Pretkorupcijas čempions, Rubenis pamet “Swedbank” un Muitnieki kā iluzionisti. Nedēļas notikumu apskats 5
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Pretkorupcijas čempions
Katru gadu 9. decembrī tiek atzīmēta Starptautiskā pretkorupcijas diena, un šogad Latviju pārsteidza ASV Valsts departaments – valsts sekretārs Entonijs Blinkens nosauca Ģenerālprokuratūras virsprokuroru Juri Jurisu par vienu no pasaules šī gada divpadsmit Pretkorupcijas čempioniem.
“Bieži vien, runājot par masīvām, sarežģītām problēmām, piemēram, korupciju, mēs aizmirstam par to, ka mūsu spēja panākt nozīmīgu progresu un mainīt cilvēku dzīvi uz labo pusi ir saistīta ar atsevišķu cilvēku darbu – cilvēku, kuri, pateicoties milzīgai neatlaidībai, radošumam un drosmei, parāda mums, ka pat visbiedējošākās problēmas ir pārvaramas,” uzskata Blinkens.
ASV Valsts prezidents Džo Baidens norādījis, ka cīņa pret korupciju ir ASV nacionālās drošības un ārpolitikas prioritāte un tieši tāpēc nodibināta arī pieminētā balva, kuru Valsts departaments pasniedz otro reizi.
Juriss, kurš plašāk pazīstams kā Aivara Lemberga lietas prokurors, un šī lieta, kā ieguldījums cīņā pret korupciju un naudas atmazgāšanu, tika atzīmēta arī balvas saņemšanas brīdī ASV vēstniecībā. Blinkens, nebūdams gan klāt balvas pasniegšanā, attālināti uzsvēra arī Jurisa ieguldījumu jauno prokuroru un policistu apmācībā, kā arī sadarbības veicināšanu starp Latvijas un ASV tiesībsargājošajām iestādēm.
Juris Juriss, būdams Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors, kopš 2008. gada vadīja prokuroru grupu, kura 2005. gadā sāka izmeklēt tā dēvēto Ventspils amatpersonu lietu un pēdējos 12 gadus tiesā uzturēja apsūdzības Aivaram Lembergam, viņa dēlam Anrijam Lembergam un uzņēmējam Ansim Sormulim. Rīgas apgabaltiesa apsūdzētos atzina par vainīgiem smagos kriminālnoziegumos, bet Lembergs tiesas spriedumu ir pārsūdzējis.
Pretkorupcijas čempionu vidū ir arī žurnālisti no Bulgārijas un Taizemes, nevalstisko organizāciju pārstāvji, politiskie aktīvisti un citi no Belizas, Kipras, Gvatemalas, Hondurasas, Kazahstānas, Libānas, Mozambikas un Venecuēlas.
Darījums. Lietuviešiem tiek “Spodrība”
Pagājušajā otrdienā tika pabeigts divu sadzīves ķīmijas ražotāju – Dobeles AS “Spodrība” un lietuviešu “Naujoji Ringuva” apvienošanās darījums. Darījuma summa netiek atklāta. Lietuvas uzņēmums kļuvis par Latvijā reģistrētā uzņēmuma īpašnieku, un šonedēļ reģistrētas izmaiņas arī uzņēmuma valdē un padomē. Par jauno padomes priekšsēdētāju iecelts uzņēmuma patiesais labuma guvējs Mindaugs Vegele, kuram jau iepriekš piederējušas Latvijā reģistrēta nekustamā īpašuma jomā strādājošā SIA “NTS” kapitāldaļas – šis uzņēmums gan likvidēts šī gada februārī. AS “Spodrība” ir lielākais nozares uzņēmums – 2020. gadā tas kāpināja apgrozījumu līdz 7,87 miljoniem eiro, bet peļņa sasniedza 2,91 miljonu eiro. Kādas būs izmaiņas Dobeles uzņēmumā pēc īpašnieku maiņas, vēl grūti teikt, bet skaidrs, ka līdz šim tas bija uzņēmis strauju attīstības kursu vairākos virzienos, no kuriem viens no galvenajiem bija dezinfekcijas līdzekļu ražošana un pārdošana. To gan var droši teikt, ka pēc apvienošanās ir izveidots acīmredzams līderis Baltijas reģionā tīrīšanas līdzekļu ražošanas jomā, kas orientējas uz videi draudzīgu un inovatīvu produktu izstrādi. Līdz šim “Spodrība” nodarbināja 77 strādājošos.
Pārsteigums. Rubenis pamet “Swedbank”
Pagājušajā nedēļā Latvijas finanšu pasauli pāršalca ziņa, ka pēc vairāk nekā 14 gadiem, kas pavadīti “Swedbank”, no tiem – vairāk nekā pieci bankas valdes priekšsēdētāja amatā, no nākamā gada 1. janvāra “Swedbank” pametīs tās valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis. Saskaņā ar neoficiālām ziņām – lēmums ir privāts, proti, nesaistīts ar norisēm bankā – Rubenim piedāvāts darbs ārpus Latvijas, ārpus “Swedbank” un vispār ārpus finanšu jomas – un pēc ilgām pārdomām viņš izšķīries to pieņemt. Pagaidām viņa vietā stāsies bankas Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis, bet nākamā gada sākumā tiks izsludināts atklāts konkurss uz “Swedbank” vadītāja vietu.
Reinis Rubenis bija/ir/paliks interesants tipāžs Latvijas banku vadītāju saimē tajā nozīmē, ka bijis tāds kā negribīgais baņķieris. Tas gan nenozīmē, ka viņš bija slikts baņķieris, gluži pretēji. Taču savulaik Rubenis iestājies Rīgas Ekonomikas augstskolā tikai tāpēc, ka māsa viņa vietā uzrakstījusi eseju un iesniegusi dokumentus, jo pats gribējis mācīties kino un mākslu. Ar lieliskām sekmēm pabeidzis “zviedrus”, viņš nevis metas biznesa pasaulē, bet dodas mācīties teologos. Lai gan par mācītāju Rubenis galu galā nekļuva un aiziešanu no kristīgās vides vēlāk apraksta kā smagu posmu savā dzīvē, tomēr apgalvo, ka ticību zaudējis neesot. Katrā ziņā daudzās intervijās Reinis Rubenis izceļas ar baņķieru videi neparastu kompetenci filozofijas jautājumos un tendenci uz filozofiskiem pārspriedumiem. Savukārt žurnālistiem preses konferencēs un citos publiskos pasākumos viņš palicis atmiņā ar izaicinoši sarkanajām zeķēm pie konservatīvi melnā uzvalka, kas, iespējams, signalizēja par to, ka viņam grūti samierināties ar darba vides ierobežojumiem personībai.
Vēl Rubenis paliks atmiņā ar to, ka kritizēja Krišjāņa Kariņa valdības pasākumus finanšu jomas “kapitālā remonta” laikā, publiski paužot negatīvu viedokli par iepriekšējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Pētera Putniņa nomaiņu. Toreiz viņš izteicās, ka “kapitālo remontu” patiesībā paveicis Putniņš un viņa pēcnācējiem atlicis tikai “nokrāsot durvis un pārgriezt lentīti”, savukārt tas, kurš paveicis patiesi sūro darbu, tiek nomainīts.
Mācība. Muitnieki kā iluzionisti
Prokuratūra pagājšnedēļ preses konferencē sniedza plašāku ieskatu Ekonomisko lietu tiesai nodotajām četrām krimināllietām, kurās kopumā 20 muitas amatpersonām celtas apsūdzības par kukuļņemšanu. Mūsu valstī tas ir visai rets gadījums, kad vienā reizē paņem ciet tik daudz cilvēku – aprīlī aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā tika aizturētas 29 amatpersonas.
Tagad prokuratūra žurnālistiem pastāstīja atsevišķas detaļas par izmeklēšanā noskaidroto. Piemēram, ka no kravas automašīnu vadītājiem ņemtos kukuļus muitnieki slēpuši formastērpos – speciāli izšūtā kabatiņā un zem formastērpa uzplečiem. Tāpat nauda slēpta dienesta lukturīšos.
Divas muitnieku maiņas muitas kontroles punkta administratīvajā ēkas ģērbtuvē bija izveidojušas slēptuves. Viena maiņa apģērbu skapītī naudu likusi cepurē, bet otra muitnieku maiņa naudu slēpusi speciāli izveidotā slēptuvē aiz skapīša. Šī iepakojuma slēptuve pie skapīša bija piestiprināta ar magnētiem.
Kukuļi ņemti, jo tā jau bijusi kā tradīcija, kā arī lai “pievērtu acis” uz pārkāpumiem un būtu atvieglotāka robežas šķērsošana, stāstīja prokurors Kaspars Andruškins.
Kopumā kukuļņemšana konstatēta piecu mēnešu garumā teju katru dienu kopš pagājušā gada decembra un ņemtās summas bijušas, sākot ar vienu diviem eiro, kā arī dažāda nomināla banknotes – no 5 līdz 100 eiro.
Kukuļu slēpšanu operatīvie darbinieki uzfilmējuši ar slēptām videokamerām. K. Andruškins vērtēja, ka muitnieki rīkojušies kā iluzionisti, lai naudu paslēptu. “No malas tas izskatījās šādi: skapis pat nespēj visu naudu saturēt. Darbībām ir atzīmējama bezbailība, brutalitāte un sistemātiskums,” teica prokurors.
Ja kukuļņemšanā pieķertos muitniekus atzīs par vainīgiem, viņiem draud brīvības atņemšana no 2 līdz 10 gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas, liegums uz noteiktu nodarbošanos vai liegums ieņemt konkrētu amatu.
Sagatavojuši: Māra Libeka, Olafs Zvejnieks, Sandra Dieziņa
