Franks Gordons: Pretstāve pasaules jūrās – “USS Gerald R.Ford” vs “Dmitrij Donskoj” 13
Jūlija nogalē Ginesa grāmatā tika ierakstīti divi rekordi, kas spilgti izgaismo Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas Federācijas saspringto militāro pretstāvi ne tikai virs zemes un gaisā, bet arī pasaules jūrās.
ASV kara flotes bāzē Norfolkā prezidents Donalds Tramps, plīvojot milzu lentei ar uzrakstu “Made in America”, apliecināja pasaulei, ka “ierindā stājies” pasaules lielākais karakuģis – “USS Gerald R.Ford”. Uz šā aviācijas bāzes kuģa klāja ir vieta 75 lidmašīnām, apkalpe – 2628 personas, kuģa garums – pāri par 300 metriem, platums – 40 metri, svars – 100 000 tonnas, būves izmaksa – 13 miljardi (!) dolāru… Šis milzenis ir stūrējams, pieskaroties skārienjutīgajam ekrānam. Vēl priekšā daži testa gadi, un savā pirmajā misijā “Gerald Ford” (ar pavadoņiem) dosies, kā ziņo, 2020. gadā. Rezumējot atzīmēsim, ka šis milzenis ir jau divpadsmitais amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģis ar atomdzinēju, kura parādīšanās jebkuros pasaules ūdeņos iedveš respektu…
Tai pašā jūlija nedēļā Baltijas jūrā parādījusies “Dmitrij Donskoj” – pasaules lielākā zemūdene (ar atomdzinēju). Tās garums – 172 metri, svars – 50 000 tonnas. Šī zemūdene startēja Severomorskā – Krievijas t. s. Ziemeļu flotes galvenajā bāzē – un, šķērsojot Ziemeļjūru, pa Belta jūras šaurumu iepeldēja Baltijas jūrā ceļā uz Pēterburgu, lai piedalītos flotes parādē.
Abu globālo maritīmo sāncenšu iecerētais mērķis, pārfrazējot “britu otro himnu”, ir “rule the waves” – valdīt pār viļņiem. Taču potenciāls nebūt nav vienāds.
ASV kara flotes rīcībā līdzās 11 lidmašīnu bāzes kuģiem ir pāri par 200 citu kara kuģu, 372 000 militārpersonu aktīvā dienestā un 3700 lidmašīnas, pakļautas kara flotes vadībai. ASV kara flotei ir bāzes visā pasaulē, tās “klātiene” pastāvīgi jaušama Klusā okeāna rietumu sektora plašumos, īpaši “vaktējot” Korejas pussalu, Japānu, Taivānu, Filipīnas. ASV Sestā flote ar štābu Neapolē “ir atbildīga” par Vidusjūru, un amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģi ar pavadoņiem vajadzības gadījumā var draudīgi parādīties Indijas okeānā un Persijas līča “vārtos”.
Krievijas Federācijas jūras kara flotē, kuras galvenais štābs atrodas Pēterburgā, nodarbinātas, t. i., dienē 148 000 personas.
Uzskaitīsim Putina valstības flotes. Baltijas flotes štābs atrodas Kaļiņingradā – bijušajā Kēnigsbergā, bet galvenā bāze Baltijskā – bijušajā vācu Pilavā. Šo 1945. gadā, teiksim, piesavināto novadu no Krievijas pamatmasas atdala ES un NATO dalībvalsts Lietuva. Te vērts atgādināt, ka pirms PSRS sabrukuma Igaunijas piekrastes pilsētā Paldiski atradās milzīga padomju atomzemūdeņu bāze, ko nācās pamest…
Melnās jūras flotes štābs atrodas Sevastopolē. Te jāpiebilst, ka viens no Krimas aneksijas iemesliem bija Putina bažas, ka “jaunā vara” Ukrainā varētu nepagarināt līgumu par Sevastopoles nomu, kuras termiņš beidzas 2017. gadā.
Klusā okeāna flotes štābs atrodas Vladivostokā. Kara gadījumā gan Baltijas flote, gan Melnas jūras flote var tikt burtiski ieslēgta, ja tiks bloķēti jūras šaurumi Dānijas sektorā un Bosfors ar Dardaneļiem.
Jo lielāks sasniegums Putinam ir tas, ka Sīrijas diktators Asads Krievijai “uz mūžīgiem laikiem” bez maksas iedeva kara flotes bāzi Tartusā, kur tagad bāzējas pastāvīgā (!) Vidusjūras eskadra – pretspēks ASV Sestajai flotei.
Noslēgumā pikants fakts: Krievijas vienīgais lidmašīnu bāzes kuģis, kas uzbūvēts 1985. gadā, tagad saucas “Padomju Savienības flotes admirālis Kuzņecovs” (saglabājot piemiņu par sabrukušo lielvalsti…), bet šā kuģa pirmais nosaukums bija “Leonīds Brežņevs” un nedaudzajos līdz PSRS galam atlikušajos gados tā nosaukums bija vēl “Tbilisi” un tad (uzmanību!) – “Rīga”.
Jā gan – “Rīga”.
