Pretojas KNAB idejai sodīt politiķus 1
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā par vēlēšanu kampaņas noteikumu pārkāpumiem paredzēt administratīvo atbildību nevis juridiskajām, bet gan fiziskām personām izraisīja divu Saeimas komisiju pretestību.
Ierosinājums nozīmē, ka naudas sodu par vēlēšanu kampaņas regulējuma neievērošanu uzliktu nevis partijai, bet gan tās valdes locekļiem.
Politiķi te saskatīja vairākas vājās vietas. Gundars Daudze (ZZS) norādīja, ka Satversme ierobežo iespējas Saeimas deputātus saukt pie administratīvās atbildības, taču partiju valdēs ir Saeimas deputāti.
Grib sodu ar efektu
Satversmē teikts, ka Saeimas locekli nevar saukt pie atbildības ne par balsošanu, ne par domām, kas izteiktas, izpildot amata pienākumus. To, ka tas attiecas arī uz priekšvēlēšanu aģitāciju, apstiprināja arī Juridiskā biroja pārstāvis.
Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē deputāti trešdien nolēma uzdot KNAB mēneša laikā projektu uzlabot, tad to iecerēts izskatīt komisijās atkārti.
Administratīvo sodu sistēmas koncepcija paredz, ka administratīvo sodu regulējums un iestādes, kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas, tiek noteiktas speciālajos likumos. Tāpēc KNAB sadarbībā ar Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) sagatavoja grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.
KNAB vēlas saglabāt līdzšinējos sodus par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumiem, kas ietver arī slēpto politisko aģitāciju un administratīvo resursu izmantošanu. Taču tagad naudas sods, kura maksimālais apmērs var būt 1400 eiro, tiek uzlikts juridiskajai personai, kas neesot pietiekami efektīvi.
KNAB Stratēģiskās pārvaldes priekšniece Anna Aļošina komisiju kopsēdē minēja vairākus gadījumus, kad soda naudu nav iespējams iekasēt, ja, piemēram, juridiskā persona maina nosaukumu un adresi un vairs nav sasniedzama.
KNAB ieskatā, naudas sods jāpiemēro fiziskām personām – šajā gadījumā tās ir partiju valdes. Turklāt, ja partijai uzliek naudas sodu, tad šī summa būtu jāmaksā katram valdes loceklim. Tas arī preventīvi motivētu partijas rūpēties par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošanu.
Ja šī norma stātos spēkā, vislielākos zaudējumus tā teorētiski varētu radīt Nacionālajai apvienībai, kuras valdē ir 18 personas, kā arī “Saskaņai” – tās valdē ir 17 locekļi. Jaunajā konservatīvajā partijā to izjustu mazāks cilvēku loks, jo valdē ir tikai pieci cilvēki.
NEPLP savukārt ierosina par slēpto reklāmu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos saglabāt esošo kārtību, kad sodīta tiek juridiskā persona, taču aicina palielināt maksimālā naudas soda apmēru līdz 7100 eiro, lai pielīdzinātu sodu par vēlēšanu kampaņas noteikumu neievērošanu maksimālajam sodam par pārkāpumiem komerciālo paziņojumu sniegšanā un izplatīšanā.
KNAB pārstāve A. Aļošina minēja piemēru, ka kāda partija uz juridiskai personai piederošas ēkas fasādes bija izvietojusi lielu plakātu, kas uzskatāms par priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu, bet nebija saskaņots. Runa, visticamāk, ir par plakātu, kurā bija redzams bijušais “Saskaņas” līderis Nils Ušakovs un viņa dzīvesbiedre Iveta Strautiņa-Ušakova.
Partija kā juridiskā persona nereaģēja uz KNAB aicinājumu noņemt neatļauto reklāmu, KNAB bijis spiests pats to noņemt. KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma informēja, ka 17 gadu laikā KNAB ir pieņēmis 450 lēmumus par administratīvā soda piemērošanu kopā 180 000 eiro apmērā, taču 50 000 eiro no šīs summas nav izdevies piedzīt.
Šaubās par taisnīgumu
Debates sēdē atklāja vairākas problēmas, kas saistītas ar piedāvāto regulējumu sodu politikā. Jānim Iesalniekam (NA) bija šaubas, vai ir taisnīgi sodīt partijas valdes locekļus, ja kāds kandidāts ir veicis individuālo kampaņu, no kuras valdes pārstāvji pat, iespējams, cietuši.
“Taisnīgi būtu prasīt atbildību no tā, kas izdarījis pārkāpumu,” uzskata deputāts. KNAB pārstāve norādīja uz partijas vadības atbildību, jo vēlēšanās balso par partiju sarakstiem. KNAB sodīja arī laikrakstu “Dienas Bizness,” kas pirms vēlēšanām speciālā izdevumā slavināja “KPV LV” un toreizējo partijas premjera kandidātu, tagad neatkarīgo deputātu Aldi Gobzemu.
Viņš komisijas sēdē pieļāva: “Ja tā avīze nebūtu izsūtīta pa visu valsti, “KPV LV” būtu labāks rezultāts vēlēšanās. Nauda nav izšķirošais.” Taču viņš vēlējās noskaidrot citu jautājumu: “Piemēram, dienu pirms vēlēšanām es visur izlieku Alda Adamoviča bildes ar aicinājumu: “Balsojiet par mani, un nekas nemainīsies.” Kurš par to tiks sodīts?”
Arī klātesošo A. Adamoviču, kurš turklāt ir Latgales partijas, nevis “Jaunās Vienotības” biedrs, ieinteresēja jautājums, kurš atbildēs par aģitācijas materiāliem ar nomelnojošu saturu par politisko konkurentu. Uz to skaidra atbilde netika sniegta.
Vēl viens sēdē plaši apspriests temats bija par administratīvo resursu izmantošanu kampaņā, jo ministriem un Saeimas deputātiem ir priekšrocības. Deputāti saņēma apstiprinājumu tam, ka politiskā aģitācija, kas notikusi Saeimas debatēs, nav uzskatāma par pārkāpumu, jo tribīnē deputāts runā, pildot savus pienākumus.
