Egils Līcītis: Bordāna valdības projekts iesviests papīrgrozā 4
Derību slēdzēji, kas likuši kaut eiromonētu uz Jāņa Bordāna vadītas valdības sastādīšanu, lai redz naudas gabalu aizripojam no maka. Valsts prezidents ir salēcies kā dzelts un nepatīkami pārsteigts par procesa nosodāmu novešanu misenē un kārtējiem pierādījumiem, ka bezdarbīgās, destruktīvās partijas ir apkaunojums valstij un posts tēvijai.
Vēlēšanu sestdienā dotie solījumi izrādījušies humoreskas. Grandiozās idejas sagāzušās un noplēstas kā vecas sētas.
Netiks realizēts ne afišētais kvartāla, ne piecgades plāns. Ne te būs teritoriālā reforma, ne algu, pensiju palielinājumi vēlētāju masām, ne iekļaujošas sabiedrības veidošana un apspiesto sieviešu aizstāvība – nekā produktīva, bet Latvijas ceļi bruks, kā brukuši. Bijušajam Madonas vidusskolas bioloģijas skolotājam Vējonim ir par maz pedagoģisko zināšanu darbam ar mazgadīgiem zeņķiem un indigo bērniem.
Gobzema kungs apelē pie nepieciešamības grūti dziedināmiem politiķiem izmantot psihoterapeita pakalpojumus un atdzesēt uztraukumus, noziedzīgu grupējumu varā esošiem niķupoļiem kopīgi pulcējoties pie 18. novembra svētku ugunskura jūras krastā. Pavļuta kungs runā, kā sarukusi partiju savstarpējā uzticēšanās sarunās, un Dzintara kungs papildina par organizētu haosu valdības veidošanas noslēgtībā.
Politiķu secinātajam jāpiemetina, ka vēlētāju uzticēšanās sarukusi – no tā mazumiņa, kas kaut cik bija, līdz absolūtai nullei par partiju profesionālismu un spējām vadīt valsti. Toties vēlēšanās apjātos pilsoņos atgriezusies simtprocentīga pārliecība par “tautas draugu” nesankcionētām darbībām un “izcilo” ietekmi valsts dzīves demoralizēšanā un savas darbavietas Saeimas paralizēšanā. Tik daudzi vecie, pieredzējušie un jaunie, talantīgie mocarti ar lielu troksni un neartikulētām skaņām ilgāk nekā mēnesi “komponēja” valdību – pirmajā nedēļā klārēja, ka lēnprātīgā piano ģimeniskumā – bet koncertmeistariem galā sanācis pat ar skoču nesalīmējams nekas.
Ja pēc dziļdomīgas raudzīšanās sārta liesmās vai ar pārdabisku spēku līdzdalību kādā jaukā mēnesnīcas piestarotā naktī izdotos sastiķēt vairākumu, jau ir skaidrs, ka nākamajā valdībā gaidāms tāds miers un sastrādāšanās kā pērtiķu būdā. Šais apstākļos Valsts prezidentam no vienpersoniskās varas augstumiem atlikusi viena nominācija. Sagrābt politiskos veikalvežus un iemest pārmācības namā. Nevis meditācijas pasākums jūras krastā, bet pagarāks apcietinājums bagātina cilvēkus ar vērtīgām atziņām un grāmatu gaismu no “Hotel Centrale” vai Brasas bibliotēkā aizlienētās zinātniski tehniskās un daiļliteratūras.
Ir bioloģiski noteikts termiņš sakarsušu ķermeņu atdzišanas periodam, un, tam pienākot, nevarīgos nespējniekus koalīcijas stellēšanā pakāpeniski pa vienam varētu izlaist. Normālā sabiedrībā atgrieztos agrākie sabotieri, kuri solās laboties un būt godīgi, kuri apzvērē – es vairs negribu melot vēlētājiem! – un parakstās turpmāk uzvesties disciplinēti, strādāt valsts un cilvēku labā.
Tāpēc virspavēlnieks Vējonis uz Rīgas pili no Ādažiem izsaucis kanādiešu bataljona kpt. Harisu un pilnīgas saprašanās atmosfērā saņēmis apliecinājumu un virsnieka godavārdu, ka valstī izvietotais militārpersonu kontingents pilnā mērā sniegs atbalstu stabilitātes, likumīgās kārtības un drošības nostiprināšanā. Karavīri ar kļavlapu zīmotnēm dos ieguldījumu stāvokļa noregulēšanā, jo valsts vadītājam nav ne citas ieejas, ne citas izejas, kā savādāk veicināt atjēgties demokrātijas ārdītājus.
Ko gan koalīcijas lipinātāji iedomājušies? Ka Vējonis varaskāros elementus pēc kārtas aicinās uz pili un sabučos?
Ja negausīgajiem intrigantiem pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā Romas pāvesta nesenie brīdinājumi nedzīties pēc pasaulīgām lietām un nebūt alkatīgiem?
Satversmes tēvi ir paredzējuši risinājumu deformētai ārkārtas situācijai, ar kādu pašlaik jāsastopas, un, nesekmīgi izlietojot Satversmes 56. pantu, valsts galva drīkst īstenot 56. prim pantu. Top sevišķais prezidenta “Rīkojums nr. 3”. Vējoņa labās rokas padomnieki, konstitucionālo tiesību zinātāji Plepa kungs un Jaunzemes kundze izgatavo dokumentāciju, saskaņā ar kuru prezidentālās pārvaldes iekārta iekšpolitisko krīžu risināšanā ieviešama normālā Satversmes noliktā kārtībā. Līdz tālāk pieņemtiem mēriem un kpt. Harisa vīru atsaukšanai kazarmās. Lūk, tā paveras tautu nomierinošs skats, un mūsu atlikušās Pētertorņa izmēra autoritātes akad. Stradiņš, prof. Kūle un doktors Levits arī piekrīt, ka pilsonību derētu atpūtināt no partijniekiem.
