Prezidenta atklāsmes: Horvātijas valsts galva pārsteidz ar “nereāliem” izteikumiem 14
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
NATO un Eiropas Savienības (ES) valsts Horvātijas prezidents Zorans Milanovičs apstulbinājis savas valsts iedzīvotājus un pasauli, žurnālistiem paziņojot, ka “Ukrainai nav vietas NATO”, ka krīzi Ukrainā izsaukusi “ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas iekšpolitikas dinamika” un, ja Krievija uzbrukšot, Milanovičs atsaukšot no sadursmju zonas visus alianses vienībās esošos horvātu karavīrus “līdz pēdējam vīram”.
To dzirdot, daudzi atcerējās, ka vēl pirms nedēļas Vācijas karaflotes komandieris, viceadmirālis Kajs Ahims Šēnbahs izraisīja līdzīgu mulsumu, konferences laikā Indijā paužot, ka Ukraina Krimu zaudējusi uz visiem laikiem; nav piemērota dalībai NATO, bet pieļāvums, ka Krievija vēlas atņemt Ukrainai daļu teritoriju, esot “muļķības”.
Tad viss beidzās ar starptautisku skandālu un viceadmirāļa demisiju, bet Vācijas valdībai nācās taisnoties, ka tā bijusi tikai Šēnbaha privātā, ne valdības pozīcija.
Krievijas propaganda, protams, ar gavilēm uztvēra gan vācu virsnieka, gan tagad arī Horvātijas prezidenta izteikumus, turklāt dažādi tos interpretējot un piekoriģējot – Horvātija drīz vispār izstāšoties no NATO un, redz, pat alianses dalībvalsts prezidents atzinis, ka konfliktā Ukrainā vainojama ASV. Krievijas Valsts domē jau pauduši, ka Horvātija esot “tikai sākums”. Kas īsti noticis?
Kāda mums darīšana!
Horvātijas valsts galva, sociāldemokrātu pārstāvis Zorans Milanovičs ir personība, par kuru pašu horvātu mediji mēdz nopūsties, ka tā “atkal” parūpējusies par valsts publicitāti pasaulē.
Prezidents nereti nonācis asās vārdu apmaiņās ar Horvātijas centriski labējās valdības ministriem, žurnālistiem un politisko notikumu analītiķiem.
Piemēram, 2020. gada rudenī Milanovičs piesolīja “arestēt un sasēdināt policijas furgonos” tos, kuri Covid-19 pandēmijas dēļ pieprasa valstī izsludināt mājsēdi un komandanta stundu.
Horvātijas vēstniekam Vīnē bija jāatvainojas, kad prezidents salīdzināja šādu normu ieviešanu Austrijā ar “fašismu”.
Bijuši arī citi Milanoviči iekšpolitiskie untumi un dīvainības. Šoreiz skandāls izcēlās pēc tam, kad prezidents 25. janvārī kādas saldumu rūpnīcas apmeklējuma noslēgumā TV tiešraidē sniedza atbildes uz žurnālistu jautājumiem.
Jautāts, kā Horvātija reaģēs uz situāciju Ukrainā, viņš sacīja: “Mums ar to nav un nebūs nekādas darīšanas. Ja notiks eskalācija, mēs izvedīsim [no reģiona] visus līdz pēdējam horvātu karavīram.” – “Ukrainai nav vietas NATO.
Kad Ukrainā notika varas maiņa, tad šī kustība nebija gluži demokrātiska, bet bija apvērsums, kurā gāja bojā 50 cilvēku. Stāsts bija šāds: Ukraina devās uz Rietumiem, neko neprasot Krievijai, jo ES plūdīs medus un piens. Bet Ukraina joprojām ir viena no korumpētākajām valstīm, un ES Ukrainai neko nav devusi,” Milanoviču citē Horvātijas ziņu vietne “Dnevnik”.
Prezidents atkārtojis, ka “Horvātijai nav nekādas daļas” par to, ko Ukrainas drošības sakarā darīs NATO. Viņš nepieļaušot, lai tāda “daļa” būtu. “Plenkovičs var draudēt, cik grib. Horvātijai no tā jābēg kā no ugunsgrēka. Horvātija nebūs ugunsdzēsējs,” paziņoja prezidents, piesaucot savu oponentu, Horvātijas premjeru Andreju Plenkoviču, kura valdība ir solidāra ar NATO un draudzīga Ukrainai.
Citstarp viņš žurnālistiem atklāja, ka krīzē vainojama nevis Krievija, bet ASV ar tās iekšpolitiskajiem apsvērumiem un “bīstamo starptautisko uzvedību”.
Jāpiebilst, ka Horvātija ir NATO dalībvalsts kopš 2009. gada.
Tās prezidents skaitās bruņoto spēku virspavēlnieks, taču karavīru operācijas NATO ietvaros notiek ar Horvātijas Aizsardzības ministrijas lēmumu, saņemot parlamenta, nevis prezidenta apstiprinājumu.
Pārēdies konfektes
Milanoviča izteikumi izraisīja Ukrainas sašutumu un diplomātisku protestu, īpaši dēļ aizvainojošajām runām par 2014. gada Maidana notikumiem. Kijeva pauda nožēlu, ka tādas lietas jādzird no zemes, kurai ukraiņi palīdzējuši gan 90. gadu sākuma neatkarības karā, gan dzēšot mežu ugunsgrēkus.
Ukrainas Ārlietu ministrija pauda, ka Milanovičs būtībā atkārtojis Krievijas propagandu un tas nesaskan ar līdzšinējo Horvātijas oficiālo pozīciju, grauj ES un NATO vienotību. Ukraina pieprasīja atvainošanos un atsaukumu.
Premjers Plenkovičs reaģēja, atvainojoties Ukrainai un nosaucot prezidenta izteikumus par “nereāliem”: “Vai nu viņam bija cukura lēkme, vai viņi [saldumu] fabrikā “Kraš” sadeva viņam konfektes.
Es jau domāju, ka to saka kāda Krievijas amatpersona.
Nezinu, par kādiem karavīriem viņš runāja, jo nekādus karavīrus tur [Ukrainā] neesmu pamanījis.”
Kā noskaidrojis horvātu laikraksts “Jutarnij List”, horvātu karavīri iepriekš patiesi uzturējušies Polijā, taču kontingents jau atgriezies mājās, līdz ar to Milanovičam Ukrainas un Krievijas konflikta gadījumā nemaz nebūtu ko izvest, pat ja viņš to liktu.
Arī Horvātijas ārlietu ministrs Gordans Grličs Radmans uzsvēris, ka prezidenta komentāriem nav nekā kopēja ar valdības nostāju: “Prezidents nerunāja Horvātijas, bet savā vārdā. Mēs bijām un paliksim lojāli NATO locekļi. Viss, ko mēs darām, notiek saskaņoti ar mūsu partneriem. Tādos laikos ir īpaši svarīgi izrādīt solidaritāti partneriem, un Horvātija to izdarīs ES un NATO.”
