Pret “troļļiem” meklējiet drošībnieku atbalstu, iedzīvotājus pamāca Maizītis 8
Latvijas iedzīvotājiem, izjūtot draudus no ārvalstu specdienestiem, iedzīvotājiem jāmeklē Latvijas drošības dienestu atbalsts, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” teica Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Jānis Maizītis.
Lai izvairītos no ārvalstu specdienestu draudiem un šantāžas, ir jābūt likumpaklausīgam savas valsts pilsonim. Tomēr, ja šādi draudi draudi ir, tad jāsadarbojas ar Latvijas drošības dienestiem, kuri palīdzēs atrast izeju no dažādām situācijām. Galvenais esot nepalikt vienam, uzsvēra SAB vadītājs.
LETA jau ziņoja, ka SAB pagājušā gadā konstatējis, ka Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) nereti izmanto šantāžu un draudus, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām. SAB pērn ir fiksējis vairākus gadījumus, kuros bijuši iesaistīti Latvijas iedzīvotāji un FSB darbinieki, liecina SAB ziņojums par biroja darbību pagājušajā gadā.
Ziņojuma publiskajā daļā teikts, ka aizvadītajā gadā visaktīvāk pret Latvijas interesēm ir strādājuši Krievijas specdienesti. To ietekme un pilnvaras Krievijā ir augstas un atsevišķās jomās turpina palielināties, kas attiecīgi palielina Krievijas specdienestu radīto apdraudējumu Latvijai. 2015.gadā ir konstatēta arī citu ārpus NATO un Eiropas Savienības (ES) valstu speciālo dienestu aktivitātes, tomēr to darbības nav radījušas būtisku apdraudējumu Latvijas drošības interesēm. SAB ziņojuma publiskajā daļā nav minēts, kuru ārpus NATO un ES valstu valstu speciālo dienestu aktivitātes konstatētas.
Ārvalstu specdienestu izlūkošanas interešu lokā augsta prioritāte 2015.gadā bija un joprojām ir NATO un Latvijas aizsardzības politikas aktualitātēm, piemēram, izlūkdienestu uzmanības lokā ir citu NATO dalībvalstu militārā kontingenta dalība starptautiskajās mācībās Latvijas teritorijā, to skaitliskais sastāvs, loģistikas un apgādes jautājumi.
Pagājušā gadā ārvalstu izlūkdienesti interesējušies arī par Latvijas prezidentūru ES Padomē, Latvijas un citu dalībvalstu pozīcijas svarīgos ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, nostāju jautājumā par Krievijai noteiktajām sankcijām, migrācijas un enerģētikas politiku.
Latvijas iekšpolitiskās aktualitātes, piemēram, prezidenta vēlēšanas, valdības stabilitāte, budžeta pieņemšana, sabiedrības nostāja bēgļu jautājumā, arī atradās ārvalstu izlūkdienestu redzeslokā.
Ārvalstu izlūkdienesti pret Latviju un Latvijas valsts piederīgajiem strādā, izmantojot diplomātisko pārstāvniecību piesegu, kā arī strādājot no savas valsts teritorijas. Izlūkošanas mērķu sasniegšanai ārvalstu dienesti izmanto informācijas iegūšanu no kontaktpersonām, informācijas avotiem, tehnisko un signālizlūkošanu, tostarp kiberizlūkošanu, kā arī informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem. Pēdējos gados turpina pieaugt Krievijas tehniskās izlūkošanas spējas un gatavība tās pielietot.
Pērn SAB sadarbībā ar Latvijas un ārvalstu partneriem konstatēja vairākus kiberspiegošanas gadījumus, kas tikuši vērsti pret Latvijas valsts iestāžu informācijas un sakaru sistēmām. Individuāli lietotāji un to personīgās elektroniskās iekārtas, sociālie tīkli un virtuālie konti joprojām ir augsta riska mērķi.
Bez informācijas vākšanas specdienesti īsteno aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir ietekmēt Latvijas, ES un NATO lēmumu pieņemšanu, kā arī sabiedrības viedokli.
Arvien vairāk ietekmes pasākumu īstenošanai tiek izmantota virtuālā telpa un sociālie tīkli, kuros specdienesti var darboties attālināti un to patieso īstenotāju identificēt ir sarežģīti. Ietekmes pasākumus virtuālajā telpā pagājušā gadā realizēja gan ārvalstu specdienesti, gan citas ārvalstu struktūras un vadītas “haktīvistu” grupas, piemēram, tā sauktie “Kremļa troļļi”.
Ietekmes pasākumi izpaudās kā provokatīvu komentāru rakstīšana sociālajos tīklos un interneta mediju komentāru slejās, fiktīvu interneta petīciju izvietošana ar nolūku kurināt nacionālo naidu, nepatiesas un nomelnojošas informācijas izplatīšana masu medijos. Vairākos gadījumos tika novēroti diskreditējoša rakstura sižeti Krievijas valsts medijos par “agresīvajiem, naidīgajiem un nemākulīgajiem” Baltijas valstu specdienestiem.
Krievijas teritorijā ar plašām pilnvarām darbojas FSB, kura atbildības lokā ir visplašākais tēmu klāsts. Pastiprinātā uzmanības lokā atrodas gan ārvalstu diplomāti, uzņēmēji, zinātnieki, studenti un žurnālisti. Regulāri ceļotāji un pierobežas iedzīvotāji arī tiek pakļauti FSB interešu sfērai. Šantāža un draudi nereti tiek izmantoti, lai nodrošinātu sadarbību ar vēlamām personām. SAB ir fiksējis vairākus gadījumus, kuros bijuši iesaistīti Latvijas iedzīvotāji un FSB darbinieki.
SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA, skaidrojot ziņojumā minēto, norādīja, ka pagājušā gadā Latvijas iedzīvotāji ir tikuši pakļauti dažādām FSB darbības metodēm, tostarp arī šantāžai un draudiem, īpaši Latvijas iedzīvotājiem šķērsojot Latvijas-Krievijas robežu. SAB gan nekomentēja to, vai šādas pakļaušanas rezultātā Latvijas iedzīvotāji FSB nodevuši klasificētu vai slepena rakstura informāciju.
Ziņojumu šodien izskatīja valdības sēdes slēgtajā daļā.
