Pretrunīgi vērtēto īres likumu gatavos jaunā Saeima 0
Ceturtdien, 20. decembrī jaunā Saeima varētu lemt par jaunā, sabiedrībā pretrunīgi vērtētā Dzīvojamo telpu īres likumprojekta gatavošanu otrajam lasījumam. Pirmajā lasījumā šo likumprojektu pieņēma šī gada 21. jūnijā. Bet, beidzoties 12.Saeimas deputātu pilnvarām, to nepaguva sagatavot otrajam lasījumam.
Otrdien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lemjot par šo likumprojektu, visilgāk deputāti sprieda, kā pasargāt denacionalizēto namu īrniekus.
Atšķirībā no pašlaik spēkā esošā likuma “Par dzīvojamo telpu īri”
jaunajā likumprojektā izīrētājam paredzētas lielākas tiesības izlikt īrnieku no dzīvokļa ātrāk un vienkāršāk nekā pašlaik.
Cita starpā likumprojektā paredzēti vairāki gadījumi, kad īrnieku varēs izlikt bez tiesas un divu mēnešu laikā.
Kā apgalvo Ekonomikas ministrijā, izlikšana bez tiesas sākotnēji gan skartu tikai tos īrniekus, kuri būs noslēguši īres līgumus pēc tam, kad būs spēkā likums. Ar pārējiem īrniekiem, kamēr ar viņiem noslēgtie īres līgumi nebūs reģistrēti Zemesgrāmatā, par īrnieku izlikšanu izīrētājiem būs jātiesājas.
Denacionalizēto namu īrniekiem likumprojektā paredz pārejas laiku – tiklīdz likums stājies spēkā, divu gadu laikā viņiem būtu jāvienojas ar izīrētājiem par citiem īres līgumu noteikumiem. Savukārt piecu gadu laikā īres līgumi būs jāreģistrē Zemesgrāmatā.
Reizē ar Dzīvojamo telpu īres likumprojektu apstiprināšanai Saeimā tiek virzīti arī likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”grozījumi, kuri paredz maznodrošinātajiem īrniekiem maksāt kompensācijas jeb tā dēvētos pārcelšanās pabalstus par īres dzīvokļu labprātīgu atbrīvošanu.
Ekonomikas ministrija pabalstiem no valsts budžeta bija paredzējusi 3 578 259 eiro, kas būtu puse no kompensācijām maksātās kopsummas. Otru pusi segtu vietējās pašvaldības. Bet 2018.gada budžetā šī summa tā arī netika iekļauta. Tā kā no valsts budžeta naudu tā dēvētajiem pārcelšanās pabalstiem vairs nepiešķir no 2009.gada, kopš tā laika nekādas kompensācijas īrniekiem netiek maksātas.
Vienlaikus gan atzīts, ka kompensācijām, ievērojot denacionalizēto īrnieku skaita aplēses, Rīgas domes noteikto atbrīvošanas pabalsta apmēru, atbrīvošanas pabalstiem pilnīgi visiem īrniekiem būtu nepieciešami aptuveni 14 miljoni eiro.
No denacionalizēto namu dzīvokļiem izliktajiem īrniekiem likuma grozījumos paredzēta sociālo dzīvokļu izīrēšana.
Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš gan domā, ka pašvaldībām nepietiks šo sociālo dzīvokļu, ņemot vērā, ka tā vispirms jādod pajumte no ieslodzījuma atbrīvotajiem, bez apgādnieka palikušajiem un citiem. Nevarot arī cerēt, ka pašvaldībām būs vairāk iespēju uzbūvēt jaunus īres dzīvokļus, kuros izmitināt denacionalizēto namu īrniekus.
Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) uzskata, ka no Dzīvojamo telpu īres likumprojekta jāizņem ārā sadaļa par denacionalizētajiem īrniekiem. Viņaprāt, par šo palīdzību viņiem jāspriež atsevišķi, gatavojot grozījumus pieminētajā Palīdzības likumā.
Arī Saeimas deputāte Regīna Ločmele – Luņova (“Saskaņa”) atzīst, ka vājā vieta jaunajā Dzīvojamo telpu īres likumprojektā ir denacionalizēto namu īrnieki. Pēc viņas teiktā, pašlaik tiesvedībā jau esot ap 700 lietu par īrnieku izlikšanu. Apstiprinot šo likumprojektu pašreizējā redakcijā, viņu skaits varot pieaugt.
Denacionalizēto namu īrnieku pārstāvjiem vislielākie iebildumi ir pret Ekonomikas ministrijas apgalvoto, ka īrnieku skaits, kurus varētu skart jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, esot mazliet pāri par 1000.
Pēc 2007. gada oktobrī un novembrī pēdējoreiz Centrālā statistikas pārvaldes veiktā privāto īres namu apsekojuma, tikai Rīgā vien denacionalizēto namos mita 15 500 īrnieku (kopā ar īrnieku ģimeņu piederīgajiem apmēram 39.5 000 cilvēku).Denacionalizēto namu īrnieku tiesību biedrības “AUSMA” valdes loceklis Klementijs Rancāns ir pārliecināts, ka arī pašlaik viņu ir ievērojami vairāk un ka Ekonomikas ministrijā tīšām samazina viņu skaitu, lai tikai likumprojektu ātrāk dabūtu cauri Saeimai. Viņaprāt, ciniski iedalīt īrniekus nodrošinātajos un maznodrošinātajos, ja pirmajiem ienākumi ir vien par dažiem desmit eiro lielāki nekā otrajiem. Bet pēc normatīvajiem aktiem viņiem nekāda palīdzība nepienākas.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības deputāti atbalstīja Dzīvojamo telpu īres likumprojekta virzīšanu otrajam lasījumam, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 2019. gada 1.maijam. Savukārt likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”grozījumiem priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam būtu 2019. gada 1.jūnijs.
