Pretēji solītajam atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai samazinās 29
Autors: Māris Bebris, SIA “Latgales Nekustamie īpašumi” valdes loceklis
Pēdējos divus gadus naudas trūkums spiedis likumdevējus izstrādāt normas, kas ierobežo bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta saņēmēju skaitu un apjomu. Valsts mēģina visiem līdzekļiem samazināt bioloģisko saimniecību skaitu, pastiprinot noteikumus un kontroles mehānismus un ar apskaužamu regularitāti mainot atbalsta kritērijus.
Es pārstāvu astoņus uzņēmumus, kas kopā Latgalē (Rēzeknes un Ludzas pusē) apsaimnieko 6000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamas zemes, 5000 hektāru no tiem tiek apsaimniekoti ar bioloģiskām metodēm. Mēs esam lielākais uzņēmums Latvijā, kas strādā ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.
Tikai daži nekonsekvences piemēri
Lai saņemtu atbalstu par bioloģisku lauksaimniecību, pretendentam 2016. gadā jānodrošina 170 eiro ieņēmumi no hektāra, bet šogad – 200 eiro no hektāra. Es vienā no uzņēmumiem esmu iesējis divgadīgu kultūru, no kuras 2016. gadā neguvu peļņu, līdz ar to ienākumi ir ļoti niecīgi. Tas nozīmē, ka es nevaru pretendēt uz atbalsta maksājumiem, bet man kā bioloģiskajam ir piecu gadu saistības. Turklāt šogad vairākām kultūrām mainītas atbalsta likmes, atsevišķus garšaugus pielīdzinot graudaugiem. Koriandrs vai ķimenes, piemēram, vairs nav garšaugs, bet gan graudaugs ar atbilstošu atbalsta likmi. Tiesa, tikko saņēmām atbildi, ka varētu tikt vērtēti nepieciešamības gadījumā arī 2015. gada ieņēmumi.
Pērn ieviesa jaunu noteikumu – deklarējot platības, jānorāda kultūraugs, kas konkrētajā laukā dominē jeb pārsniedz 50% attiecībā pret citām kultūrām. Bioloģiskajām saimniecībām faktiski nav iespējams izpildīt šo prasību, ņemot vērā vidējo graudaugu izsējas normu uz hektāru un nezāļu skaitu. Latvijā nav skaidri definētas metodikas, kā pārbauda nezāļu īpatsvaru. Atbrauc, nofotografē un Rīgā pēc fotogrāfijas nosaka, cik daudz tur nezāļu. Tas ir LAD kontroles mehānisms – var uztaisīt 1000 fotogrāfijas, piešūt pie lietas un pateikt, ka tas ir nezāļains lauks. Tas ir subjektīvi – inspektors var fotografēt uz vienu pusi vai uz citu, kā labpatīkas.
Agrāk par labās lauksaimniecības prakses pārkāpšanu atbalstu samazināja daļēji, toties tagad tādas iespējas vairs nav. Ir jābūt kaut kādai soda mehānisma piemērošanas kārtībai. Ir jābūt skaidram, kā mani sodīs, ja nu kas. Piemēram, ja lauks ir nekopts, papuve neuzarta vai kvieši neuzauguši, atbalsts šim gadam nepienākas. Bet, ja lauks ir nezāļains, tas nenozīmē, ka kultūra nebūtu iesēta. Šobrīd normatīvajos aktos nav paredzēts, kāds sods par to pienākas. Man ir nepieciešama skaidrība. Manā gadījumā lauku definēja kā papuvi, mainot kodu, bet tā taču nedrīkst darīt, jo tā nav papuve, tur ir iesēts kultūraugs.
Papuve ir aramzeme, uz kuras nenotiek saimnieciskā darbība, proti, neiegūst ražu, neganās lopi utt. Lai saņemtu atbalstu par papuvi, tai ir jābūt uzartai līdz 15. septembrim. Ja es būtu uzņēmējs, kas orientējas uz subsīdiju saņemšanu, tad konkrēto lauku definētu kā papuvi, uzartu noteiktajā laikā un viss būtu kārtībā. Bet mans mērķis ir iegūt ražu un nodarboties ar lauksaimniecību. Ja kuļu graudus nezāļainā laukā, tas palielina manas izmaksas, jo graudi ir jātīra, bet es vienalga iegūstu ienākumu no šiem graudiem. Es esmu strādājis, ieguldījis, aris, ecējis, diskojis, sertifikācijas centrs ir novērtējis, ka no šī lauka drīkst iegūt bioloģisko produkciju. Taču atbrauc kontrolējošā iestāde un pasaka, ka lauks ir papuve, uz tā, sanāk, neko neesmu darījis, tātad mani jāliek cietumā, jo es esmu afērists. Lauku atbalsta dienesta interpretācijā mans mērķis ir iegūt labumu nevis no lauksaimniecības, bet no atbalsta mehānisma.
