Bažas izrādījās pamatotas! Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata. Egila Līcīša feļetons 104
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tālumā no dzimtenes, aizokeāna Amerikā valsts galvu Egilu Levitu piepeši sagrāba neizdzēšamas ilgas pēc mājām.
Prom no nebaudāmām maltītēm ANO ēdnīcā pie Rīgas pils manteļskurstenī iekārtas dūmu desas līkuma.
Prom no ikrīta galvassāpēm, mostoties “Valdorf Astor” luksusnumura palagos pēc vakarējās iepazīšanās diplomātu tikšanās vietā ar visām uz pasaules sastopamām alkohola markām, pie glāzes tīra ūdens no Latvijas dzidrākiem avotiem.
Prom no nebeidzamām Āfrikas un atolu valstu līderu pieņemšanām – diezin vai atceļā Dž. F. Kenedija aerodromā ļaus iekāpt lidmašīnā ar sadāvināto ziloņkaula, lauvas ādu, haizivs zobu un atskabargaino šķēpu kravu!
Bet kam žēlosies. Tādi ir valsti reprezentējošās pirmās personas pienākumi. Ģenerālā Asambleja, saproties! Galotņu tikšanās! Uzstāšanās no tribīnes augstākā līmenī! Vizīte pie ANO ģenerālsekretāra Guterrēša!
Šajās neaizmirstamajās dienās Levits bija paveicis daudz, noregulējot un dzēšot ugunsgrēkus zemeslodes karstajos punktos, uzņemoties personisku atbildību par stāvokli Afganistānā un izbeidzot Romas un Kartāgas konfliktu.
Starptautiskajā forumā Latvijas vadītājs bij’ parādījis stingru nostāju pret ekoloģisko diktatūru, pieprasījis cietu Apvienoto Nāciju atbildi Baltkrievijas nepieteiktam hibrīdkaram pret baltiešiem un paudis rūpes par visu planētas apdzīvotāju veselību nepieredzētas sērgas apstākļos.
Prezidents bija atlidojis uz Ņujorku, bet sirds aizvien tāda nemierīga.
Vai mājinieki pareizi sapratuši tālredzīgos norādījumus, virzot uz Satversmes tiesas tiesneses amatu prezidenta tuvāko padomnieci un sapņu meiteni, piemīlīgo kaķenīti, eņģeli ar maigu raksturu, kautro pļavas puķi, augstas klases konstitucionālo tiesību speciālisti Irēnu Kucinu.
Bažas izrādījās pamatotas! Suns atkal bij’ sagrauzis un apēdis deputātu uzdevumu burtnīcu, un Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata!
Nē, ar Bordānjāni nokārtots, tieslietu ministrs izklapatojis, norunātais ir spēkā – izgāzt pasākumu grasījās “Atīstībai/Par” meičas! Un labā, krietnā prezidenta roka Ņujorkā tvēra pēc klausules, lai apgaismotu, lai mīlīgi kā divi balodīši parunātos ar draudzenītēm, Rīgas deputātēm, bumbulītēm Tēraudu un Voiku par to, kāda nozīme ir Satversmes tiesas sastāva kvalitātei.
Ak vai, Levitam vajadzēja laikus apturēt signalizēšanai pa tālruni pacelto roku un saprast, ka no zvana nekas labs nav gaidāms. Ja to iztulko kā nevēlamu iejaukšanos un spiediena izdarīšanu, ja liekulīgi krata ar pirkstu, ja pat aicina pārdomāt par atkāpšanos no amata, tad valsts galvas rūgtuma pilnā glāze iet pāri malām.
Tikko Ģenerālajā Asamblejā taču runājis par robežšķirtni starp vārda brīvību, atbildību un cenzūru, no katedras brīdinājis par dezinformācijas kaitīgumu, kad paša mājās Levitam jāsastopas ar klaju pārrāvumu komunikācijas ķēdē un nekorektu interpretāciju.
Žagatas Tērauda ar Voiku jau neskaidro, no kā tām aizsitusies elpa – vai tiešām prezidents draudējis ar neglaimojošu runu švaki strādājošam veselības ministram, asu kritiku valdībai.
Rezultātā tiek mesta aizdomu ēna, notraipīta prezidenta reputācija vairāk par elzasieša un reinvīna atstātiem pleķiem uz amata pletkrekla. Ej nu attaisnojies, ka uzrunātās kundzītes jau gados, cienījamā vecumā, ar uztveres traucējumiem – varēja nesaprast teikto. Varbūt sakaru pārrāvuma iemesls ir laika joslas starpība.
Kamēr pie Dzintarjūras satelefonētās Vitas un Ineses, naktsmicēm galvā, kāpa laukā no gultas, tikmēr Austrumkrastā Egilam pēc saskandināšanas ar neskaitāmiem Āfrikas valdniekiem jau dzisa vakara blāzma. Kas zin’, vai pārpratumā nav vainojams jaunākā modeļa 13. aifons, kuru, klausīdams kolēģa Nausēdas padomam, ka pa ķīniešu telefoniem daudz runāt nevajadzētu, mūsu līderis nopirka Ņujorkā.
Katrs pavecāks vīrs saprot, ka mūsdienu tehnoloģisko ierīču apgūšana nereti noved pie kļūdu ūdenskrituma, neskaidrību kaskādes.
Bija it kā labi. Prezidents, uzzinājis par aptaujāto cilvēku negatīvisma lādiņu pret sevi, bij’ saņēmies drosmi pildīt tautas gribu un nekrist mūždien ap kaklu valdībai.
Levits panāca sabiedrību šķeļoša likumprojekta noraidīšanu, izteicās par finanšu straumes apturēšanu bankrotējušiem spēkiem. Brīdī, kad augstais amatvīrs bij’ ceļā uz simpātiju atgūšanu un sabiedriskās domas nosvēršanu savā labā, sekoja sitiens zem jostasvietas!
Mājupceļā lidodams, Valsts prezidents domāja garu domu – nu nekas, oktobrī man sarunātas daudzas intervijas.
Dritvaikociņ, saeimieši redzēs, ka šis bārdainais tēvainis spējīgs uz nestandarta, instrukcijās nerakstītu, Satversmē nebalstītu rīcību!
