Egils Līcītis: Raimondam jāturpina pa sporta līniju, ne zemāk par prezidenta krēslu! 0
Līdz saslimšanai valsts galvu Raimondu Vējoni vairāk redzēja sporta biksītēs, krekliņā un čībiņās, laukumā mētājot bumbu, nekā pilī prezidentam piemērotākās drēbēs. Paldies Dievam, veselības vājuma periods sen pāri, izskatās, ka motors ogrēnieša krūtīs dūc vienmērīgi. Tāpēc eksprezidents, augumā padevies tuvu virsdivmetriniekam, bezbailīgi devās cīņā par Latvijas basketbola federācijas prezidenta amatu un, izmantodams augstās personas autoritāti, uzvarēja jauko, piemīlīgo Aneti Jākobsoni-Žogotu – tas bija labākais, kas varēja notikt ar Vējoni.
Ranžējot pēc amata ieņēmēju kvalitātēm, kā prezidents Madonas skaistulis nebija bargs, viņa laikā nevaldīja tirānija.
Vējonis bija jautras dabas vīrs, kurš oficiālās iznākšanās nereti nezināja, kur likt rokas un kājas, un dažās uzrunās, kad jau šķita, ka reizes rēķins tūliņ pagalam saies šreijā, Vējonis, pateicoties savai attapībai, tomēr laimīgi tika līdz beigām. Prezidenta klātbūtne daudzreiz palīdzēja izkrāsot tautas pelēko ikdienu, un Vējoņa parādīšanās izraisīja ļaudīm iedrošinošu smaidu.
Pēc pilnvaru termiņa iztecēšanas un Jūrmalas rezidences atstāšanas eksprezidents tā kā iegrima apātijā, gulšņāja pa dzīvokli, reizēm sērīgi uzvilka – “Lai tie acu vāki top no miega raustīti”.
Tāpēc laulene Iveta pastāvīgi mudināja dzīvesbiedru iet ārā, satikt labos Ogres kaimiņus, paciemoties pie draugiem, vairāk iziet sabiedrībā.
Būdams vīrietis labākajos gados, Raimonds nav piemērots būt tikai par opīti un nodoties mazbērnu audzināšanai – vēl var arī patrakot. Jauneklīgais Vējonis neder večiņu iebaidīšanai, un cik ilgi vientuļš, aizmirsts var sēdēt istabā, sarunājoties ar kanārijputniņu būrītī un telpaugiem podos, uzrunājot zīlīti, kas sitas ārā pie rūts.
Memuārus būtu rakstīt pāragri, un nekas lāgā nav arī palicis atmiņā no saviesīgās dzīves Rīgas pilī. Abi ar prezidenta roku parakstītie dokumenti jau sadzeltējuši un arhivēti. Patiess gandarījums, ka Vējonis nav atgriezies pie dzimtās – Latvijā dumjākās – Zaļās partijas ģimenes pavarda, kur katrs baskājains džemperī saģērbies jēzuliņš varētu uzsaukt: eu, Raimi, iedo’ uzpīpot!
Kļūt par Zinātņu nama akadēmiķi eksprezidents bez iestiklotiem diplomiem pie sienas nevarēja, bet Militārās akadēmijas prorektora vietu ar atgriešanos pedagoģiskajā darbā bijušam Madonas vidusskolas bioloģijas skolotājam un nokalpojušam aizsardzības ministram Marsam Vējonim nepiedāvāja, un pie apvāršņa nerādījās neviens labdaris, kurš gatavs atvērt nebūt ne seklu sabiedrisko fondu, kura vadību uzticēt pieredzējušam politiķim.
Tomēr, ja tev ir ķobis uz pleciem – apaļš kā “Spalding” bumba – un tas strādā, jādomā, kur likt skapī sakārtos, piepirktos izejamās kārtas uzvalkus un kur – gultapakšā samesto lakkurpju kaudzi.
Tāpēc ģimenes vadības centrs Iveta Vējone izlēma – Raimondam jāturpina pa sporta līniju, ne zemāk par prezidenta krēslu!
Piekritīsiet, ka nav cienīgi bijušajam Valsts prezidentam būt priekšgalā lecamauklu lēcēju vai āža sitēju federācijā.
Līdz ar to sekoja Ogres līdzjutēju saimes izvirzījums, lai Vējonis balotējas par Latvijā populārākā sporta veida basketbola federācijas vadītāju. Tika uzkurts sāncensības gars, šķīlās dzirksteles, un Raimonds pieveica titulēto pretinieci Aneti ar 34 punktiem pret 14.
Tagad, pēc atgriešanās prezidenta krēslā, kamēr Porziņģis, Bertāns, Pasečņiks, Kurucs vairo Latvijas sporta slavu aizokeāna basketa laukumos plecu pie pleca ar melnajiem brāļiem, Raimondam Vējonim jāvada saspēle mūsu grozabumbas organizācijā, jādomā par jauno talantu audzināšanu, lai nepārtrūktu latviešu basketbolistu panākumu sērija.
Vējonis pienākumus pildīs, iztiekot ar valsts prezidenta pensijas mazumiņu, ne centa neņemot no basketbola sabiedrības ziedotās naudas.
