Lai prezidents iet bekot! – par Levita iesniegumiem nodomāja mūsu draugi parlamentā. Egila Līcīša feļetons 1
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms pusotra gada Valsts prezidenta amatā valdošā koalīcija izvirzīja respektējamu vīru Egilu Levitu. Uz Rietumiem orientētu un tautā godātu personību, kurš māk ietērpt sakāmo cienīgumā, vecu, pieredzējušu jūrasvilku politikā, juridisko izcilību, Satversmes ievada autoru – šāda vadoņa vienvadībā vajadzēja doties tikai uz priekšu. S
aņēmis Saeimas vairākuma atbalstu, 64 gadus jaunais valsts galva nevilcinoties ķērās pie pienākumu pildīšanas.
Rosināja jauninājumus valsts pārvaldē, ieteikdams dibināt Valsts padomi, piedalījās administratīvi teritoriālās reformas veidošanā, aicinādams piešķirt tiesības pašvaldību vēlēšanās balotēties bezpartijisko sarakstiem, lūgdams ieviest Demokrātijas nedēļu un noteikt 15. oktobri par Valsts valodas dienu.
Allaž prezidenta stellēs bij aizsākts vērpjamais audums nozīmīgam un būtiskam likuma projektam. Valsts vadītājs būvēja kopdarbības tiltus ar lēmējvaru, un Saeimai vajadzēja iedvesmoties no gaismas, ko izstaroja attīstītais prezidentālais intelekts.
Taču jaukā saprašanās parlamentāriešu un valsts pirmās personas starpā palēnām bremzējās un nostopējās ar ziņu virsrakstiem “Saeima noraida Valsts prezidenta iniciatīvu”, “Deputāti neatbalsta prezidenta piedāvājumu” un “Parlaments neņem vērā prezidenta rosinājumu”.
Lasītāji atceras, kuru vienīgo Levita ierosmi atbalstīja ar “hip!hip!urā!” un par kuru aplaizīja pirkstiņus saeimieši. To, kura ļāva kļūt politiķiem trekniem uz mūsu rēķina – par partiju finansējuma septiņkāršu palielināšanu!
Pārējie no pils nākušie priekšlikumi – vai prezidents piedāvātu tikko plūktas ķiršogas, pašrocīgi sarautus lazdu riekstus, vai salasītas kazenes – simts Saeimas ķeizariņiem negaršoja un negāja pie dūšas. Papīrkurvī valsts galvas ierosmes gluži nemeta. Iebāza šūplādēs pārklāties putekļiem, pārvilkties zirnekļtīkliem.
Nav mana daļa! Lai prezidents iet bekot! – par valsts galvas iesniegumiem nodomāja mūsu labie draugi parlamentā Krišjānis Feldmans, Ainārs Latkovskis, Uldis Augulis vai Mārtiņš Bondars.
Tā sprieda lielie Levita atbalstītāji, Dzintara latvieši. Skaļi jau neteica, jo vēl dzīvas viņu vecās klases audzinātājas, kurām par tādu runāšanu būtu jānopūšas un jāsarkst no kauna.
Vēl jārespektē vēlētāju domas, kuriem neliekas, ka šāda ranga amatvīrs uztverams par šņācošu tējkannu un patvāri.
Bet kopumā politiķiem likās gana labs varu zarojums, kurā prezidents novietots rūsēšanai pils augstumos – lai labāk nekāpj lejā, netraucē.
Tikmēr prezidents, būdams pacietīgs kukainis, pagājušonedēļ vērsies pie partijām un valdības ar jaunu vērā ņemamu rosinājumu – mazināt līdz 5% PVN labākajām latviešu literatūras grāmatām un preses izdevumiem. Turklāt ne vien centrālajiem laikrakstiem, kā augstvērtīgam garīgās barības uzturproduktam “Latvijas Avīzei”, bet arī novadu avīzēm.
Pils sūtītā pavadvēstulē ierakstītas domas par preses svarīgu ieguldījumu Latvijas demokrātijas telpas funkcionēšanā un par valsts pozitīvo pienākumu veikt aktivitātes, veicinot mediju daudzveidību. Mums, rakstošajiem un saucamai ceturtai varai piederošajiem, reāla palīdzība, PVN nodokļa samazināšana nāktu īsti laikā, jo laikraksti kļūtu par centu lētāki – lasītājiem pieejamāki.
Jo vēl eksistē cilvēku kategorija, kuri lasa, acis pārgriezuši, kuri mīl atrast ikrīta veltes no pastniekiem savā pastkastītē un nav aizmirsuši ceļu uz grāmatnīcām.
Atšķirībā no dažiem pat ārzemju skolās augstu mācītiem gudrīšiem, kuri uzskata, ka no lasīšanas ir tikai galvassāpes, ir cilvēki, kam šķiet, ka grāmata ir zināšanu bagātību krātuve un pasaules vērtīgākais mantojums, un avīžu loma kā uzticamam informācijas avotam – neatsverama. Turpretī internets – aizsērējusi kanalizācijas notekcaurule.
Vai deputāti kaut šoreiz ieklausīsies valsts galvas viedoklī, vai priekšlikums būs pieņemams visā Eirosavienībā ar skopumu pazīstamajam finanšu ministram?
Ticamāk, ka prezidenta un jurisprudences spīdekļa Levita kunga autoritāti drupinās tālāk. Cik Saeimā ir kultūrcilvēku, cik bibliofilu, cik avīžu lasītāju? Ievēlēti divi dramatiskā teātra aktierīši, dāmu romāniņu rakstniece, dzejniece Balzaka sievietes gados un sirmgalve profesore. Nupat mazajam pulciņam pievienojies 1 gab. skulptors. Pārējie 95 procenti parlamenta locekļu nenodarbojas ar prāta možuma uzturēšanu un dvēseles uzfrišināšanu.
Ak, grūt’ par prezidentu būt, kad esi vientuļš, tik vientuļš kā priede, kas paceļas jūrmalas kāpās.
