Prezentē Vācijas koalīcijas valdības līgumu. Kad varētu ievēlēt jauno kancleru? 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar Berlīnē sociāldemokrātu, zaļo un brīvo demokrātu pārstāvji iepazīstināja ar trīs partiju izstrādāto federālās koalīcijas valdības līgumu.
Sociāldemokrāti (SPD) jaunajā valdībā iegūs sešus ministra posteņus, zaļie tiks pie piecām ministru vietām, bet brīvie demokrāti (FDP) pie četrām.
Gaidāms, ka zaļo kontrolē nonāks jaunā ministrija, kas apvienos ekonomikas un klimata jautājumus, kā arī Ārlietu ministrija, Vides ministrija, Lauksaimniecības un Ģimenes lietu ministrijas. FDP, domājams, vadīs Finanšu ministriju, kā arī Transporta, Izglītības un Tieslietu ministrijas. Koalīcijas partijām pietuvināti avoti ziņo, ka SPD kontrolē nonāks Iekšlietu, Aizsardzības, Veselības, Nodarbinātības, kā arī Ekonomikas un sadarbības ministrijas, kā arī jaunizveidotā Celtniecības ministrija.
Saskaņā ar koalīcijas līgumu, kas nonācis aģentūru DPA, AFP un “Reuters” rīcībā, nākamā Vācijas valdība ir iecerējusi līdz 2030. gadam, tas ir, astoņus gadus agrāk, nekā iepriekš plānots, pilnībā atteikties no ogļu izmantošanas. Jaunā valdība līdz šim termiņam cer atteikties arī no iekšdedzes dzinēju izmantošanas.
Vienlaikus koalīcijas līgums paredz līdz 2030. gadam 80% no Vācijas elektroenerģijas patēriņa nodrošināt ar tā dēvētajiem atjaunojamajiem energoresursiem. Pagaidām tika plānots līdz šim termiņam ar atjaunojamiem energoresursiem nodrošināt tikai 65% no patēriņa.
Jaunā koalīcija apņēmusies, sākot ar 2023. gadu, atjaunot konstitūcijā noteiktos parāda griestus, kuri tika atcelti, lai tiktu galā ar ekonomiskajām sekām, ko radīja kovida pandēmija. Neskatoties uz to, jaunā koalīcija sola krasi palielināt ieguldījumus infrastruktūrā un klimata pārmaiņu ierobežošanā. Jaunā koalīcija vienojusies par marihuānas legalizāciju.
Partijas arī vienojušās, ka tiks atļauta dubultā pilsonība un atvieglota Vācijas pilsonības iegūšana. Vienlaikus koalīcijas līgums paredz rezervēt zaļajiem tiesības izvirzīt Eiropas Savienības komisāru gadījumā, ja Vācijai nepienāksies Eiropas Komisijas prezidenta vieta. Partijas piekritušas legalizēt bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, lai palielinātu ārvalstu misijās nosūtīto karavīru aizsardzību.
Trīs partijas oficiālās koalīcijas sarunas sāka 21. oktobrī nepilnu mēnesi pēc Bundestāga vēlēšanām 26. septembrī. Partiju sarunas bijušas samērā rāmas un ātras salīdzinājumā ar iepriekšējām koalīcijas veidošanas sarunām pirms četriem gadiem. Centriski kreiso sociāldemokrātu, zaļo un biznesam draudzīgo brīvo demokrātu veidotā koalīcija šo partiju krāsu dēļ tiek dēvēta par luksofora koalīciju.
Šāda trīspartiju koalīcija Vācijā vēl nekad nav bijusi pie varas federālā līmenī, un tās izveides gadījumā konservatīvajiem, kas dominējuši Vācijas politikā pēc Otrā pasaules kara, pirmo reizi pēc 16 gadiem nāksies aiziet opozīcijā.
Tuvākajās nedēļās koalīcijas līgums būs jāapstiprina partiju konferencēs. Zaļo partijas vadība plāno konsultēties ar visiem partijas biedriem, sociāldemokrātu ārkārtas konference paredzēta 4. decembrī, bet brīvie demokrāti plāno partijas apspriedi 5. decembrī.
Ja visas trīs partijas apstiprinās koalīcijas valdības līgumu, tad Bundestāgs varētu ievēlēt sociāldemokrātu līderi Olafu Šolcu par kancleru 6. decembrī, kā tas sākotnēji bija paredzēts koalīcijas sarunu grafikā.
