Pretvalstiskās partijas «izķers» prokurors? 0
Tieslietu ministrija šodien sāks vērtēt Uzņēmumu reģistra priekšlikumus likumdošanas izmaiņām, kas ierobežotu valstij naidīgu politisko spēku darbību.
Uzņēmumu reģistrs (UR) iesniedzis tieslietu ministram Jānim Bordānam (NA) atzinumu par pašreizējo situāciju politisko spēku reģistrācijas jomā, skaidrojumu par partijas “Par dzimto valodu” reģistrāciju, kā arī priekšlikumus iespējamiem likumu uzlabojumiem. Atzinumā UR skaidro, ka “Par dzimto valodu” pārstāvji bija iesnieguši visus pārreģistrācijai un valdes sastāva izmaiņai nepieciešamos dokumentus, kas pilnībā atbilduši normatīvo aktu prasībām. Arī citi tiesiski šķēršļi izmaiņu reģistrācijai neesot pastāvējuši. Tāpēc notāram nebija tiesiska pamata atlikt izmaiņu ierakstīšanu un dokumentu pievienošanu lietai.
Reģistrā jau esot notikusi sanāksme par politisko partiju darbības kontroles iespējamo normatīvo regulējumu, kurā piedalījās Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore asociētā profesore Jautrīte Briede, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, kā arī Saeimas deputāte un politikas zinātnes eksperte Rasma Kārkliņa. Ticis secināts, ka nepieciešams izstrādāt grozījumus Politisko partiju likuma 38. panta pirmajā daļā, papildinot to ar noteikumu, ka partijas darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē arī prokurors.
Tādējādi prokuroram, konstatējot, ka partijas darbība ir pretēja likumam, būtu tiesības apturēt partijas darbību un vērsties tiesā ar prasību par tās likvidāciju. Turklāt Politisko partiju likumā būtu jāparedz, ka par partijas valdes locekli var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis, kas vienlaikus ir arī partijas biedrs.
UR arī informē par ieceri septembrī sasaukt Konsultatīvās padomes nozaru sēdi, lai plašākā tiesību ekspertu lokā apspriestu jautājumu par reģistrētu politisko partiju darbības kontroli un stingrāku prasību noteikšanu partiju valdes locekļiem.
“Nav normāla situācija, ka cilvēki, kuri pat nevar kļūt par pilsoņiem, drīkstētu dibināt un vadīt politiskās partijas valstī,” teic tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels. Visticamāk, iespējamos likuma grozījumus varētu sākt apspriest šodien Tieslietu ministrijas vadības sēdē. Taču arī šeit esot iespējama diskusija, piemēram, par to, vai partiju kontroli labāk uzticēt ģenerālprokuroram vai drošības iestādēm.
Jau ziņots, ka tieslietu ministrs jūlija beigās lūdza UR skaidrojumu par Vladimira Lindermana politiskās partijas “13. janvāra kustība” reģistrēšanu un tās vēlāko pārreģistrāciju ar jauno nosaukumu “Par dzimto valodu”, kā arī partijas valdes sastāva izmaiņām. Ministrs lūdza valsts galveno notāru Ringoldu Balodi sniegt skaidrojumu par šādu izmaiņu reģistrācijas tiesiskajiem aspektiem, kā arī norādīt uz iespējamiem trūkumiem tiesiskajā regulējumā, kas pieļauj reģistrēt politiskās organizācijas, kuras nodarbojas ar naida kurināšanu un kuru darbības klaji vērstas pret Latvijas valsts konstitucionālajām vērtībām. Kaut arī Bordāns tiešā tekstā nenosauc “Par dzimto valodu” par Latvijai naidīgu spēku, partijas līderi Vladimirs Lindermans, Jevgeņijs Osipovs un Ilarions Girss to ir uztvēruši kā apvainojumu un vērsušies Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ar prasību ministram atsaukt savus apgalvojumus un publiski atvainoties oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par nepamatoti celto neslavu.
