Māris Antonevičs: Bērziņa lēmumu atspoguļo kā “kājas spērienu pa pēcpusi” 53
Valsts prezidents Andris Bērziņš šonedēļ darījis zināmu, ka pārtrauks Konstitucionālās komisijas darbību. Protams, tas ir prezidenta ziņā, kā organizēt savu darbu, un nevienā dokumentā nav noteikts, ka viņam obligāti jānodarbojas ar konstitucionālajām tiesībām. Tāpat, ja viņam nav intereses par vēsturi, nav vajadzības algot padomnieku vēstures jautājumos. Drīzāk varētu teikt, ka šīs divas tēmas savulaik bija radušas tādu kā patvērumu Rīgas pilī kā bārenītes, jo neviena cita valsts institūcija par tām nav atbildīga un ar tām saistītos jautājumus nerisina.
Tomēr A. Bērziņš savam paziņojumam ir izvēlējies brīdi, kas ļoti viegli ļauj piešķirt šim solim dziļāku politisku motīvu. Lēmums ir pavēstīts neilgi pēc tikšanās ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvi Igoru Levitinu (sakritība) un laikā, kad tiek diskutēts par Konstitucionālās komisijas līdzšinējā vadītāja Egila Levita izstrādāto Satver-smes preambulu (diez vai sakritība). To nekavējoties novērtējusi, piemēram, avīze “Vesti segodņa”, kas notikušo atspoguļo izaicinošā karikatūrā. Tajā redzama kāja (prezidenta?), kas ar spērienu pa pēcpusi patriec kādu personu (Levitu?) ar pavadošo tekstu: “Un tā ir tikai preambula!” Turpat lasāms žurnālista Abika Elkina raksts, kurā secināts, ka Egils Levits pēdējā laikā sācis nodarboties ne tik daudz ar prezidenta vai Konstitucionālās komisijas gribas paušanu, cik ar savu personisko reklāmu. Žurnālists liek manīt, ka prezidentam nepatīkot preambulas projekts un viņš netieši pievienojies kritiķiem, kuri apgalvo, ka šis dokuments šķelšot sabiedrību.
Un patiesi, līdz šim no valsts galvas neesam dzirdējuši skaidru vērtējumu preambulai, lai arī “vārīšanās” par šo tēmu nerimst jau gandrīz mēnesi. Varbūt tiešām attieksme ir noraidoša, tikai prezidentam ir neērti, jo savā ziņā iznāk, ka šī ideja ir viņa paspārnē izauklēta? Tikai tad būtu interesanti dzirdēt A. Bērziņa argumentus.
Nesen prezidents bija neapmierināts, ka ierosinājumu nojaukt tā saukto uzvaras pieminekli Pār-daugavā atbalstījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība), kurš šobrīd pilda arī kultūras ministra pienākumus. “Tāda ministra rīcība ir nepieņemama,” televīzijā apgalvoja prezidents, pārmetot J. Bordānam administratīvo resursu izmantošanu un pat rosinot to apspriest valdībā. Kāpēc tāds satraukums? Vai NA ministra nostāja nav atbilstoša viņa partijas ideoloģijai? Taču acīmredzot valdošajās aprindās tā tiek uzskatīta par tabu tēmu. Ministram nav piedienīgi izteikt viedokli par uzvaras pieminekļa nojaukšanu, tāpat kā viņam neklājas 16. martā rādīties Brīvības pieminekļa tuvumā.
Uztraucoties par sabiedrības šķelšanu, tomēr nevajag palaist garām faktu, ka par prezidenta darbībām priecājas pieredzējuši latviskuma nīdēji.
