Rīgas dome atbalstījusi Upīša, Sakses un Puškina pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu 75
LETA, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas domes Pieminekļu padome atbalstīja sešu pilsētā esošu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu. Rīgas dome informē, ka Pieminekļu padome sēdē piektdien, 3. martā, vairākums atbalstīja piedāvājumu demontēt 1982. gadā Kronvalda parkā uzstādīto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim un skulptūru “staļinisma perioda rakstniecei” Annai Saksei Gaujas ielā 1. Pieminekļu padome piekrita arī Aleksandra Puškina pieminekļa demontāžai Kronvalda parkā, jo tas esot izvietots nelikumīgi.
Atbalstīts arī ierosinājums demontēt 1978. gadā uzstādīto pieminekli zinātniekam, “PSRS trīskārtējam sociālistiskā darba varonim” Mstislavam Keldišam, kas atrodas Rīgas kanālmalas apstādījumos, iepretim Latvijas Universitātei, un par piemiņas plāksnes Basteja bulvārī 12 vēsturniekam Jānim Zutim aizvākšanu. Atbalstīta arī piemiņas plāksnes komunistiskās partijas tipogrāfijai Čiekurkalna 1. garajā līnijā 88 demontāža.
Minēto pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu rosināja Publiskās atmiņas centrs. “Tie ir cilvēki, kas nav bijuši vienkārši kolaboranti, bet tie ir cilvēki, kas ir aktīvi īstenojuši Latvijas okupāciju,” intervijā LTV “Panorāma” sacīja Publiskās atmiņas centra padomes loceklis Didzis Šēnbergs. Viens no pārmetumiem Andrejam Upītim – viņš 1940. gadā Maskavā “lūdza” Latviju uzņemt PSRS.
Vēstures avoti liecina, ka pēc Latvijas okupācijas Upīts kļuva par Tautas Saeimas deputātu un 1940. gada 30. jūlijā devās divdesmit Tautas Saeimas locekļu delegācijā pie Molotova, Kaļiņina un Staļina lūgt uzņemt Latviju Padomju Savienības sastāvā. 1940. gada 5. augustā viņš Maskavā piedalījies PSRS Augstākās Padomes sēdē, no tā paša gada 24. augusta bija viens no četriem augstākajiem Latvijas PSR vadītājiem — LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks, šajā amatā bija līdz 1952. gadam; bija arī citos augstos amatos padomju Latvijā.
Bet, piemēram, aicinājums no kanālmalas aizvākt Aleksandra Puškina pieminekli saistīts ar to, ka dzejniekam nav saistības ar Latviju.
Pieminekļu padome neatbalstīja ierosinājumu demontēt pieminekli Moricam Eduardam Zilberam jeb rakstniekam Sudrabu Edžum un Krievijas impērijas kara ministra Barklaja de Tolli pieminekļa demontāžu.
Rīgas domes Pieminekļu padomē ir 19 cilvēki – pa vienam deputātam no domes katras frakcijas, kā arī dažādu jomu speciālisti – mākslinieki, tēlnieki, vēsturnieki, pilsētplānotāji.
Padomes sēdē piektdien izvērsušās plašas diskusijas. “Stāsts ir par to, ka neviens no šiem pieminekļiem Rīgā neatrastos, ja Latvija nebūtu Padomju Savienības okupēta,” Rīgas domes deputāta Māra Mičerevska (“Kods Rīgai”) sacīto citē LTV. “Mēs tīrām savu māju un padarām to tādu, kādu to gribam redzēt nākotnē,” sacīja deputāte Rita Eva Našeniece (“Jaunā Vienotība”). “Ja kolēģi runā par mājas tīrīšanu, es šeit neredzu mājas tīrīšanu. Mūsu vēsture ir kā grāmata, no kuras mēs mēģinām izplēst kaut kādas lappuses ārā,” oponējis tēlnieks, deputāts Ivars Drulle (“Par/Progresīvie”). “Mums atnāks kaut kāda jauna vara pēc 100 gadiem un nojauks Nacionālo bibliotēku vai kādu vēl objektu,” spriedis RD deputāts Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība).
“Pieminekļu nojaukšana ir ļoti aizraujoša lieta. Tāds hormonāls fons pateicīgs tam visam. Jo vairāk jauc nost, jo vairāk gribas. Kurš nākamais?” vaicājis Pieminekļu padomes loceklis, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas tēlniecības katedras vadītājs, profesors Gļebs Panteļejevs. “Varbūt mums ir vēlēšanās visu mūsu kolektīvo atmiņu tā nosacīti tīrīt kā māju. Tomēr vajag padomāt,” Pieminekļu padomes locekles, Latvijas Mākslas akadēmijas lektores, mākslas zinātnieces Ineses Baranovskas aicinājumu citē LTV.
“Mūsu balsojums bija par impērijas ikonu novākšanu Rīgas publiskajā telpā. Piemineklis nozīmē godināšanu, mēs pārvietojam šos impērijas varas simbolu pieminekļus ārpus publiskās telpas. Tā nav vēstures iznīcināšana, tā ir vēstures melīgo stāstu izbeigšana,” aģentūrai LETA teica R. E. Našeniece.
Pieminekļu padomes lēmumi ir tikai konsultatīvi un nenozīmē, ka pašvaldībai šie pieminekļi uzreiz būtu arī jāaizvāc. Kā skaidroja pašvaldībā, risinājumi par pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, visticamāk, būšot dažādi, jo tiem ir dažāds statuss. Atsevišķi objekti atrodas uz privātās zemes, līdz ar to esot jāizstrādā atšķirīga procedūra, kā rīkoties.
