Pretrunas zem “Air Baltic” spārniem: nākotnes plānu vietā lidsabiedrībai jātaisnojas par elektromašīnām 34
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” pagājušajā nedēļā rīkoja pirmo no šogad kopumā četriem iecerētajiem vietējās sabiedrības informēšanas pasākumiem, korporācijas attīstības plānu prezentāciju, sarīkojot lidmašīnu “Airbus A220–300” apskati tehniskajā angārā un mediju pārstāvjiem ļaujot ieskatīties arī gaisa kuģu apkopes procesā.
Zīmīgi, ka tikai dažas dienas pirms šā pasākuma mediju telpā plaši izskanēja skandaloza informācija, ka Latvijas nodokļu maksātāju uzturētā “Air Baltic”, kuras darbības nodrošināšanai Covid-19 pandēmijas periodā valdība ieguldīja 340 miljonus eiro, līzingā iegādājusies divpadsmit 2022. gada izlaiduma klases elektroautomašīnas “Audi e-tron”.
Tobrīd publiski pieejamā informācija liecināja, ka šāda auto standarta cena sākas no 85 000 eiro.
Uz šo ziņu asi reaģēja arī satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs, paužot neizpratni par dārgu luksusa klases pakalpojumu pirkšanu finanšu krīzes laikā, kā arī pieprasot skaidrojumu par šo darījumu uzņēmuma padomei.
Tādu notikumu kontekstā “Air Baltic” pasākums bija plaši apmeklēts. Galvenais runātājs bija korporācijas vadītājs Martins Gauss, kurš jau pašā sākumā pauda neizpratni par to, kādēļ “viena no pasaules vadošajām aviokompānijām ilgtspējības ziņā, ko atzīst, ciena un slavē visā Eiropā”, esot tik aprunāta un nemīlēta savas valsts iedzīvotāju vidū.
Kā turpinājumā redzējām Martina Gausa prezentācijas slaidos, latviešiem tiešām būtu pamats lepoties ar to, ko nacionālā aviosabiedrība (Latvijas valstij pieder 97,97% un Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam 2,03% “Air Baltic” akciju) sasniegusi savos 27 pastāvēšanas gados, ja vien tas būtu mums skaidrots, piemēram, jau minētajā pandēmijas laikā, kad “Air Baltic”, atšķirībā no skolotājiem vai mediķiem, no valdības dabūja visu, ko vien prasīja, – vismaz tāds iespaids sabiedrībā bija radies.
Ja vien “Air Baltic” jau agrāk būtu vairāk pacentusies Latvijas iedzīvotājiem paskaidrot, kādēļ uzņēmuma jaunie “Airbus” ir izīrēti Rietumeiropas pasažieru pārvadāšanai, kamēr reisus no Rīgas “Air Baltic” bieži vien apkalpo vecās un pasažieriem neērtās lidmašīnās, un citus jautājumus – elektromašīnu iepirkumu ieskaitot.
Iepriekš nebija svarīgi?
Pasākumā noklausoties galveno runātāju, varēja rasties iespaids, ka Martins Gauss visu iekavēto vietējās sabiedrības informēšanā grib atgūt vienā reizē – par moderno floti, lidmašīnu pirkšanu un apkopi, korporācijas ieguldījumu Latvijas ekonomikā, kvalitātes standartiem, plānoto uzņēmuma akciju kotēšanu biržās un ar to saistīto valsts ieguldījumu atgriešanu, kā arī daudz ko citu, elektromašīnu līzinga darījumu ieskaitot.
Šobrīd “Air Baltic” apkalpo vairāk nekā 100 maršrutus no lidostām Rīgā, Tallinā, Viļņā un Tamperē. Korporācijas rīcībā ir viena no jaunākajām lidmašīnu flotēm, līdz ar to pasažieru pārvadājumos ilgtspējības ziņā “Air Baltic” esot tālu priekšā citām aviokompānijām.
Prezentācijas slaidi lēca no tēmas uz tēmu un ņirbēja no dažādiem skaitļiem, ko beigās mediju pārstāvjiem tālākai apstrādei un pārdomāšanai tā arī neiedeva – izrādās, ka viss bijis jāpiefiksē korporācijas vadītāja runas laikā.
Neviļus radās iespaids, ka “Air Baltic” pārstāvjiem tomēr ir grūti pārslēgties no ikdienā piekoptās lidojumu biļešu tirdzniecības prakses tīmeklī “ar ķirsīti” uz dialoga veidošanu ar vietējo sabiedrību. Nepaspēji, nesaprati – pats vainīgs, iespēja taču bija.
Līdz šim Martins Gauss biežāk bijis redzams ārzemju, nevis vietējos ziņu kanālos, arī “Air Baltic” nekādus plašos vietējo mediju pasākumus nerīkoja. Cik noprotams – nebija svarīgi, jo visu nepieciešamo no galvenā akcionāra, Latvijas valdības, korporācija dabūja tāpat. Vismaz iepriekšējās valdības laikā.
Izskatās, ka tagad šī situācija ir mainījusies.
No kopējās informācijas pasākuma laikā bija jāsaprot, ka “Air Baltic” savā izaugsmē ir pāraugusi ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas reģiona ekonomikas mērogu.
Korporācijas finanšu apgrozījums mērāms miljardos, Latvijas valsts “Air Baltic” pastāvēšanas laikā uzņēmumā ieguldījusi apmēram 500 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa divos iepriekšējos gados, kad visa nozare globāli pandēmijas dēļ piedzīvojusi vēsturē nepieredzētu krīzi.
Taču šis Latvijas nodokļu maksātāju ieguldījums esot pavisam neliela daļa, salīdzinot ar to, ko “Air Baltic” pelnot un vēl nopelnīšot. Korporācijas apgrozījums pagājušajā gadā bijis 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021. gadā, un kompānijas zaudējumi samazināti 2,5 reizes – līdz 54,219 miljoniem eiro.
Šogad “Air Baltic” plānojot sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, lidsabiedrība tagad iztiek ar saviem līdzekļiem. Ja vien atkal neatgadīsies kādas globālas krīzes, tad tas tā turpināsies un papildu valsts naudas ieplūdināšana aviokompānijā nebūšot vajadzīga.
Vēl vairāk – viens no galvenajiem valdes uzdevumiem tagad esot korporācijas kopējās vērtības palielināšana, jo plānots, ka nākamā gada septembrī “Air Baltic” sāks kotēt savas akcijas “Nasdaq Riga” un vēl arī kādā citā starptautiskā biržā.
Varēja saprast, ka ieņēmumi no akciju pārdošanas tad arī būs veids, kā notiks “Air Baltic” privatizācija un valsts ieguldījumu atdošana.
Šā mērķa realizācijai Martins Gauss pavisam nesen saņēmis jaunu pilnvarojumu savai darbībai korporācijas valdē vēl uz vairākiem gadiem. Viņa prezentācijā starp rindām bija saklausāms, ka pirms akciju kotācijas biržā uzņēmuma vērtību būtiski ietekmē arī sabiedrības attieksme pret konkrēto zīmolu. Līdz ar to kļuva skaidrāks, kādēļ tieši tagad “Air Baltic” korporācija kļūst daudz atklātāka.
Miljoni uz visām pusēm
Pirms nonākam līdz “Air Baltic” atbildēm satiksmes ministram un skaidrojumiem par “Audi e-tron” darījumu, manuprāt, būtiski ir ieskatīties uzņēmuma tehniskajā angārā pavērtajā priekškarā un apjaust mērogus, kādos strādā darbinieki un domā vadība.
Angārs atrodas lidostas “Rīga” teritorijā, un tajā vienlaikus apkopes un nepieciešamos remontus var veikt trim lidmašīnām. No kopumā “Air Baltic” šobrīd rīcībā esošajām 39 “Airbus A220–300” lidmašīnām, kas tagad ir paši jaunākie un modernākie šā ražotāja lidaparāti, vienpadsmit lidot nevar, jo to dzinējiem neesot iespējams veikt paredzēto apkopi – nepieciešamās rezerves daļas atrodas to ražotāja remonta rūpnīcās.
Savukārt daļa dzinēju “Air Baltic” tehniskajā angārā kārtu uz nosūtīšanu remontam gaidot jau teju gadu.
Tās ir pandēmijas traucēto piegādes ķēžu sekas. Remonta zonā redzējām arī šobrīd “Air Baltic” flotē esošo lidaparātu, kam tagad ir seši gadi un jāveic kapitālais remonts – lidmašīna bija izjaukta, kā saka, līdz pēdējai skrūvītei, kaut gan aviācijā skrūves izmantojot maz.
Tuvākajā laikā “Air Baltic” flote palielināsies līdz 50 lidmašīnām, tādēļ uzņēmums jau nākamgad plāno sākt jauna tehniskā angāra būvniecību, kurā apkopes darbus vienlaikus varēs veikt jau astoņām lidmašīnām. Kopējās būvniecības izmaksas plānotas 60 miljonu eiro apmērā. Izklausās daudz, taču līdz tam brīdim, kad “Air Baltic” pārstāvji sāk runāt par summām, cik izmaksā lidaparātu rezerves daļas un remonti. Piemēram, jauna “Airbus” dzinēja cena esot 12 miljoni eiro.
Gauss: apsūdzēti esam nepamatoti
Par labu divpadsmit “Audi e-tron” elektromašīnu iegādei līzingā “Air Baltic” lēmusi, jo tas bijis ne vien videi draudzīgs, bet arī ekonomiski izdevīgākais piedāvājums – norādīts uzņēmuma atbildes vēstulē satiksmes ministram Jānim Vitenbergam saistībā ar viņa pieprasījumu. Paskaidrojumus ministram uzņēmums bija nosūtījis ceturtdien.
Auto līzinga darījums esot daļa no daudz plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecoties gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kas ir aviokompānijas lietošanā.
Iepriekšējam līzingam, kura laikā “Air Baltic” rīcībā bijušas iekšdedzes dzinēju automašīnas, termiņš beidzies 2022. gada oktobrī.
Gatavojot iepirkumu, uzrunāti divpadsmit potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi. “Audi e-tron” piedāvājums izrādījies izdevīgākais, jo tā bijusi rūpnīcas akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi, kā arī paredzot augstu atpirkuma vērtību – ap 67%. Līdz ar to ikmēneša maksājums par vienu elektromašīnu “Air Baltic” esot samērā neliels – 414 eiro bez PVN.
Līgums noslēgts uz trim gadiem, un šajā periodā vienas “Audi e-tron” elektromašīnas līzings “Air Baltic” izmaksāšot 19 901,70 eiro. Šāds piedāvājuma darījums neesot atzīstams par luksusa automašīnu iegādi, bet gan standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājumu. Turklāt tas esot bijis arī lētāks par iepriekš līzingā iegādātajām “Audi Q5” ar dīzeļa dzinējiem.
Līdz ar to Martins Gauss uzskata, ka viņa vadīto uzņēmumu tagad atkal apsūdz un apvaino nepamatoti.
Satiksmes ministrs “Air Baltic” valdes sniegtos paskaidrojumus nekomentēja, bet viņa birojā paskaidroja, ka tiks gaidīts “Air Baltic” padomes skaidrojums.
