Pretrunīgā procedūrā pasaulē nākuši pirmie mazuļi ar rediģētiem gēniem 2
Ķīnas zinātnieks He Dzjaņkui apgalvo, ka viņam ir izdevies mainīt vairāku embriju gēnus un medicīniskās apaugļošanas rezultātā pasaulē ir nākuši pirmie mazuļi, kuru gēni tika “rediģēti”, lai pasargātu tos no iespējas inficēties ar HIV jeb vīrusu, kas izraisa nāvējošo slimību AIDS, raksta “Apnews.com”.
Tomēr zinātniskajās aprindās nav vienprātības, un daži eksperti uzskata, ka šādu gēnu rediģēšanu veikt nav droši, kā arī nosoda eksperimentus ar cilvēkiem.
Pēdējos gados ir atklāta samērā vienkārša gēnu rediģēšanas metode “CRISPR-cas9”, ar kuras palīdzību var mainīt DNS, pievienojot vēlamo gēnu vai likvidējot problemātisko gēnu. Pagaidām tā ir izmēģināta, tikai strādājot ar pieaugušiem pacientiem, kuriem ir nāvējošas slimības, un šajos gadījumos gēnu izmaiņas skar tikai konkrēto personu.
Kā tas notiek?
Savukārt rediģējot spermu, olšūnas vai embrijus, gēnu izmaiņas var tikt pārmantotas, tādēļ ASV šāda prakse ir aizliegta un ar to drīkst nodarboties vienīgi pētnieciskās laboratorijas. Ķīnā ir aizliegta cilvēku klonēšana, bet ne konkrēti gēnu rediģēšana.
Pēc studijām Raisa universitātē un Stenforda universitātē ASV He Dzjaņkui atgriezās Ķīnā un atvēra laboratoriju Ķīnas Dienvidu zinātnes un tehnoloģiju universitātē Šeņdžeņā. Tajā pašā pilsētā darbojas arī divas viņam piederošas ģenētikas firmas.
Intervijā ASV ziņu aģentūrai “The Associated Press” (“AP”) viņš stāsta, ka viņa projektā piedalījušies septiņi pāri, kas pieteikušies uz medicīnisko apaugļošanu. Katrā no šiem pāriem viens no partneriem ir HIV inficēts, tādēļ viņi piekrita izmēģināt embriju gēnu rediģēšanu cerībā pasargāt savus pēcnācējus no bīstamās infekcijas.
Zinātnieks teica, ka viņš nolēmis rediģēt gēnu CCR5, kas šūnu līmenī “atver durvis” HIV, jo HIV Ķīnā ir nopietna problēma.
Veiksmīga – viena no septiņām procedūrām
Gēnu rediģēšana tika veikta 16 embrijiem, no kuriem 11 tika izmantoti septiņās medicīniskās apaugļošanas procedūrās. Viena procedūra izrādījās sekmīga – iestājās grūtniecība, un pasaulē nāca dvīnītes.
Veicot analīzes, vienai no meitenītēm plānotās gēna izmaiņas tika konstatētas abās gēna kopijās, bet otrai – tikai vienā. Nebija arī nekādu pierādījumu, ka viena gēna rediģēšana būtu ietekmējusi citus gēnus, sacīja pētnieks. Ja izmaiņas notikušas tikai vienā no gēna kopijām, cilvēks joprojām var inficēties ar HIV, bet tādā gadījumā slimība, visticamāk, progresēs lēnāk.
He Dzjaņkui teica, ka dvīnīšu vecāki vēloties palikt anonīmi un izvairīties no interviju sniegšanas žurnālistiem, tādēļ viņš nesniegs nekādu informāciju par viņu dzīvesvietu un nenosauks arī vietu, kur tika īstenots viņa projekts.
Tomēr projektam trūkst neatkarīga apstiprinājuma, un tas nav arī ticis publicēts nevienā pētniecības žurnālā, līdz ar to citiem speciālistiem nav bijis iespējas izvērtēt He Dzjaņkui darbu.
Zinātnieki, kuriem “AP” parādīja no He Dzjaņkui saņemtos materiālus, uzsvēra, ka pagaidām analīžu rezultāti nedod pietiekamu pamatu apgalvot, ka gēnu rediģēšana ir izdevusies un tai nebūs nekādu negatīvu seku.
Viens no bērniem neko nav ieguvis
Gan Hārvarda Universitātes ģenētikas eksperts Džordžs Čērčs, gan Pensilvānijas universitātes gēnu rediģēšanas eksperts un ģenētikas žurnāla redaktors Kirans Musunuru norāda, ka gēnu rediģēšana nav bijusi pilnībā sekmīga vismaz vienai no dvīnēm, jo viņa joprojām var inficēties ar HIV.
Viņi arī kritizē He Dzjaņkui lēmumu izmantot medicīniskajā apaugļošanā abus embrijus, lai gan jau iepriekš bija zināms, ka vienam no tiem izdevies izmainīt tikai vienu gēna kopiju.
“Šis bērns praktiski neko nav ieguvis, ja runājam par aizsardzību pret HIV, bet jūs viņu esat pakļāvuši neskaitāmiem nezināmiem riskiem nākotnē,” teica Musunuru.
Pēc Čērča domām, šā embrija izmantošana liek domāt, ka pētnieku galvenais nolūks bija pārbaudīt gēnu rediģēšanas metodi, nevis novērst inficēšanās iespēju.
Vienlaikus viņš atzīst, ka HIV ļoti nopietni apdraud sabiedrības veselību un šie draudi turpina vērsties plašumā, tādēļ centieni izmantot gēnu rediģēšanu HIV ierobežošanai ir apsveicami.
Musunuru nostāja attiecībā uz He Dzjaņkui projektu ir daudz kritiskāka. “Tas ir prātam neaptverami. Tas ir eksperiments ar cilvēkiem, kam nav nekāda morāla vai ētiska attaisnojuma,” viņš teica.
Arī Ķīnas Dienvidu zinātnes un tehnoloģiju universitāte ir paziņojusi, ka saskata He Dzjaņkui darbā “nopietnus akadēmiskās ētikas un normu pārkāpumus” un veiks izmeklēšanu.
Zinātnieka preses pārstāvis apstiprināja, ka He Dzjaņkui kopš šā gada sākuma ir atvaļinājumā un vairs nepiedalās mācību procesā, tomēr joprojām ir viens no mācībspēkiem un universitātes teritorijā darbojas viņa laboratorija.
UNESCO: Neētiska zinātnieku rīcība apdraud cilvēktiesības
Ņemot vērā jaunākos paziņojumus, kuros apgalvots, ka ir piedzimuši pirmie bērni, kuriem ir veikta gēnu rediģēšana, UNESCO atkārtoti uzsver nepieciešamību ievērot starptautiski pieņemtos principus, kas apliecina cilvēktiesības un cilvēka cieņu kā galvenās vērtības visos pētījumos ar cilvēku iesaisti medicīnā.
“Ķīnas zinātnieka paziņojums par bērnu piedzimšanu, kuriem veikta gēnu rediģēšana, lai izveidotu neuzņēmību pret HIV vīrusu, norāda uz būtiskām problēmām gēnu rediģēšanas paņēmienu lietošanā. Šāda zinātnieku rīcība ir bezatbildīga, radot fiziskus riskus jaundzimušajiem, kā arī neievērojot cilvēktiesības un veicinot potenciālas sociālā taisnīguma problēmas. Ētikas jautājumi nekad nav zaudējuši aktualitāti zinātnē, tomēr šobrīd, ņemot vērā zinātnes straujo attīstību, tie ir īpaši nozīmīgi,” uzsver Latvijas pārstāve UNESCO Starptautiskās bioētikas komitejā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Signe Mežinska.
Lai gan genoma rediģēšanas paņēmienu attīstība ir daudzsološs zinātnisks sasniegums, kas potenciāli var sniegt labumu cilvēcei, UNESCO uzskata par nepieciešamu atgādināt valdībām un zinātnieku kopienai ētikas principus, kas iekļauti UNESCO Vispārējā deklarācija par cilvēka genomu un cilvēktiesībām (1997).
Veicot gēnu modifikācijas, kuras tiek nodotas nākamajām paaudzēm, piemēram, ģenētiskas izmaiņas dzimumšūnās vai cilvēku embrijos, jāievēro piesardzība. Šā iemesla dēļ UNESCO Starptautiskā bioētikas komiteja ir aicinājusi noteikt moratoriju cilvēka dzimumšūnu genoma modifikācijai vismaz tik ilgi, kamēr būtu pierādīta procedūru drošība un efektivitāte.
Saskaņā ar šiem ieteikumiem UNESCO vēlas atgādināt pētniekiem, pētniecības iestādēm un valdībām par nepieciešamību ievērot vispārēji pieņemtos principus un procedūras pētniecībā. UNESCO aicina valdības sadarboties, izstrādājot pasākumus, lai nodrošinātu ētisku genoma rediģēšanas paņēmienu izmantošanu, kas respektē cilvēka cieņu un cilvēktiesības.
UNESCO turpinās pievērst uzmanību ētikas problēmām, kas rodas saistībā ar genoma rediģēšanu un citām inovācijām dzīvības zinātnēs. Organizācija aicina turpināt starptautisku dialogu par genoma rediģēšanas ētiskajām sekām personai, sabiedrībai un visai cilvēcei kopumā.
UNESCO Starptautiskās bioētikas komitejas 2015. gada papildinošais ziņojums “Par cilvēka genomu un cilvēktiesībām” (“Updating its Reflection on the Human Genome and Human Rights”) pieejams šeit.
