Voldemārs Krustiņš: Pretvalstiskas rīcības nenovērš 49
Pagājušo ceturtdien Rīgas krievu avīze “Vesti segodņa” ar lielu sajūsmu paziņoja, ka Krimas republikas premjera partija noslēgusi līgumu ar Latvijas Krievu savienību. Šis līgums paredzot Krimas republikas un Latvijas Republikas kopīgus projektus un sadarbību. Līgumu Simferopolē noslēguši Ždanoka un Mitrofanovs, kas kandidē arī 12. Saeimas vēlēšanās.
Patlaban ne Latvija, ne Eiropas Savienības valstis “Krimas republiku” neatzīst, tās sagrābšanu uzskata par varmācīgu aneksiju, ko organizēja Krievija. Līdz ar to Latvijas Krievu savienība ar savam izdarībām ir visrupjākā veidā iejaukusies starpvalstu attiecībās un Ukrainas valsts teritoriālajā suverenitātē. Par to ir atbildīgas Latvijas varasiestādes, kuru pārvaldītā teritorijā šī “krievu savienība” darbojas. Skaidrs, ka Ždanokas un Mitrofanova veidojums nav tiesīgs vispār slēgt līgumus, jo vairāk ar neatzītām valstīm un organizācijām. Nekāda tūlītēja valsts iestāžu rīcība nesekoja, bet jau piektdien no Simferopoles pāri Latvijas robežai ielaistie kaitnieki sarīkoja “piketu” pie Ārlietu ministrijas nama, lai pieprasītu ārlietu ministra nomaiņu un Latvijas ārpolitikas nomaiņu, nepārprotami trešo valstu interesēs un pret Ukrainas valsts interesēm, kuras Latvija oficiāli atbalsta. Diemžēl ne SAB, nedz Iekšlietu un Ārlietu ministrijas nerāda savu aktīvu attieksmi pret kaitnieciskām, provokatīvām darbībām. Kad Krievijas parlamenta vadītāja vietnieks Žirinovskis ar neiedomājamu rupjību draudēja Polijai un Baltijas valstīm, Latvijas varasiestāžu reakcija bija nulles vērta. Kad pavisam nesen Rīgas krievu avīzes korespondente redakcijas pasākumā ārlietu ministram jautāja, vai daudzu vietējo krievi uzskati, kas atbalsta Krimas aneksiju, nav uzskatāmi par naidīgiem, ministrs Rinkēvičs atbildēja – “protams, nē”. Tie jau esot tikai “dažādi uzskati”.
Valsts ārlietu un drošības iestādēs izvairās novērtēt šos “dažādos uzskatus”. Ne ždanokieši-mitrofanovieši, ne “antifašisti”, ne cita prokrieviska kopa nerīkoja ne piketus, ne citus sarīkojumus, kad Žirinovskis aicināja Poliju un Baltijas valstis noslaucīt no zemes virsas.
