Egils Līcītis: Prezidenta ļoti nopietna izvēle 0
Kolīdz ar prezidenta ļoti nopietnu izvēli esi paaugstināts sabiedriskā stāvoklī par premjera amata kandidātu, kā ar gaismu atver acis, par pirmo pienākumu uztver gādību par pārticību un saticību tēvzemē. Tā arī nominētais Aldis Gobzems pēc kontrastdušas frotē rītasvārkā, brokastī aizkozdams ar saziestām lašmaizītēm, uzdzerdams tonizējoša brazīļu dzēriena krūzi, apsmadzeņo valdības globālās pozicionēšanās ceļakarti. Nedrīkst pievilt pāri par 15% vēlētāju masas, kas devās uz iecirkņiem ar dziesmu:
“Par Kaimiņu es balsot eju.
Viņš mūsu pirmais kandidāts.
Pret tautu pagriezīs viņš seju,
Un tautai tagad laimīgs prāts.”
Alda organizējošā metode paredz, ka rīt vai garākā laika distancē gaidāmi vēsturiski pārkārtojumi valsts pārvaldes konstrukcijā un vecās iekārtas demontāžā. Nekāda koalīcijas padomes mudžekļa! Tas būs pilnīgi jauna tipa nospiedošs vairākums pēc formas un satura, kurā neplēsīsies pēc portfeļiem. Vai nu simts vēlētāju pilnvarotu paju biedru varavīksnes kopdarbības kooperatīvs, vai ģenerālsekretariāts, kas koordinē sekretariātus risināt visus sasāpējušos jautājumus par lētākiem medikamentiem, atbalstu bērniem un palīdzību amatieru sportam. Tur vēl jāpiespēlē ideja, vai Gobzems vadībā būtu izpilddirektors, pārzinis vai ģenerālsekretārs.
Nākamajā posmā valdības ēkas namdarim jāsagatavo oficiāls iztulkojums, kā “KPV LV” vērtīgo, uz dabaszinātnēm balstīto “13 soļu” programmatisko materiālu adaptētu vēl vieglākā valodā sagremojamu gan partneriem, gan pašiem partijas biedriem. Raugi, 13. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji nav vis partija tradicionālā nozīmē, bet garīgi kulturālais centrs. Ievēlētie kompanjoni ieņēmuši noteiktas ievirzes platformas kā nacionālisti, krievmīļi, lemberdzēni, “general motors” cīņā ar korupciju un kā izcilākie Latvijas šķirnes liberālisma eksemplāri. Dzīvē šiem politiķiem nācies aizvērt daudz neglītu lappušu.
Turpretim Artusa un Alda tīrā, nesamaitātā dievbijīgu jaunekļu un tikumīgu čiksu komūna ir tāds kā start-up jaunuzņēmums. Politisks spēks, kam ir viena specifiska orientācija un iekšējā konstitūcija – “mēs cīnāmies pret nekrietnībām!”. Par visām pārējām politikas sastāvdaļām premjera kandidāts Gobzems nav teicis ne jā, ne nē vārdu, bet “cīnāmies pret nekrietnībām” ir kategoriski. Kā arī otrs vizionāra redzējums obligātai īstenošanai – “valstij jāpagriežas ar seju pret cilvēkiem, bet cilvēkiem ar seju pret valsti”.
Bet politiķiem būs mazbērni. Kādudien vēstures mācību grāmatā dziļas sliedes ievilkušiem un pamatīgi nopēdojušiem sirmgalvjiem bērnu balstiņas neticīgi jautās – opap Bordān, vectēv Pūce, jūs bijāt rotaļu biedri šai kolektīvas izklaides formas Gobzema un mentora Ainara pasākumā? Un par atbildi pensionētajiem politiķiem vajadzēs rast sevišķi rūpīgi nomērītus un piemeklētus vārdus, lai saglabātu cieņpilnu pusaudžu attieksmi pret gados vecākajiem ciltstēviem.
Sākot no pareizā gala, latvieši sen būtu tikuši pie funkcionējošas valdības, un Vējonim no pils nevajadzētu padot premjera amata kandidātus vienu aiz otra kā električkas uz jūrmalu pēc precīzi noregulēta intervāla. Ja, pieklājīgi sakot, vēlētāji kļuvuši bezrūpīgi un iebalso parlamentārus, kam saprašana par valsts pārvaldes mākslu ir ne bū, ne bē, tad pieredzējušākiem “Attīstībai/Par!”, “Vienotības”, Nacionālās apvienības, JKP un ZZS politiķiem jāveido kodols, kas orķestrē procesu.
No sava vidus jāizvēlas solīdāks cilvēks, piemēram, Rinkēviča kungs, ap kuru saliedēties vairākumam, un prezidents jau deklarējis – kad man atnesīs vairākumu, es to apstiprināšu. Nav ko baiļoties, no opozīcijā atsēdinātiem neuzvedīgiem Gobzema zēniem ar šmucspaini pret cienījamu valdību. “KPV LV” ir pirmforma, kurā šķiršanās process nebūs ilgs, līdz projekts pāršķelsies uz pusēm, sadalīsies “olšteina sešniekos” vai balsu uzpircējiem ērti pieejamos balamutēs vieniniekos. Gobzems iezīmēja vismaz vienu robežu, kurā veselums ieplaisā – daļai līdzbiedru nekas nav iebilstams pret “Saskaņu”.
Dabīgi, starp piecām partijām arī ir savādi deputāti ar pretdabiskiem ieradumiem, bet tiek nemitīgi pamācīti – padzēsiet ambīcijas, rodiet kopsaucējus. Ja Bordāns ir viegli uzbudināms čalis ar aizskartu ego, kam ārkārtīgi nepatīk oligarhu podlaižas no ZZS – lūdzu, balvenietis sen varēja uzrunāt blakussēdētājus no Kaimiņa partijas. Eu, jūs arī pret nekrietnībām? Vo, vo, mums tas pats, nāciet pa sētaspusi mijiedarbībā pie JKP, ko čupojaties ar sniega krabju Šmitu.
