Pretrunīgs likums par abortiem raisa protestus ASV. Latviešu ārstes komentārs 0
ASV Ņujorkas štatā nesen pieņemts jauns likums, kas pieļauj pārtraukt grūtniecību pēc 24 grūtniecības nedēļām, ja profesionāls mediķis konstatē draudus mātes vai bērna dzīvībai, vai arī auglis nav dzīvotspējīgs. Jaunā kārtība jau izraisījusi asus protestus – daļa sabiedrības uzskata, ka būtībā tā ir cilvēka nogalināšana, nevis aborts, un bērni ir apdraudētāki nekā jebkad agrāk. Sieviešu tiesību aizstāvji savukārt saskata lielu netaisnību pret vardarbībā cietušām grūtniecībām.
Kā skaidro ASV sabiedriskā organizācija factcheck.org, Reproduktīvās veselības likums pieņemts, lai nostiprinātu sieviešu tiesības uz aborta pieejamību Ņujorkas štatā. Tas parakstīts 2019. gada 22. janvārī – tajā pašā datumā, kad 1973. gadā tiesa lietā Ro pret Veidu vēsturiski garantēja sievietei tiesības pārtraukt grūtniecību. Jauno, demokrātu iecerēto likumu iepriekš bloķēja republikāņu kontrolētais Senāts.
ASV šis solis izraisījis lielu ažiotāžu, raisot bažas, ka jaunais likums ļauj nogalināt mākslīgi izraisītās dzemdībās dzīvu dzimušu bērnu.
Likumā teikts, ka saskaņā ar profesionālu mediķu “saprātīgu un labticīgu profesionālu spriedumu, balstoties uz pacientes veselības stāvokļa faktiem” drīkst pārtraukt grūtniecību, kad “pēc 24. grūtniecības nedēļas auglis neuzrāda dzīvotspējas pazīmes vai aborts nepieciešams, lai pasargātu pacientes dzīvību vai veselību.”
Citiem vārdiem, sieviete pati var izvēlēties abortu pirms 24 nedēļu robežlīnijas sasniegšanas, vēlāk tam nepieciešamas nopietnas medicīniskas indikācijas; normāli grūtniecība ilgst 37 līdz 42 nedēļas, uzsver factcheck.org. Iepriekš 24 nedēļu termiņš tika pārkāpts tikai tajos gadījumos, kad bija apdraudēta mātes dzīvība.
Aborts svītrots no krimināllikuma
Saskaņā ar veco likumu, Ņujorka kriminalizēja abortu pēc 24. grūtniecības nedēļas, izņemot gadījumus, kad to veica mātes dzīvības glābšanai. Jaunais likumdošanas akts pilnībā dekriminalizē abortu; pantā par nogalināšanu “persona” joprojām definēta kā “cilvēciska būtne, kas ir piedzimusi un ir dzīva.”
Tāda mazuļa nogalināšana, kas piedzimis dzīvs, gan agrāk, gan tagad uzskatāma par krimināli sodāmu rīcību.
Likuma aizstāvji uzsver, ka aborts jāskata kā veselības aizsardzības, nevis krimināllikuma regulēts jautājums. Daži norāda uz piemēriem, kad sievietes bijušas spiestas pamest štatu, lai pārtrauktu grūtniecību, jo ārsts konstatējis, ka auglis nebūs dzīvotspējīgs ārpus dzemdes. Oponenti iebilst, ka izmaiņas neļaus pilnā apmērā tiesāt nelegālu abortu veicējus.
Kā noteikt “veselību” un “dzīvotspēju”
Nozīmīgais tiesas nolēmums lietā “Ro pret Veidu: (Roe v. Wade) noteica, ka štati drīkst ierobežot abortus ārpus “augļa dzīvotspējas” rādītāja, izņemot gadījumus, kad tie ir “nepieciešami, lai glābtu mātes dzīvību vai veselību” (Vecajā Ņujorkas likumā vienīgais izņēmums bija mātes dzīvība). Dzīvotspēju definēja kā stāvokli, kad auglis “potenciāli spēj dzīvot ārpus mātes dzemdes, kaut arī ar mākslīgu palīdzību.”
Jaunais Ņujorkas štata likums precīzi nedefinē veselības jēdzienu. Augstākā tiesa savulaik lēmusi, ka “medicīnisks lēmums var tikt pieņemts, balstoties uz visiem faktoriem – fizisku, emocionālu, psiholoģisku, ģimenes un sievietes vecuma aspektu, kas skar pacientes dzīves kvalitāti. Visi šie faktori var attiekties uz veselību. Tas sniedz ārstējošajam ārstam iespēju pieņemt medicīniskajā ziņā labāko lēmumu.”
Kas ir vēlīns aborts?
ASV “vēlīnus abortus” dažādos štatos definē atšķirīgi; dažos aborti ir aizliegti pēc 20. grūtniecības nedēļām. Statistikas dati pa visu valsti liecina, ka tādi gadījumi tomēr ir relatīvi reti.
Saskaņā ar 2018. gadā veiktu Slimību kontroles un profilakses centra ziņojumu, kas balstīts 2015. gada datos, vairākums abortu Ņujorkas štatā un Ņujorkas pilsētā – 65 procenti – veikti pirmajās astoņās grūtniecības nedēļās un tikai viens procents – pēc 21. nedēļas (pilsētā gan šis skaitlis bija augstāks – 2,3 procenti).
Ziņojumā arī konstatēts, ka laika posmā no 2006. gada līdz 2015. gadam mazāk nekā deviņi procenti abortu veikti pēc 13. grūtniecības nedēļas.
Atvieglināti aborta veikšanas nosacījumi
Jaunais Ņujorkas Reproduktīvās veselības likums arī svītro sabiedrības veselības likuma sadaļu, kas pieprasīja, lai aborts pēc 12. grūtniecības nedēļas notiktu slimnīcā; lai pēc 20. nedēļas operācijā piedalītos vēl kāds ārsts, kas rūpētos par “jebkuru dzīva mazuļa nākšanu pasaulē aborta rezultātā”, un to, ka šādiem mazuļiem nodrošināma “tūlītēja likumiska aizsardzība atbilstīgi Ņujorkas štata jurisdikcijai.”
Par šādiem gadījumiem gan praktiski nav statistikas datu. Gutmahera institūta pārstāve pastāstīja factcheck.org, ka viņai šādas informācijas nav, jo, “ja tā notiek, tas ir ārkārtīgi reti.”
Uz jautājumu, kāds ir racionālais pamatojums šis sadaļas svītrošanai, Ņujorkas štata senators Lizas Krīgeres pārstāvis uzsvēra, ka prasība pēc otra ārsta “neatspoguļo ne medicīniskā darba realitāti, ne arī modernos medicīnas standartus, tāpēc bija juridiski lieka.”
“Mūsdienu grūtniecības pārtraukšanas tehnikas nebeidzas ar dzīvi dzimušu bērnu; tomēr, ja tik mazticams gadījums notiktu, galvenais mediķis un viņa komanda sniegtu visu nepieciešamo medicīnisko palīdzību kā jebkurās normālās dzemdībās,” viņš sacīja.
“Reproduktīvās veselības likums nemaina standarta medicīnisko praksi. Vēlreiz uzsveru, ka jebkurš dzīvs piedzimis mazulis saņemtu tādu pat aprūpi kā normālās dzemdībās piedzimis bērns: tā bija agrāk, un tas paliek nemainīgi noteikts likumā.”
Ņujorkā kā dzīvs piedzimis bērns tiek definēts “no mātes pilnībā atdalījies vai atdalīts ieņemšanas produkts, kas pēc šādas nošķiršanas, neskatoties uz grūtniecības ilgumu, elpo vai uzrāda citas dzīvības pazīmes, tostarp sirdspukstus, nabassaites pulsāciju vai skaidri konstatējamas voluntāras muskuļu kustības.”
Jaunā likuma pretinieki to dēvē par “barbarisku”
Jaunā reproduktīvās veselības likuma pretinieki to dēvē par barbarisku, interpretējot to kā iespēju nogalināt dzīvotspējīgus mazuļus un īpaši uzsverot likumiskās aizsardzības atcelšanu aborta rezultātā dzimuša bērna aizstāvībai.
Sieviešu tiesību aktīviste Beta Rāla savukārt noraizējusies par likuma juridiskajām sekām attiecībā uz vardarbībā cietušām sievietēm un nelegālo abortu praksi.
“Reproduktīvās veselības likums zaudētāja lomā nostāda sievietes, kas cietušas no vardarbības ģimenē. Zaudētājas ir grūtnieces. Zaudētājas ir ģimenes, kas zaudējušas bērnus satiksmes negadījumos vai noziegumos. Tas neļauj mātēm un ģimenēm saņemt taisnīgu spriedumu to mirušo bērnu labā, bet aizsargā noziedzniekus, vardarbīgas personas un nelegālu abortu veicējus – nevis sievietes, bērnus un ģimenes.”
“Ja kāds slepus iedod grūtniecei abortu ierosinošu medikamentu, viņš/viņa netiks tiesāti par bērnam nodarīto ļaunumu vai izraisīto nāvi,” uzsver Rāla. “Ja kāds uzbrūk grūtniecei, viņš netiks tiesāts par bērnam nodarīto ļaunumu vai tā nāvi. Ja grūtniece nokļūst ceļu satiksmes negadījumā un viņas auglis/nedzimušais bērns iet bojā, zaudētais bērns nesaņems nekādu tiesisku aizsardzību. Ja sieviete nomirst krimināla aborta dēļ, tiesu mediķiem šie gadījumi vairs nav jāizmeklē. Tā ir smaga netaisnība pret sievietēm un ģimenēm. Tādējādi tiek svītroti visi Ņujorkas iepriekšējie centieni ierobežot vardarbību ģimenē.”
Latvijā vēlīnu grūtniecības pārtraukšanu praktizē tikai izņēmuma gadījumos
“Latvijā par abortu uzskata grūtniecības pārtraukšanu līdz 22. nedēļai, savukārt līdz 24. nedēļai to veic gadījumos, ja konstatēta augļa patoloģija vai radies risks mātes dzīvībai. Pēc šī termiņa normālā praksē, izņemot atsevišķus ārkārtas gadījumus, iespējamas tikai priekšlaicīgas dzemdības. Bet arī mātes veselībai sarežģītās situācijās grūtniecību cenšamies paildzināt tā, lai bērna izdzīvošanas iespējas uzlabotos,” portālam LAlv Latvijas situāciju raksturoja ginekoloģe Sandra Vītiņa, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Perinatālās aprūpes centra vadītāja.
Pēc viņas teiktā, auglim smagi iedzimti defekti, piemēram, neattīstītas smadzenes vai smagas sirds anomālijas var atklāties arī pēc 24. grūtniecības nedēļas, kas nozīmē: vecāki jau salīdzinoši agri uzzina, ka grūtniecības iznākums būs traģisks. Tomēr arī šādā gadījumā sievietei bērns jāiznēsā līdz termiņam, kas šo situāciju neapšaubāmi padara īpaši smagu. Grūtniecības pārtraukšanas galvenā indikācija ir draudi sievietes dzīvībai, piemēram, placentas atslāņošanās, kas nozīmē, ka sieviete bez medicīniskas iejaukšanās mirs noasiņojot, ja nenotiks medicīniska iejaukšanās.
“Latvijā tik smagos un sarežģītos gadījumos, kas skar sievietes un nedzimušā bērna dzīvību un veselību, lēmumu pieņem ārstu konsilijs, kas arī, manuprāt, ir optimāla prakse, jo katras pacientes stāvoklis tiek izvērtēts individuāli, ņemot vērā visas aspektus un medicīniskās indikācijas,” uzskata Sandra Vītiņa.
Saskaņā ar Latvijas likumdošanu legāls aborts ir grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās līdz grūtniecības 12.nedēļai (11 nedēļām 7 dienām) ārstniecības iestādē, kas izvērtēta ārstniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un atbilst obligātajām prasībām.
Medicīnisks aborts — grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ līdz grūtniecības 24.nedēļai (23 nedēļām 7 dienām) vai, ja grūtniecība ir izvarošanas sekas, līdz grūtniecības 12.nedēļai (11 nedēļām 7 dienām) ārstniecības iestādē, kas izvērtēta ārstniecības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un atbilst obligātajām prasībām. Vēlākā termiņā grūtniecības pārtraukšanu definē kā priekšlaicīgas dzemdības.
Avoti: “newyorker.com, factcheck.org, liveaction.com”
