“Pret Ukrainas vājajiem, vecmodīgajiem gaisa spēkiem Krievija pat nevar nodrošināt gaisa pārākumu,” Kažociņš par Krievijas spējām Ukrainā 25
“Ir vērts paskatīties kāds bija ģeopolitiskais stāvoklis, kad sākās Pirmais pasaules karš 1914.gadā un kāds bija 1939.gadā,” TV24 raidījumā “Dienas personība” rosina Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks Jānis Kažociņš.
Kažociņš skaidro: “1914.gadā visas puses, kas bija iesaistītas, bija ekonomiski spēcīgas. Ekonomika tām labi strādāja, tās jutās spēcīgas un varenas. 1939.gadā Vācija bija atguvusies no savas sakāves Pirmajā pasaules karā un gribēja revanšēties. Un Vācija tad bija ārkārtīgi spēcīga. Un Eiropa kā jau Eiropa un arī ASV, starp citu, nebija nopietni gatavojušies kaut kādam karam, jo domāja, ka pēc Pirmā pasaules kara tā nebūs.”
Šobrīd atšķirība ir, ka Krievija ir zaudējusi apmēram pusi sava militārā potenciāla ar savu neveiksmīgo karu Ukrainā. “Tāpēc viņu spējas kaut ko nopietnāku tagad iesākt ir ievērojami samazinājušās,” stāsta Jānis Kažociņš.
Viņš min, ka tas, ko kādreiz uzskatīja par Krievijas stirpo pusi, kara aviācija, gaisa aizsardzība, iespēja liegt sabiedrotajiem ar gaisa spēkiem nākt palīgā Baltijas valstīm, ir pilnīgs blefs.
Savukārt Ķīnā ir citas problēmas. Kazociņš piemin Ķīnas ekonomiskās problēmas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu tirgu: “Tas atstās ievērojamu iespaidu uz Ķīnu.”
“Tas, ko esmu sacījis nu pat, ir optimistiskākais veids, kā uz to visu skatīties. Mums jāņem vērā, ka karš joprojām notiek Ukrainā. Un,
Tādēļ ir tik ārkārtīgi būtiski, lai Eiropa dara visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainu un lai mēs darītu visu iespējamo, lai pārliecinātu savus sabiedrotos aiz okeāna, ka viņiem arī ir jāsniedz šis nepieciešamais atbalsts Ukrainai. Jo tas ir vistiešākajā veidā ASV pašas interesēs,” skaidro Jānis Kažociņš.