Prezidenta slimība un nacionālā drošība. Deputāti vēlas precizēt aizvietošanas kārtību 9
Valsts prezidents Raimonds Vējonis ar katru dienu šķiet arvien možāks un, cerams, drīzumā atgriezīsies ierindā. Tikmēr Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputāti sākuši spriest par nepieciešamību pilnveidot tiesisko regulējumu situācijām, kad Valsts prezidents ir kavēts veikt pienākumus.
R. Vējoņa slimība nav pirmā reize Latvijas vēsturē, kad Saeimas priekšsēdētājs aizvieto Valsts prezidentu, bet tā izraisījusi tik lielas kaislības kā nekad agrāk. Tam par iemeslu bija arī apstāklis, ka šoreiz pienākumu izpildītājam jāizsludina būtiski grozījumi Enerģētikas likumā par gāzes tirgus atvēršanu. Šim likumprojektam ir spēcīgi pretinieki, kas var atļauties algot gan spēcīgus juristus, gan lobijus, gan sabiedrisko attiecību veidotājus. Viņi mēģina apšaubīt Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces tiesības, aizvietojot prezidentu, izsludināt likumus prezidenta vietā, laižot darbā gan juridiskus argumentus, gan apmelojumus. Tostarp mēģina ķert žurnālistus “uz muļķi”, piespēlējot izdomājumus par to, ka Mūrniecei par nodokļu maksātāju naudu nopirkts 100 000 eiro vērts luksusa auto (Saeima pēdējo divu gadu laikā jaunas automašīnas nav iegādājusies). AS “Latvijas gāze” oficiāli vērsusies Valsts prezidenta kancelejā ar lūgumu neizsludināt Enerģētikas likuma grozījumus, bet nodot tos otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
“Valsts prezidenta aizvietotājs pilda tos uzdevumus, kas ir prezidenta pienākumi, piemēram, izsludināt likumus. Savukārt tās lietas, kas ir prezidenta tiesības, piemēram, atgriezt likumu otrreizējai caurlūkošanai, pilda tikai pats Valsts prezidents,” skaidroja Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps. Savukārt citi pazīstami juristi izsaka atšķirīgus viedokļus. Tas viss kopā radījis sabiedrībā apjukumu par to, kādas tieši ir valsts augstākās amatpersonas pienākumu izpildītāja pilnvaras.
Tādēļ deputātu iecerei precizēt aizvietošanas mehānismu būtu pamats. Jautājums tikai, kādēļ par to tiek spriests aizklātā Nacionālās drošības komisijas sēdē, nevis rīkota atklāta diskusija Juridiskajā komisijā. NDK vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) kategoriski atteicās komentēt to, kādi precizējumi prezidenta aizvietošanas mehānismā, viņasprāt, būtu nepieciešami. “Varu tikai pateikt to, ka viss notiek saskaņā ar Valsts prezidenta kanceleju un Vējoņa kungs ir informēts par šo diskusiju,” noskaldīja deputāte, kuru saniknojušas ziņas medijos, ka deputāti šīs izmaiņas plānojot aiz prezidenta muguras. Arī prezidenta aizvietotāja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece bija nerunīga: “Ir virkne jautājumu, kur juristu un ekspertu viedokļi atšķiras, tādēļ būtu nepieciešama diskusija lai panāktu kopīgu izpratni.”
Fakts, ka šo diskusiju sākusi tieši NDK, nevis kāda cita Saeimas komisija, liek domāt, ka nacionālās drošības jomā prezidenta trūkums ir jūtamāks nekā citās nozarēs. Tā, piemēram, Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes sasauc un vada tikai Valsts prezidents (saskaņā ar juristu skaidrojumiem aizvietotājs to nedrīkst darīt). Taču, kā noskaidroju Valsts prezidenta kancelejā – Raimonda Vējoņa slimība nav traucējusi NDP darbu, jo Valsts prezidents var sasaukt sēdes ar mutisku rīkojumu padomes sekretāram. Par šo sēžu norisi ne vienmēr tiek publiski paziņots, tādēļ nav iespējams pārliecināties, vai prezidents tās vadījis arī slimības laikā. Iepriekšējais Valsts prezidents Andris Bērziņš NDP sēdes sasauca aptuveni reizi ceturksnī, bet Raimonds Vējonis, sākot pildīt valsts galvas pienākumus, apņēmās to darīt ne retāk kā reizi mēnesī.
