Prezidenta kanceleja: Bērziņš darbojas ilgtermiņa interesēs; no amata neatkāpsies 13
Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlas panākt, lai Latvijas cilvēku dzīve ilgtermiņā uzlabotos, nevis gūt ātru un lētu popularitāti īstermiņā. Tas teikts Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā, liekot noprast, ka Bērziņš turpinās darbu un no Valsts prezidenta amata negrasās atkāpties.
Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā, kas tapis, reaģējot uz atklāto vēstuli, kurā Bērziņš aicināts pamest amatu, sacīts, ka Valsts prezidents nekad nav baidījies un vairījies saukt lietas īstajos vārdos un vienmēr bijis gatavs runāt ar ikvienu līdzpilsoni kā līdzīgs ar līdzīgu.
“Andris Bērziņš pazīst Latvijas cilvēkus un zina, ko viņi domā. Ikviena tikšanās un saruna atklāj viņa cilvēcīgo būtību: būt godīgam, atsaucīgam un atvērtam, necenšoties par katru cenu izpatikt ikvienam,” teikts paziņojumā.
Bērziņš ir Valsts prezidents kopš 2011. gada, bet pirms tam aktīvi piedalījies Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā, kā Augstākās Padomes deputāts balsojis par Latvijas Neatkarības deklarāciju 1990. gada 4. maijā.
“Nepilnu triju prezidentūras gadu laikā Andris Bērziņš vienmēr ir atklāti apliecinājis savu pozīciju ikvienā Latvijai nozīmīgā jautājumā un, neslēpjoties aiz iestudētām frāzēm, ir paudis savu attieksmi pret tiem. Cilvēki to ir novērtējuši, par ko esam pārliecinājušies, saņemot neskaitāmas atsauksmes un tiekoties ar iedzīvotājiem dažādos Latvijas novados,” pauž Valsts prezidenta kancelejā.
“Mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, kur cieņa pret cilvēku un viņa viedokli ir pamatnosacījums sabiedrības normālai funkcionēšanai tiktāl, cik tas nepārkāpj likumu un neaizskar citus cilvēkus. Arī šī atklātā vēstule ir kādas sabiedrības daļas pārstāvju viedoklis, ar ko jārēķinās ikvienam, kas iesaistās politikā un ieņem valsts augstākos amatus,” atzīmē prezidenta pārstāvji.
Viņi no atklātās vēstules secinājuši, ka tās parakstītāji nav iepazinušies ar Valsts prezidenta pausto saistībā ar notikumiem Ukrainā kopš šī gada 1. marta. “Valsts prezidents kopā ar valsts augstākajām amatpersonām šo notikumu sakarībā ir sniedzis vairākus paziņojumus, telefonsarunās ar augstākajām ASV, Polijas un Baltijas valstu amatpersonām ir izteikts nepārprotams un tiešs viedoklis par notiekošo kaimiņvalstīs,” norāda Valsts prezidenta kancelejā.
“Diemžēl atsevišķos medijos jau vairākas dienas tiek uzsvērts viedoklis par ielūgumu Krievijas prezidentam apmeklēt Latviju, ko it kā joprojām uztur Andris Bērziņš. Ir būtiski atgādināt, ka šo ielūgumu izteica toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers 2010. gadā. Andra Bērziņa prezidentūras laikā nav notikušas nekādas būtiskas aktivitātes šī ielūguma īstenošanai,” uzsver Valsts prezidenta kancelejā.
Kancelejā arī norāda, ka situācija Ukrainā un ar to saistītais Eiropas Savienības (ES) valstu, kā arī Latvijas valsts augstāko amatpersonu viedoklis šādas vizītes iespējamību izslēdz pēc būtības. “ES Padomē ir pieņemti kopīgie secinājumi, ka tiek apturētas attiecības visaugstākajā līmenī starp Krieviju un Eiropas valstīm. Latvija pauž vienas no 28 ES dalībvalstīm kopīgu viedokli,” atzīmē prezidenta pārstāvji.
Tāpat kancelejā norāda, ka Bērziņš savā rīcībā un komunikācijā vienmēr uzsvēris, ka viņa darbības mēraukla ir ilgtermiņa rīcība, lai Latvijā cilvēku dzīve uzlabotos, nevis ātra un lēta popularitāte īstermiņā.
“Saskaņā ar Saeimas sēdē doto svinīgo solījumu, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus, Andris Bērziņš arī turpmāk savā rīcībā to nemainīgi ievēros, par galvenajiem uzdevumiem izvirzot Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu, sadarbības veicināšanu ES un NATO ietvaros, kā arī Latvijas ekonomiskās neatkarības stiprināšanu,” paziņojuma noslēgumā atzīmē prezidenta pārstāvji.
Jau vēstīts, ka ap 400 kultūras un dažādu citu nozaru darbinieku parakstījuši atklātu vēstuli Valsts prezidentam, valdībai un Saeimas deputātiem, kurā aicina Andri Bērziņu pašu izvērtēt savas iespējas turpināt ieņemt Valsts prezidenta amatu, jo neuzskata, ka viņš kā prezidents pārstāv Latvijas tautas intereses.
“Mums ir kauns, ka mūsu intereses pārstāv citu valstu augstākās amatpersonas – Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite un ASV prezidents Baraks Obama –, kamēr mūsu pašu prezidents publiski minstinās, neformulē savu pozīciju, neapliecina savu spēju un gribu vadīt Latvijas tautu izšķirošos pārbaudījumos, bet ir gatavs pieņemt Rīgas pilī agresoru, cilvēktiesību pārkāpēju un pašpasludinātu Krievijas impērijas atjaunotāju Vladimiru Putinu,” teikts atklātajā vēstulē.
Vēstules autori pieprasa, lai prezidents un tautas vēlētie pārstāvji Saeimā skaidri, nepārprotami un visplašākajai sabiedrībai saprotami pauž savu nostāju ne tikai pret notikumiem Ukrainā un tās likumīgajā sastāvdaļā, autonomajā Krimas apgabalā, kas ir Krimas tatāru dzimtene un vienīgās mājas, bet arī pret notikumiem Kremlī, kur vara ir pāraugusi autoritārā diktatūrā.
Vēstules autori uzsver, ka līdz ar visu brīvo, demokrātisko pasauli asi nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un pretlikumīgo Krimas aneksiju, vienlaikus izsakot stingru atbalstu Ukrainas tautas gribai un tās vēlētajam parlamentam. Tāpat pausts viedoklis, ka Ukrainas brīvība, neatkarība un teritoriālā integritāte ir arī Latvijas brīvība, neatkarība un teritoriālā integritāte.
