Prezentēs iespējamos kritērijus drošai un iekļaujošai skolai 0
Aicinām mediju pārstāvjus uz domapmaiņu “Ceļā uz drošām un iekļaujošām skolām Latvijā. Ziemeļeiropas pieredze” , kurā vecāku organizācijas iepazīstinās ar izstrādātajiem mērķiem un indikatoriem – kritērijiem, kas ļautu noteikti, vai skola ir droša un iekļaujoša.
Domapmaiņa notiks 20.novembrī no plkst.13.00 līdz 17.00 Eiropas Savienības Mājā (Rīgā, Aspazijas bulvārī 28), Konferences telpā.
Plānots arī diskutēt, kā veidot emocionāli drošu, cieņpilnu un iekļaujošu skolas vidi, sadarbojoties vecākiem, speciālistiem, valsts un pašvaldības iestādēm.
Gan Pasaules Veselības organizācijas 2012.gadā publiskotais pētījums, gan vairāki Latvijas institūciju pētījumi liecina, ka mūsu valsts skolu vide ir nedroša, ievērojami biežāk notiek vienaudžu savstarpēja apcelšana un vardarbība, salīdzinājumā ar citām valstītm. Par atsevišķiem ilgstošas apcelšanas un vardarbības gadījumiem uzzinām plašsaziņas līdzekļos un sadarbības gaitā ar vecākiem.
Arī speciālās izglītības jomā Latvija nevar lepoties – 2010.gadā Pasaules Bankas ziņojums kritizēja segregēto speciālo skolu sistēmu, iesakot izmantot vispārizglītojošo skolu priekšrocības bērniem ar speciālām vajadzībām.
“Latvijas skolu vidi patlaban nevar saukt par iekļaujošu – piemēram, skolēni ar speciālām (īpašām) vajadzībām vispārizglītojošā skolā cieš no atbilstošu metožu, sagatavotu pedagogu, apmaksāta pedagoga laika individuālam darbam vai atbalsta personāla trūkuma,” skaidro “Latvijas Vecāku foruma koordinatore Jana Simanovska. “Tādēļ bērni spiesti mācīties specializētā skolā arī tad, ja ģimene to nevēlas, kas savukārt bieži var liegt bērniem augt ģimeniskā vidē, jo šādas skolas mēdz būt tālu no mājām.”
Pētot Latvijas situāciju un pētījumos pamatotu labo praksi citur pasaulē, vecāku organizācijas izstrādājušas mēŗkus un indikatorus, pēc kuriem būtu iespējams noteikt, cik Latvijas skolas ir drošas un iekļaujošas.
Vecāki arī vēlas diskutēt, vai 2014.gada Latvijas budžets un Izglītības attīstības pamatnostādņu (IAP) projekts 2014.-2020.gadam ļauj sasniegt šos mērķus un ko tas nozīmē Latvijai ilgtermiņā. Piemēram, lai gan ANO Konvencija par bērna tiesībām nosaka visiem bērniem ar īpašām vajadzībām iespēju dzīvot ģimeniskā vidē un vienlaikus apgūt izglītību, pašreizējā IAP projektā šis jautājums vispār netiek risināts – tikmēr bērniem ar īpašām vajadzībām to bieži liedz pašreizējais skolu tīkls un Latvijas normatīvie akti.
Tāpat arī pašreiz izglītības sistēmā nav atbildīgā par drošību skolās, un tās nav tikai vecāku intereses, bet galvenokārt bērnu tiesību jautājums – bērniem skolā jājūtas droši. Šim nolūkam skolām būtu nepieciešams valsts atbalsts – gan metodisks, gan atbilstoši sagatavoti speciālisti, gan arī finansējums.
“Mēs vēlamies, lai izglītības politika balstītos uz skaidriem, izmērāmiem mērķiem, rūpīgu faktu analīzi, izmantojot pētījumu datus un citu valstu labāko pieredzi,” norāda “Latvijas Vecāku foruma” koordinatores vietniece Kristīne Dūdiņa, akcentējot, ka Latvijā pašreiz valstiskā līmenī nepietiekami apkopo un nedara sabiedrībai pieejamus datus, kas ļautu noteikt izglītības sistēmas kvalitāti un efektivitāti un kas noderētu politikas izstrādē attiecībā uz iekļaujošu, kā arī drošu un cieņpilnu skolu.
Domapmaiņā piedalīsies arī Norvēģijas (klātienē) un Islandes (tiešsaistē) vecāku organizāciju pārstāvji, kas dalīsies pieredzē, iestājoties par bērniem labu izglītības vidi. Konference norisināsies latviešu valodā ar sinhrono tulkojumu angļu valodā. Piedalīties aicināti arī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāti, skolu darbinieku arodbiedrību, Tiesībsarga biroja, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un tām pakļauto iestāžu pārstāvji.
Konference būs vērojama tiešraidē www.vecakuforums.lv .
Domapmaiņu ar Ziemeļu ministru padomes atbalstu rīko “Latvijas Vecāku foruma” organizācijas – biedrība “Vecāki par izglītību” un “Izglītība un atbalsts Latvijas ģimenēm” – projekta “Par cieņpilnām un iekļaujošām skolām Latvijā, izmantojot kvalitatīvu, uz datiem balstītu interešu aizstāvību un sabiedrības informēšanu” gaitā.
