Pret sauli 1
Melns vēstures fakts – reiz Latvijas plašākajā un šķietami drošākajā ceļā, Jūrmalas šosejā, kāda dāma gaišā rītā savlaicīgi nepamanīja un notrieca divus uz brauktuves esošus cilvēkus, kuri slimnīcā mira.
Šis marts. Pirms deviņiem no rīta tajā vietā, kur lidostas ātrgaitas trases nobrauktuve piekļaujas šai pašai šosejai virzienā uz Rīgas centru, kāda cita dāma (sveika un vesela, tikai tāda samulsusi) stāvēja pie sava auto, starp kura riteņiem bija pamanījusies paņemt ceļmalas metāla barjeru…
Joprojām slikti redzam. Joprojām nesaprotam, ka zema, spoža saules pretgaisma ir sliktāka par tumsu. Nekādiem prožektoriem nepārvarama. Mainīga, spokaina, kropļo detaļas, sasprindzina, nogurdina. Redzamo distanci nav iespējams aprēķināt pat pēc sarežģītām formulām, kā to mēģinām, par tumsu spriežot. Nav tumsas, nav miglas, gaišs, pat pārlieku gaišs rīts un… Draņķīgs maršruts un daudziem neizbēgams, jo uz Kurzemi vakarā var vienkārši nebraukt, bet uz darbu Rīgā jāsteidzas noteikti.
Ko darīt? Pirmkārt, ja kustības organizētāji nav tik gudri, lai šeit mainītu rīta ātruma limitus virzienā uz Rīgu un vakara normas otrā, tas jāspēj mums pašiem. Otrkārt, meitenīt, kur tad tavas tumšās brillītes? Šikošanai pludmalē tiek taupītas? Vai kaut kur mājīgajā un pierastajā salona juceklī noklīdušas? Tā riebīgā mode – nebūt īstajā brīdī pa rokai, pazust, kā saka, uz līdzenas vietas ir saulesbriļļu sliktākā īpašība. Tieši tādēļ, nevis pārlieka skopuma dēļ, es nepērku simt un vairāk eiro vērtos “Rayban” un tamlīdzīgus fantastiskus no aviācijas pilotu ekipējuma virszemes kustībā ienestus darinājumus. Esmu diemžēl kļuvis māņticīgs, tāpat kā šķiltavas un pildspalvas, arī brilles – jo dārgākas, jo ātrāk pazūd. Var iztikt ar lētākām (ne nu gluži par piečuku – UV aizsardzība un kaut cik dzidra caurredzamība tomēr vajadzīga). Ja pazudīs – neskumšu. Ja pārāk saskrāpēšu, nākamajā vasarā nomainīšu.
Vēl viena alternatīva (pārāk liela, lai nejauši pazaudētu), kuru izmēģināju pērn un nupat atkal no ziemas glabātavas izvilku, ir auto saulessargam piestiprināms no divējiem filtriem – dzeltena un gandrīz melna – sastāvošs pretapžilbināšanas rīks. HD vision visor – tā, šķiet, lepni bija rakstīts uz kastītes, ko “Top shop” veikalā man dāvanā piekabināja pērkamajai segai, bargu ziemu gaidot. Cena kaut kur ap 20 eiro. (Tikko pavandījos internetā un konstatēju, ka “Top shop” piedāvājumā tāda vairs nav, bet citi pašmāju internetveikali līdzīgus produktus piedāvā pat vēl lētāk). Tad, lūk. Nesaku, ka jums šis noteikti derēs. Arī lietotāju atsauksmes tīmeklī ir ļoti dažādas. No – fantastika! Līdz – zemē nomesta nauda. Manuprāt – tā pa vidu. Nav nekas izcils ne stiprinājuma konstrukcija, ne paši plastikāta filtri. Bet neko izcilu par šādu naudu arī gribēt nevar. Labākais (ja neskaita jau pieminēto “nepazudīs un tātad vienmēr būs pa rokai”) ir divas piedāvātās alternatīvas. Spilgtā saules pretgaismā – melnais filtrs (vai pat abi divi reizē, arī tā pamanījos šos sagrozīt). Nu vari skatīties kaut tieši saulē, nežilbsti, detaļas zemāk, uz ceļa un malās redzi labi. Dzeltenais arī pret sauli palīdz. Dīvaini – spīdeklis it kā kļūst vēl spilgtāks, taču vairs nežilbina. Vistīkamākā šī īpašība ir gluži citos apstākļos. Vakara krēslā, kad acīs kost jau sāk pretimbraucēju uguņi. Caur filtru – spilgti, bet nežilbina.
Vārdu sakot – ja nevarat ar brillēm sadzīvot, pamēģiniet šo. Varbūt noderēs.
Un vēl. Vai šorīt vējstiklu kārtīgi notīrījāt? Ar foršu lupatiņu un kādu labu aerosoliņu? No abām pusēm? Citādi pat visdārgākās brilles būs “zemē mesta nauda”.
