Prezidenta inaugurācijas balle nav obligāta 5
Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņojis, ka nerīkos inaugurācijas balli, tādējādi ejot iepriekšējā Latvijas valsts galvas Andra Bērziņa pēdās, kurš 2011. gadā, amatā stājoties, arī nerīkoja “balli pilī”, bet tā vietā vakarēja dzimtās Nītaures skolā. Cik zināms, Vējonim balli aizstās vakara pieņemšana pie vīna glāzes Melngalvju namā ierobežotam personu lokam, ciktāl to prasa valsts protokols. Presei darīts zināms, ka jaunais Valsts prezidents gan plānojot rīkot plašāku balli 2018. gadā par godu Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai.
Inaugurācijas balles nav pirmskara Latvijas Republikas tradīcija, jo toreiz svinības aizstāja ārvalstu diplomātu un atsevišķu sveicēju grupu pieņemšanas pie prezidenta. Šīs pieņemšanas varēja turpināties vairākas dienas pēc inaugurācijas. Valsts galveno balli plašākam viesu lokam prezidents rīkoja 17. novembrī par godu Latvijas valsts dibināšanai. Inaugurācijas baļļu laiks Latvijā sākās ar Gunta Ulmaņa otro termiņu 1996. gadā. Kopš tā brīža šādi pasākumi allaž rīkoti 8. jūlijā, tas ir, zvēresta došanas dienas vakarā. Balles vienmēr izpelnījušās īpašu preses un sabiedrības uzmanību, un nereti svarīgajā dienā gadās arī kādi incidenti.
* 1993. gada 7. jūlijā Saeima par pirmo atjaunotās Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani. Prezidenta zvērestu Ulmanis deva ievēlēšanas dienā un nekāda balle tam nesekoja. Valsts prezidentam tolaik vēl nemaz nebija lāgā savas rezidences un tās funkcijas pildīja no baņķiera Aleksandra Laventa īrētais Maikapara nams Aristīda Briāna ielā. Rīgas pilī ritēja remonts.
* 1996. gada 8. jūlijā plkst. 20 vakarā izremontētās Rīgas pils Svētku zālē notika atjaunotās Latvijas vēsturē pirmā Valsts prezidenta inaugurācijas balle. Lūgto viesu skaits – ap 700, tajā skaitā visi 100 Saeimas deputāti, ārvalstu diplomāti, valdības politiķi ar otrajām pusēm. Prezidenta kanceleja viesiem uzsauca glāzi šampanieša un uzkodas. Par pārējo cienastu pieklājās maksāt pašiem. Lepnā balle noslēdzās ap plkst. 23, bet bija ieradušies ne visi aicinātie, jo dažs uzskatīja, ka sagatavošanās izmaksas, tajā skaitā smokinga meklēšana, ir pārāk dārgs prieks.
Inaugurācijas dienā par spīti lietum pie pils piketēja neapmierinātie, kas protestēja pret kases aparātu ieviešanu tirdzniecības vietās.
* 1999. gada 8. jūlijs bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācijas diena. Pie Saeimas pulcējās krievvalodīgie protestētāji pret Valsts valodas likumu ar lozungiem “Jazik do Kosovo doveģot!” (“Valoda novedīs līdz Kosovai!”), un kāds garīgi nelīdzsvarots vīrietis sacēla viltus trauksmi, telefoniski paziņojot, ka Valsts prezidenta pilī ievietots spridzeklis. Pēc zvēresta Saeimā, dievkalpojuma Doma baznīcā un ziedu nolikšanas Brāļu kapos pie Mātes Latvijas plkst. 20 sākās pieņemšana un balle Rundāles pilī. Šī vieta svinībām tika izvēlēta pirmo reizi. Lūgto viesu skaits sasniedza ap 800, tostarp kultūras ļaudis, uzņēmēji. Sarakstu Vīķe-Freiberga sastādīja pati.
* 2003. gada 8. jūlijā Vīķes-Freibergas otrreizējās inaugurācijas pasākumi sākās ar svinīgā zvēresta došanu Saeimā, ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa, sasveicināšanos ar iedzīvotājiem, dievkalpojumu Doma baznīcā un vainaga nolikšanu Mātes Latvijas pakājē Brāļu kapos. Zvēresta došanas ceremonijā gadījās ķibele – nerakstīja pildspalva, ar kuru Valsts prezidentei vajadzēja parakstīt solījuma tekstu. Tomēr ātri tika rasta cita. Vakarā inaugurācijas ballē Rundāles pilī viesu skaits nu jau pārsniedza 900. Pasākumu prese nosauc par “karalisku”, ievietojot fotoreportāžas un cītīgi aprakstot dāmu un kungu tērpus. Skandālu sagādāja deputāts Nikolajs Kabanovs, kuru pieķēra inaugurācijas ballē slaukot seju Valsts prezidenta standartā (karogā). Kabanovs vēlāk apgalvoja, ka karogā nevis susinājis sviedrus, bet to skūpstījis, jo bijis “ļoti sajūsmināts” par balli.
* 2007. gada 8. jūlijā Valsts prezidents Valdis Zatlers mainīja tradīciju un svinībām izvēlējās svaigi izremontēto Latvijas Lauksaimniecības universitātes Jelgavas pili, nevis Rundāli. Savu izvēli viņš pamatoja ar to, ka vairāki Latvijas prezidenti, tajā skaitā pirmais – Jānis Čakste –, ir zemgalieši, un Zatlers vēlas, lai viesu vidū būtu ne vien prominences, bet arī “pārstāvji no laukiem” – labākie savas jomas zemkopji, biškopji, zivkopji, sakoptāko sētu saimnieki. Turklāt svarīgi, ka inaugurācijas ceremonija notiks “universitātē, kur izglītojas mūsu jaunatne”. Nelielas izmaiņas parādījās arī dienas sākuma ziedu nolikšanas ceremonijās. Jaunais Valsts prezidents godināja ne tikai Brīvības pieminekli, kur tikās ar tautu, un Māti Latviju Brāļu kapos, bet arī Jāņa Čakstes atdusas memoriālu Meža kapos un Baltos krustus. Pēcpusdienā Pils laukumā Zatlers svinīgi pārņēma pilnvaras no bijušās Valsts prezidentes Vīķes-Freibergas. Ceremonijai sekoja vairāk nekā 100 interesentu. Jāatzīmē, ka arī vakarā, pirms ierasties Jelgavas pilī, prezidents nolika ziedus pie Jelgavas pieminekļa Jānim Čakstem un tikās ar jelgavniekiem. Uz Zatlera un viņa kundzes Lilitas rīkoto pieņemšanu bija aicināti apmēram 700 viesi. Prese atzīmēja svinību zāles pieticīgo dekorējumu un vēlāk publiskoja arī balles izmaksas – 79 632 latus, kur ēdināšanas pakalpojumi no SIA “Vincents” bija izmaksājuši 48 075 latus. Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoram Jānim Holšteinam 8. jūlijs palika sliktā atmiņā, jo viņš saņēma Nacionālās radio un televīzijas padomes rājienu par inaugurācijas pasākumu pārraides slikto kvalitāti.
* Valsts prezidents Andris Bērziņš savā inaugurācijā 2011. gada 8. jūlijā vispār atteicās no vakara balles, argumentējot, ka “svinības var rīkot tikai pēc labi padarīta darba”. Diena pēc zvēresta tika pavadīta, ceremoniāli noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa, saņemot Rīgas pils atslēgas no eksprezidenta Zatlera, noliekot ziedus Brāļu kapos. Pievakarē balles vietā Bērziņš devās uz dzimtās Nītaures vidusskolu Amatas novadā, kur reiz mācījies.
