Voldemārs Krustiņš: Prezidenta Bērziņa zvaigžņu stunda 35
Sagaidāms, ka šajās dienās Valsts prezidents Andris Bērziņš ķersies pie nākamās/pagaidu valdības – līdz 2014. gada vēlēšanām – konstruēšanas. Tas nozīmē galvenokārt perspektīva, Saeimas vairākumam pieņemama valdības vadītāja kandidāta izvēli demisionējušā V. Dombrovska vietā, kura izvēli – atkāpšanos – veicināja arī paša prezidenta A. Bērziņa neatlaidīgā kritika. Kas lasījis avīzes un skatījies televīzijas pārraides, šim secinājumam pievienosies. Tāpēc prezidenta aktivitātēm valdības vadītāja meklējumos vajadzētu būt īpašām. Pašreizējās Saeimas partijas, kuru vairākums izšķirs nākamās valdības izvēli, stāsta, ka gaidot, kad Bērziņa k-gs aicinās uz apspriešanos. Prezidenta izvēles iespējas nevar vērtēt par ļoti plašām.
Pirmkārt, prezidents kandidātu var izvēlēties no valdošo partiju vides. To var ieteikt pašas partijas.
Otrkārt, tā var būt prezidenta izvēlēta persona, kas var iegūt Saeimas vairākuma atbalstu, uzticību.
Būtiska politiskā nozīme un sekas būs prezidenta A. Bērziņa izlēmībai valdības veidošanā pieaicināt opozicionāro N. Ušakova un J. Urbanoviča vadīto “Saskaņas centra” partiju. Tā Bērziņa k-gs var izšķirties rīkoties, ja viņš atrod līdzīgi domājošu Ministru prezidenta amata kandidātu.
Te nu jāpaskaidro, ka jau pirms Zolitūdes traģēdijas, kas kļuva par ieganstu V. Dombrovska demisijai, t. s. mediju telpā bija lasāma ziņa, ka Eiropas Savienības komisārs Piebalga k-gs (valmierietis tāpat kā prezidents Bērziņš) būtu dabūjams Ministru prezidenta amatam. Kā zināms, A. Piebalgs izteicies, ka karjeru ES aparātā neplāno turpināt. Līdz ar to ir skaidrs, ka Piebalga k-ga līdzšinējā izcilā karjera Eiropas Savienības augstumos viņu padara par ekskluzīvu kandidātu Ministru prezidenta amatam. A. Piebalga izvirzīšanās uz eiropeisko tikumu un standartu, pieredzes pazīšanas fona būtu loģiska un grūti apstrīdama jebkurai no Saeimas partijām, turklāt vismaz līdz 2014. gada vēlēšanām nebūtu iemesla savstarpējai, partijiskai skaudībai.
Interesanti būs vērot, kā Bērziņa k-gs nokārtos lietas ar Ušakova/Urbanoviča (Agešina) “Saskaņu”. Nerimtīgās Bērziņa k-ga rūpes par “sabiedrības vienotību un saliedētību”, kā arī tēzes par “citādu uzskatu” cienīšanu pieļauj diezgan loģisku varbūtību, ka “jauno” valdību papildinās “Saskaņas” klātbūtne. Interesanti, ka tieši J. Urbanovičs izplata viedokli, ka prezidents esot atlaidis valdību, nevis tā atkāpusies. Viņš arī stāsta, ka “Saskaņas centrs” kļūstot latviskāks, gudrāks, uzmanīgāks un jaunāks. Tātad derīgāks valdībai.
