Pretrunīgā Villere. Vai nesaskaņas ar Veselības ministri – iemesls amata atstāšanai NMPD? 6
“Kad amatu atstāja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs (NMPD) Armands Ploriņš, daudzi darbinieki no prieka dzēra šampanieti, bet, kad uzzinājām, ka šo amatu atstāj Sarmīte Villere, no bēdām dzērām šņabi,” tā situāciju pēc tam, kad Villere bija uzrakstījusi atlūgumu, raksturoja kāds ārsta palīgs. Savukārt cita vadoša persona, kuras uzvārds redakcijai zināms, bet kura lūdza to nepubliskot, Villeres darba spējas raksturoja visai ironiski: “Viņa šarmēja, figurēja un jandalēja, radot ilūziju par darbu, bet īstu darbu nekad neesam redzējuši.”
Šī ir otra vadošā medicīnas struktūrvienību amatpersona, kas nedēļas laikā uzrakstījusi atlūgumu, jo amatu atstājis arī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Kārlis Ketners. Publiski izskanējis, ka Villere no dienesta aizgājusi pēc abpusējas vienošanās brīvprātīgā kārtā. Taču neoficiāli zināms, ka Villerei ar veselības ministri Andu Čakšu un viņas bijušo padomnieci Alīdu Vāni domstarpības bijušas jau sen, jo Villere neesot spējusi izpildīt dotos uzdevumus. Piemēram, samazināt administratīvos izdevumus, ātrās palīdzības izsaukumu skaitu, bijuši robi arī kadru politikā un ne visai patīkamas detaļas atklājušās auditā, ko NMPD veica VM. Veselības ministre gan publiski paudusi, ka NMPD direktore aktīvi darbojusies un salīdzinoši labi tikusi galā ar saviem pienākumiem, tomēr ministrijas amatpersonas, vērtējot Villeres veikumu, nav izteikušas gandarījumu un norādījušas, ka viņas darbs būtu pilnveidojams. Viņa nav slēpusi, ka strādāt pie esošās veselības aprūpes sistēmas ir ļoti grūti, viņai neesot dota iespēja dienesta straujākai attīstībai, tāpēc Villere pieņēmusi lēmumu pārtraukt darba tiesiskās attiecības un strādāt pedagoģisko darbu Latvijas Universitātes Medicīnas koledžā.
Neoficiāli zināms, ka NMPD vadītāja stratēģiski svarīgais amats varētu tikt uzticēts dienesta medicīniskās kvalifikācijas un mācību centra vadītājai, neatliekamās medicīnas ārstei Dzintrai Jakubaņecai.
NMPD reģionālo centru vadītāji par Villeres aiziešanu uzzinājuši no masu medijiem, nevis no vadītājas personīgi. Vidzemes reģionālā centra vadītājs Voldemārs Kokorevičs pastāstīja, ka esot pārsteigts par Villeres lēmumu, ka varējuši ļoti labi sastrādāties, ja nu vienīgi ministriju neapmierināja, ka dienestā joprojām trūkst speciālistu, jo daudzi ir devušies izdienas pensijā un jaunie turp neraujas strādāt.
“Mēs cīnāmies ar veselības aprūpes ielaisto problēmu sekām. Ja cilvēkam naktī sākas sāpes, viņam jau nav kur griezties, viņš zvana ātrajai palīdzībai. Tiesa, Valmierā ir arī tādi ģimenes ārsti, kas dodas pie saviem pacientiem pat naktī, bet viņu ir maz. Daudzi pie ģimenes ārsta vispār neiet, un, kad ierodas ātrās palīdzības brigāde, tad ierauga veselu saslimšanu buķeti. Skaidrs, ka tādu slimnieku mājās nevar atstāt. Tāpēc mums ir daudz sekundāru izsaukumu un par to vadītājai nedrīkst pārmest,” secina Kokorevičs.
“Līdz ar vadītājas aiziešanu izsaukumu skaits nemainīsies, bet, visticamāk, mainīsies darbības virzieni, jo katrs vadītājs, kas šeit strādājis, nāk ar savu NMP dienesta attīstības vīziju,” saka Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis un uzsver, ka viņa vadītais reģions ir vienīgais valstī, kurā, pateicoties Villerei, pēdējo divu gadu laikā ir izveidotas divas neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu brigādes.
Savukārt ārsta palīgs Rafaels Ciekurs pastāstīja, ka kolektīvā bijis zināms, ka vadītājai esot nesaskaņas ar ministri, taču nav bijusi nojausma, ka Villeres kundze pieņemšot tik radikālu kolektīvam sāpīgu lēmumu. Viņa darbu dienestā sākusi no brigādes ārsta pozīcijas, vadījusi operatīvo vadības centru, esot viena no zinošākajiem speciālistiem šajā jomā, bijusi arī Rīgas reģionālās pārvaldes direktora vietniece, līdz kļuvusi par NMPD direktori. Villeres laikā NMPD mediķiem sāktas maksāt motivācijas piemaksas par labi veiktu darbu.
Patlaban NMPD direktores amata pienākumus pilda Villeres vietniece administratīvajos jautājumos Ilze Binovska.
