Lauka miglošana – kas par to jāzina zemniekam, kam ziņot par pārkāpumiem? 6
Līdz mūsu mājas stūrim lauks tiek uzarts un pēc tam miglots. Iedzīvotājiem jāmeklē patvērums istabā, pat ja tiek ievērots vēja virziens. Traktorists strādā maskā, bet bērniem masku neuzliksi. Arī ar bitēm un mājdzīvniekiem nelaime, jo tos tāpat nevar nosargāt. Vai ķimikālijas un minerālmēsli nevar piesārņot mūsu un lauka tuvumā esošo māju akas? Vai pie dzīvojamām mājām nav jāievēro kāda buferjosla? MĀRIS A. BURTNIEKU NOVADĀ
Atgādinājums lauksaimniekiem
– Likumdošana nenosaka, kāds attālums no dzīvojamām mājām jāievēro, apstrādājot lauku, taču lauksaimnieks un arī traktorists ir atbildīgs, lai smidzinājums nokļūtu vienīgi uz tās virsmas (auga), kam tas paredzēts, – skaidro Valsts augu aizsardzības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.
VAAD pārstāve lauksaimniekiem atgādina, ka, lietojot augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus, vienmēr rūpīgi jāizlasa marķējums, jāievēro noteiktās devas un apstrāžu skaits sezonā. Noteikti jāpievērš uzmanība, vai marķējumā nav norādīts, ka preparāts ir toksisks bitēm. Tādā gadījumā lietotājam trīs dienas pirms sējumu un stādījumu apstrādes jābrīdina tie īpašnieki, kuru bišu dravas vai stropi atrodas divu kilometru rādiusā no apstrādājamās vietas.
Taču bieži vien VAAD inspektoriem jārisina konfliktsituācijas starp kaimiņiem, atzīst Dace Ūdre, tāpēc viņa aicina cienīt vienam otru un neapstrādāt lauku līdz otra kaimiņa dzīvojamās mājas stūrim, kā minēts lasītāja vēstulē, kaut gan likumdošana to neaizliedz.
Aizsargjoslu likumā teikts, ka virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās 10 m platā joslā aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Latvijā ir reģistrēti arī augu aizsardzības līdzekļi, kurus lietojot nepieciešams ievērot līdz pat 30 m platu aizsargjoslu. Ja aizsargjosla ir platāka par 10 m, uz marķējuma tiek norādīts Spe3 un teksts, piemēram, “lai aizsargātu ūdens organismus, ievērot 20 m aizsargjoslu līdz ūdenstilpēm un ūdenstecēm”.
Saskaņā ar metodiku, kas nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām (Ministru kabineta 2004. gada 20. janvāra noteikumi Nr. 43), ap akām, urbumiem un avotiem, kurus saimniecībā vai dzeramā ūdens ieguvei izmanto savām vajadzībām individuālie ūdens lietotāji (privātpersonas), aizsargjoslas nenosaka, ja apkārtne ir labiekārtota un novērsta notekūdeņu infiltrācija un ūdens piesārņošana, skaidro VAAD.
Attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi maksimālajam slāpekļa daudzumam, ko ar kūtsmēsliem un digestātu drīkst iestrādāt gada laikā vienā hektārā, kā arī aizliegums visu veidu mēslošanas līdzekļu lietošanai uz sasalušas, ar sniegu klātas vai pārmitras augsnes. Ievērojot šos nosacījumus, tiek novērsta gruntsūdeņu un pazemes ūdeņu, tātad arī aku piesārņošana ar nitrātiem, kas ir viens no nozīmīgākajiem piesārņojuma avotiem.
