Egils Līcītis: Prezidenta balss 12
Augsto amatpersonu uzrunas parasti ir uzliktas uz ļoti laba rakstāmpapīra, kāds kancelejās nekad nav trūcis, bet reti kad pieblīvētas ar skaidrām, konkrētām un prātīgām domām. Valsts prezidents Raimonds Vējonis 22. jūnijā, noslēdzot parlamentāro sesiju un vērsdamies pie klātesošiem Saeimas locekļiem, bija nolēmis nobrucināt patīkamo tradīciju veltīt auditorijai siltus, svētsvinīgus un pieglaimīgus vārdus. Varbūt tas nebij gudri darīts. Raugi, Saeima dzīrusies ielīgot Jāņus, blakus zālē jau vīkšī mielasta galdu, deputāti grib parādīt spējas alkoholu lietot skaisti un norūpējušies, vai būs gana izveicīgs alus kannas puisis, vai šašliks būs mīksti izcepts un vai izdosies nogrābt simpātisku Līgu par otro pusīti. Un te karsts pārskrien pār papēžiem – varētu teikt, ka valsts galva no Rīgas pils augstumiem uz Jēkaba ielu nolaidies rāties un bārties! Prezidents no ārkārtīgi gurdenajiem deputātiem pieprasīja daudz aktīvāku dzīvesveidu, kultivēt sportošanu, netaupīt pūles valsts labā, īstenot reformas un izdarīt tā, lai jau 2019. gadā prezidentu ievēlētu tauta. Un vairs nenotiktu kandidātu atlase Zoodārzā, šaurās aprindās viesnīcas numurā vai vilksviņzin kur. Turklāt pirmajām personām – gan Valsts, gan Ministru prezidentam – piešķiramas plašākas pilnvaras.
Nezin kādu pārgalvīgu inovāciju Vējoņa kungs nepateica. Apmēram to, ko vēlētāji gribētu labot mūsu demokrātijā un kas apspriests darba grupās, rakstīts partiju programmās. Taču Vējoņa tekstu sagaidīja tik nīgra ņurdēšana, itin kā Pērkontēvs, alā nokāpis, uzrunātu sapulcējušos ar akmens cirvjiem. Kā runa nevis ar tinti, bet indi rakstīta.
Klausītāji momentāni sajuta apdraudējumu parlamentārai demokrātijai, līdzšinējās produktīvās pārvaldes sistēmas destabilizēšanu, kas iztraucētu simts labi barotu, džipiem ekipētu ķeizariņu tālāko veģetēšanu un vārīšanos savā sulā. Sašutums bija neviltots – ko gan sagatavojuši prezidenta darbveži un rakstveži! No kurienes un kāds vējš Vējonim atpūtis tādas idejas! Deputāti būtu mazākā izbīlī, ja prezidents pavēstītu, ka viņa miesassargi jau paguvuši nolocīt sanesto cienastu un izdzert alu, vai ka uzrunā lietotu patapinātu nenormatīvo leksiku no zinātņu doktores Silvijas Radzobes krājuma. Arī vēlāk TV viesbrigādēm frakciju pārziņi sauca, cik komplicēti Vējonis šoreiz runājis, viņi nav sapratuši, nav ar saimes ļaudīm apsprieduši, nezin, ko citi teiks, un ka jāpaskatās kladē, kas pēdējā kongresā nolemts par tautas vēlēta prezidenta institūta ieviešanu.
Politiķiem līdzi skurinājās un piebalsoja politologi. Sākās parastā ņerkstēšana. Ka latviešu tauta nav nobriedusi. Ka pilī ievēlēs kriminālelementu vai Maskavas gultas klājēju – augstajā amatā nekad nenokļūs nacionāls, kārtīgs, tikumīgs cilvēks. Ka prezidents grib ieriebt veselīgi funkcionējošai sistēmai. Un – būdams Zaļās partijas biedrs, Vējonis pats dziedājis citu dziesmu, nav atbalstījis tautas vēlētu prezidentu.
Nu, pirmkārt, Zaļā bija dumjākā no partijām, bet tur ienāk jauni vadītāji, trampisti un stingras varas piekritēji, tā ka līnija var pamainīties. Otrkārt, Valsts prezidents ar tautiešiem, lauku ļaudīm, skolotājiem, mediķiem, karavīriem tiekas daudz regulārāk nekā četrās sienās ieslodzīti deputāti vai ministri. Valsts galva pauž to, ko tauta domā. Un tās ir 80 procentu vēlētāju domas, ka bezatbildīga politika jāpārtrauc, vēlēšanu sistēma un prezidenta ievēlēšanas kārtība jāmaina, un tas palīdzētu trim valzivīm, trim varas atzariem daudz labāk noturēt pasauli. Turpretī gadiem nekoptas partijas no lieka neapgrūtina sevi ar pārstrādāšanos valsts labā, neņem vērā cilvēku domas, un, neieklausoties arī prezidenta balsī, daudzas ir ceļa jūtīs uz pēdējo startu nākamajās vēlēšanās. Baidos, ka prezidents velti pūlējās attēlot turpmāko saeimiešu dzīvi kā uzartu lauku, kurā jākaisa elites šķirnes vērtīgas sēklas, jāaudzē auglīgu reformu druva. Mūrnieces valstībā nepacēlās neviena balss, sak, pietiek relaksēties, noliksim savas suņu dienas, trīs mēnešu vasaras brīvlaiku, strādāsim un veiksim sabiedrībai derīgus pakalpojumus. Tādas prezidenta runas, kā saka, ēst neprasa un noskan tukšam gaisam.
