izslēgt.
Līdz šim tikai Nacionālā apvienība ir paziņojusi, ka plāno atkārtoti virzīt Valsts prezidenta amatam Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu. Viņu 2015. gada vasarā izkonkurēja tagadējais prezidents Raimonds Vējonis, kuru toreiz nominēja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Tā tagad ir opozīcijā. Panākt visu piecu valdības partiju atbalstu E. Levitam nebūs viegli – tāds, visticamāk, vairāk iespējams ar partijām nesaistītam kandidātam. Neoficiāli izskanējuši vairāku šādu pretendentu vārdi. Viņu vidū ir arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele.
Diskusija par prezidenta kandidātiem ir sākusies, nesagaidot R. Vējoņa paziņojumu, vai viņš vēlas pretendēt uz otro pilnvaru termiņu. Prezidenta vilcināšanās vairākiem politiķiem liekot domāt, ka R. Vējonis vēl plāno pārliecināties, vai un kādas izredzes viņam ir tikt ievēlētam. Ja koalīcija nespēšot vienoties par kopīgu kandidātu, kurš iegūst nepieciešamo vismaz 51 balss vairākumu, tad R. Vējoņa izredzes palikt amatā neesot izslēgtas, atzina vienas partijas vadošais politiķis. Pagaidām neviena partija nav solījusi tagadējo prezidentu izvirzīt.
Pēc divām nedēļām koalīcijas sadarbības sanāksmē plānota pirmā diskusija par Valsts prezidenta vēlēšanām.
Tajā iecerēts apkopot viedokļus par kritērijiem, pēc kuriem varētu izraudzīties nākamo prezidentu. Nesen Latvijas Televīzijas raidījumā “Viens pret vienu” K. Kariņš jau šos kritērijus nosauca: “Es domāju, ka valstī varētu atrast desmit kandidātus, kuriem ir politiskā un starptautiskā pieredze, laba reputācija, laba stāja, valodas zināšanas. Jautājums ir tikai, par kuru mēs varētu vienoties.”
Šajā pārraidē K. Kariņam arī tika vaicāts, vai “Jaunā Vienotība” (“JV”) uz amatu varētu virzīt Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Sandru Kalnieti, uz ko K. Kariņš atbildēja: “Ja man prasa, tad es teiktu, ka Sandra Kalniete būtu izcila kandidāte, bet jautājums ir, vai citas partijas arī tā uzskatīs. Taču viņa nav partijas kandidāte, un, ja skatās šo raidījumu, varētu brīnīties.”
Dažas dienas vēlāk “JV” paziņoja, ka S. Kalniete, kas iepriekš bija nolēmusi uz EP vairs nekandidēt, tomēr startēs EP vēlēšanās ar otro numuru aiz Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska. Partija skaidro, ka K. Kariņš uz EP vairs nekandidēs, bet saraksta galvgalī būtu labi iekļaut divus Eiropā jau ietekmīgus politiķus. Tiesa, maz ticams, ka citi atbalstītu “JV” prezidenta kandidātu, ja frakcijai ar astoņām vietām Saeimā jau ir premjera amats. V. Dombrovskis piektdien arī apstiprināja, ka būtu gatavs kandidēt uz eirokomisāra posteni.
“JV” frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis “Latvijas Avīzei” atzina, ka Valsts prezidenta vēlēšanās parasti partijas grib parādīt, ka arī tās biedru vidū ir cilvēki, kuri būtu cienīgi ieņemt šo amatu. Ļoti iespējams, ka tā būšot arī šoreiz. Taču valdības stabilitātei par labu nāktu koalīcijas kopīga vienošanās, uzsvēra politiķis.
“JV” tāpat kā Jaunā konservatīvā partija (JKP) varētu atbalstīt NA pieteikto E. Levitu.
To “LA” apstiprināja arī JKP frakcijas priekšsēde Juta Strīķe, kura vienlaikus atzina, ka arī JKP rindās ir šā amata cienīgi pretendenti, kurus viņa negribēja nosaukt, bet viena varētu būt Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla. E. Levita izredzes var izšķirt “KPV LV”, ar kuru kopā var nodrošināt vairākumu. Tādā gadījumā arī ar “Attīstībai/Par” (“AP”), visticamāk, vienotos.
“KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs “LA” teica, ka partija par šo jautājumu vēl neesot domājusi. Savukārt “AP” frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts sacīja: “Mēs labprāt satiktos ar Levita kungu un uzdotu viņam jautājumus par ideoloģiju. Es ar cieņu izturos pret viņa kandidatūru, bet nevar izslēgt visdažādākos scenārijus.” D. Pavļuts atzina, ka starp viņa pārstāvēto liberālo partiju un E. Levita uzskatiem varētu būt ideoloģiskas atšķirības.
ZZS priekšsēdis Armands Krauze un “Saskaņas” frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins netic, ka koalīcija vienosies par vienu kandidātu. A. Krauze nedomā, ka visi būtu gatavi balsot par E. Levitu. ZZS neesot centusies noskaidrot, vai R. Vējonis vēlas kandidēt, jo sagaida, ka viņš pats to paziņos. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanas bija aizklātas, bet zināms, ka R. Vējoni ievēlēja arī ar “Saskaņas” atbalstu.
Tagad “Saskaņa” vairs neplānojot par R. Vējoni balsot, apgalvoja V. Agešins.
“Esošais prezidents atbalsta sarkano līniju politiku. Viņam bija morāls pienākums uzticēt valdības veidošanu partijai ar lielāko vietu skaitu parlamentā, bet prezidents izvēlējās pēdējo partiju,” skaidroja V. Agešins. Esot liela varbūtība, ka “Saskaņa” virzīšot savu prezidenta kandidātu. Taču viņš nekonkretizēja, vai tas varētu būt mācītājs Pēteris Sproģis, kuru tā pieteica pirms Saeimas velēšanām kā savu prezidenta kandidātu, bet sabiedrības spiediena ietekmē viņš toreiz atteicās.
Pirmo reizi Valsts prezidentu Saeimā vēlēs atklāti. Konceptuāli pieņemtie grozījumi Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā paredz, ka kandidātus varēs iesniegt ne agrāk kā 60 dienas un ne vēlāk kā 55 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām 8. jūlijā, tā pagarinot kandidātu apspriešanas laiku. Tagad likumā paredzēts, ka kandidātus izvirza ne agrāk kā 50 dienas un ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru beigām.
