Uz lauvas tiesu atjaunīgās enerģijas pretendē “Latvenergo” 11
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
AS “Latvenergo” līdz 2026. gadam paredz īstenot atjaunīgo energoresursu (AER) projektus mājas tirgū un ārpus tā, pamatā Baltijas valstīs, ar 600 megavatu (MW) jaudu, bet līdz 2030. gadam – ar 2300 MW jaudu. Prognozēto apjomu plānots sasniegt gan ar pašu jaudu attīstīšanu, gan arī izvērtējot komerciāli pamatotu ārēju projektu piesaisti, kā arī saņemot vietējo uzņēmēju piedāvājumus.
“Baltijā jau šobrīd nepietiek elektroenerģijas ražošanas jaudu, bet Igaunijā tuvākajos gados tiks aizvērtas vēl vairākas Eiropas Zaļajam kursam neatbilstošas degslānekļa termoelektrostacijas.
Arī Lietuvā ir liels jaudu iztrūkums pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas. Latvijā formāli gan jaudu pietiek, taču liela daļa tiek iegūta, izmantojot dabasgāzi, kuras cena pēdējā laikā ir ļoti liela un grūti konkurēt ar citiem ārvalstu elektrības ražotājiem, savukārt hidroelektrostaciju darbība ir atkarīga no ūdens pieteces, kas ne vienmēr ir pietiekama.
Tāpēc, skatoties nākotnē un izvērtējot iespējas iegūt papildu jaudas, secinājām, ka vēja un saules enerģija ir ekonomiski izdevīgākais risinājums, kas ļaus samazināt elektroenerģijas cenu reģionā,” saka AS “Latvenergo” valdes loceklis Kaspars Cikmačs, norādot, ka Latvijai ir liels potenciāls kļūt par zaļās enerģijas eksportētāju, jo patēriņš ir daudz mazāks nekā iespējas to saražot.
“Savā ziņā zaļā enerģija var kļūt par Latvijas naftu, piemēram, varam pārdot šo resursu Vācijai, kura tuvākajos gados pati nespēs apmierināt pieprasījumu pēc zaļās elektroenerģijas,” spriež K. Cikmačs. Baltijas valstu kopējā elektroenerģijas ģenerācijas jauda šobrīd ir aptuveni 4000 MW, Latvijā – aptuveni 1000 MW.
“Tā kā Baltijas valstīs tiks attīstīti industriālie objekti, notiks virzība uz Eiropas Zaļo kursu, elektrificēts transports, elektroenerģijas patēriņš nākotnē visdrīzāk palielināsies,” lēš AS “Latvenergo” valdes loceklis.
Ķers vēju mežos un atkrastē
Līdz šim uzņēmums ir iesaistījies divu vērienīgu vēja parku projektos. Kopā ar AS “Latvijas valsts meži” izveidots kopuzņēmums “Latvijas vēja parki”, kura uzdevums būs nākamajos piecos gados valsts mežos izveidot tādu vēja parku infrastruktūru, kas spētu saražot 800 MW jaudas, kas būtu 2,4 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā jeb aptuveni 30% no Latvijā pērn saražotās elektroenerģijas. Investīcijas šajā projektā tiek plānotas viena miljarda eiro apjomā. Tāpat AS “Latvenergo” ir noslēgusi sadarbības memorandu ar Vācijas kompāniju “RWE”, lai kopīgi startētu atkrastes vēja parku būvniecībā.
Plānots piedalīties “Elwind” atkrastes vēja parka izveides konkursā Kurzemes piekrastē, kas varētu saražot 500 MW elektrības un tiktu realizēts ap 2030. gadu. “Ir jāveic daudz priekšdarbu, nepieciešama ilgāka izpēte, jo jūrā būvēt ir grūtāk un ir vairāk risku. Taču šāda vēja parka darbība ir krietni vien efektīvāka, jo jūrā ir vairāk vēja,” spriež K. Cikmačs.
Investīciju apjoms gan pagaidām netiek atklāts, taču tiek lēsts, ka arī tās varētu būt viena miljarda eiro apjomā. “Šādi projekti nav lēti, konkrētas izmaksas būs zināmas tad, kad tiks pabeigta izpēte. Taču tie ļauj piesaistīt papildu investīcijas. Kompānija “RWE”, kas ir otra lielākā atkrastes vēja parku attīstītāja pasaulē, ir gatava piedalīties gan ar finansējumu, gan dalīties savā pieredzē līdzīgu projektu attīstībā,” teic K. Cikmačs.
Viņš stāsta, ka AS “Latvenergo” ir dažādi atkrastes vēja parka finansēšanas scenāriji. “Tās var būt gan pašu investīcijas, gan finansējuma piesaiste, tostarp biržā, kas enerģētikas nozarē visā pasaulē ir ļoti populārs finansējuma avots. Šim projektam nav plānota valsts finansējuma piesaiste, tieši pretēji, valsts no šī projekta peļņas saņems dividendes,” klāsta AS “Latvenergo” valdes loceklis.
Jaudīgs portfelis
Šobrīd AS “Latvenergo” attīsta atjaunīgās ģenerācijas portfeli, koncentrējoties uz lielas jaudas vēja elektrostaciju izveidi. Plānotais jaudas apjoms var nodrošināt sadarbības iespējas ar Latvijas uzņēmējiem – primāri tiem, kas uzsākuši savus vēja parku projektus, kā arī saistītajām nozarēm, piemēram, tehnoloģiju un infrastruktūras nodrošinājumam.
“Vēlamies Baltijas valstīs izveidot portfeli, kurā ir daudz dažādi AER projekti, lai pēc tam varētu izvēlēties pašus labākos, ekonomiski izdevīgos, kurus realizēt līdz galam. Pasaulē ir virkne uzņēmumu, kuri specializējas vēja parku būvniecības vietu izpētē, bet paši tos neplāno izbūvēt.
Šobrīd mūsu izpētes aptverē ir vairāk nekā desmit dažādi projekti ar kopējo jaudu vairāk nekā 1000 MW, kas pārsniedz mērķos noteikto, tādēļ tiek veikta to detalizēta izvērtēšana un salīdzināšana, lai izvēlētos komerciāli izdevīgākos,” informē K. Cikmačs. AS “Latvenergo” vērtē arī tādu vēja parku projektu iegādi, kuru īpašnieki dažādu iemeslu dēļ izlēmuši paši nenodarboties ar ieceres realizāciju un neturpinās darbošanos vēja enerģētikā.
Tā kā daļu no ražotāju jaudas rezervācijām ir veikuši attīstītāji, kuriem nav pietiekama finanšu seguma, lai projektus īstenotu, šī gada nogalē arī Latvijā, gluži tāpat kā kaimiņvalstī Lietuvā, tiks ieviesta depozīta maksa par jaudas rezervāciju, kuras mērķis ir nodrošināt, lai jaudas rezervācija notiek tikai tajos gadījumos, kad attīstītāji patiesi spēj un var pieteiktās jaudas izbūvēt.
Investē saules parkos
Šobrīd projektēšanā ir trīs AS “Latvenergo” zīmola “Elektrum” saules parki Latvijā ar kopējo jaudu 40 MW. Viens parks plānots Rīgā – bijušajos TEC-1 kūdras laukos, bet divi reģionos – Rēzeknē un Jēkabpils novadā. Plānots, ka tajos elektroenerģiju sāks ražot jau nākamajā gadā. “Tie nebūs vienīgie “Elektrum” saules parki Latvijā.
Centīsimies AER infrastruktūru pamatā attīstīt Latvijā, taču, uzbūvējot energostaciju Lietuvā, mēs risinām problēmu visā Baltijas tirgū, jo bieži vien augstās elektrības cenas Latvijā ir saistītas ar jaudu iztrūkumu Lietuvā,” skaidro K. Cikmačs. Līdz šim kaimiņvalstīs ir uzbūvēti četri “Elektrum” saules parki – trīs Lietuvā un viens Igaunijā.
Pagājušā gada pavasarī AS “Latvenergo” meitas uzņēmums “Elektrum Lietuva” netālu no Klaipēdas atklāja pirmo “Elektrum” zīmola saules parku Baltijā – “Pajūrio”. Tā platība ir trīs hektāri (ha), uzstādītā jauda sasniedz 1,5 MW. Tā kā saules parks atrodas tikai 13 kilometrus no piekrastes, kas izceļas ar augstu saules staru intensitāti, viena kilovata jaudas saules baterija gadā ģenerēs aptuveni 1100 kilovatstundu (kWh) elektroenerģijas. Kopējās investīcijas projektā bija viens miljons eiro.
Saules parks piegādā elektroenerģiju gan privātpersonām un mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem un valsts institūcijām. Šī gada septembrī “Elektrum Lietuva” atklāja vēl divus saules parkus – 11,3 ha plašu zaļās enerģijas ražotni “Vasoros”, kura jauda ir 5 MW, bet astoņu ha plašā parka “Giedros” jauda – 4,4 MW. Parkā “Vasoros” tika ieguldīti 3,2 miljoni eiro, bet “Giedros” – trīs mijoni eiro.
Nākamā gada jūnijā tiks atklāts ceturtais, vislielākais “Elektrum Lietuva” saules parks “Bičiulystēs” 20 ha patībā, kura jauda būs 13 MW, bet investīcijas sasniegs astoņus miljonus eiro. Tādējādi “Elektrum Lietuva” parku kopējā jauda būs teju 24 MW, bet ieguldījumi – 15,2 miljoni eiro. Arī Igaunijā ir viens neliels “Elektrum” saules parks, tā jauda ir vien 250 kilovati.
Gan priekšrocības, gan riski
Jautāts, vai AS “Latvenergo” nekļūs par AER tirgus monopolistu, K. Cikmačs atbild noliedzoši. “Mēs darbojamies “Nord Pool” biržā, kur “Latvenergo” tirgus daļa ir niecīga. Savukārt Latvijā ir daudz uzņēmēju, kuri attīsta gan saules, gan vēja parkus,” teic AS “Latvenergo” valdes loceklis.
Arī Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzskata, ka AS “Latvenergo” apņēmība īstenot lauvas tiesu AER projektu neliek šķēršļus citiem komersantiem un neveicina negodīgu konkurenci šajā šobrīd tik nozīmīgajā tirgus segmentā. “Prakse iegādāties citiem komersantiem piederošus aktīvus vai pat projektus Baltijas valstīs un Skandināvijā nav neparasta, šādus darījumus ir vērtējušas arī Latvijas un citu Baltijas valstu konkurences uzraudzības institūcijas.
Arī vairāki AS “Latvenergo” konkurējošie uzņēmumi Baltijas tirgū, piemēram, “Eesti Energia” vai “Ignitis”, ir valsts kontrolētas kapitālsabiedrības, tāpēc Latvijas energokompānijas iecerētā attīstības stratēģija būtiski neatšķiras no citiem tirgus dalībniekiem,” teic enerģētikas eksperts. Viņš norāda, ka valstij vai pašvaldībām piederoši energoapgādes uzņēmumi, ir ļoti aktīvi enerģijas tirgus dalībnieki visā Skandināvijas un Baltijas reģionā.
“Par priekšrocību valsts kapitālsabiedrību dalībai enerģētikas tirgū var uzskatīt salīdzinoši augstu potenciālo kredītdēvēju uzticību, kas var palīdzēt salīdzinoši lēti piesaistīt attīstībai nepieciešamo finansējumu.
Savukārt valsts kapitālsabiedrību aktīvas ekonomiskās līdzdalības trūkums galvenokārt ir saistīts ar zināmiem politiska spiediena riskiem projektu īstenošanā, piemēram, sabiedrības spiediena dēļ uzņēmums teorētiski var būt spiests atteikties no kāda projekta, kas citos apstākļos būtu ekonomiski un tehniski pamatots,” vērtē G. Valdmanis.
