Alternatīva ķirurģiskai operācijai – triecienviļņu terapija. Pret sāpēm, akmeņu drupināšanai, papēžu piešiem 0
Muguras, locītavu, kaulu un muskuļu sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklēšanas iemesliem. Īpaši bieži no tām cieš sportisti, cilvēki, kas veic smagu fizisku darbu vai gluži otrādi – ilgstoši sēž pie datora un kas arī savā brīvajā laikā nav fiziski aktīvi, tie, kuriem ir stājas problēmas, kā arī vecāka gadagājuma cilvēki. Šo problēmu risināšanā paralēli ergonomikai un ārstnieciskajai vingrošanai ļoti efektīvi tiek izmantotas arī fizikālās medicīnas metodes.
Nierakmeņu drupināšanai, cietiem veidojumiem
Urologi triecienviļņu terapiju ļoti efektīvi izmanto nierakmeņu drupināšanai, bet fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti to bieži vien izmanto, lai atbrīvotu pacientu no papēžu piešiem un locītavu sāpēm, ko izraisījuši kalcija sāļu veidojumi vai saišu pārkaļķošanās. Akustiskie viļņi ar ļoti lielu enerģiju iedarbojas uz fibrozēm, osteofītiem un kalcinātiem, “uzirdinot” cietos veidojumus tā, ka tie ar laiku paši uzsūcas apkārtējos audos.
“Izvēloties piemērotu skaņas frekvenci un enerģijas intensitāti, iespējams iedarboties tikai uz noteiktiem audiem, neskarot apkārt esošās struktūras, piemēram, drupināt sakaļķojamus, neietekmējot muskuļus. Turklāt aparāta iedarbības zonā uzlabojas asinsrite un vielmaiņa, kas veicina uzsūkšanos,” stāsta “Veselības centra 4” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Larisa Eriksone.
Triecienviļņu terapija ir viena no jaunākajām fizikālās medicīnas metodēm, kas ļauj ārstēt dažādas organisma struktūras līdz pat 6 cm dziļumā. Ar šīs metodes palīdzību iespējams mazināt sāpes un muskuļu spazmas, atslābināt savilkto muguras muskulatūru, iedarboties uz trigerpunktiem – sāpīgiem, savilktiem muskuļu mezgliņiem, kuri bieži vien ir miofasciālo sāpju iemesls, ārstēt Ahilleja cīpslu un pēdas saišu iekaisumu, mīkstināt sabiezējušus rētaudus.
Daudzi pētījumi apliecina, ka īpaši efektīvi triecienviļņu terapija novērš sāpes, kas radušās ilgstošas muskuļu, cīpslu, saišu un locītavu pārslodzes dēļ. Piemēram, sāpes celī jeb tā saucamais skrējēja celis, ko rada iliotibiālās saites kairinājums, vai elkonī (tā saucamais “tenisista elkonis”), ko rada regulāra apakšdelma un elkoņa locītavas pārpūle, no kuras var ciest ne tikai sportisti, bet arī sekretāres, vijolnieki vai zob-ārsti. “Ar citām metodēm tik labu rezultātu šo sāpju ārstēšanā panākt nevar. Nereti triecienviļņu terapija pacientam ir vienīgā izvēle, ja vien viņš nevēlas veikt operāciju,” norāda ārste.
Šī fizikālās medicīnas metode ir piemērota subakūtu vai hronisku sāpju ārstēšanai. Ja pacientam ir akūts iekaisums vai sāpes, piemēram, mugurkaula diska trūce, to izmantot nevar. Pirms terapijas sākšanas fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstam ir jāzina, vai pacientam nav blakusslimības, kas varētu būt šķērslis šādām procedūrām, piemēram, sirds išēmiskās slimības vai ievietots kardiostimulators, osteoporoze, asinsreces problēmas, pat kādus medikamentus viņš lieto ikdienā. Piemēram, antikoagulantu lietošanas laikā triecienviļņu terapiju nedrīkst veikt. Ja pacientam ir vēnu varikoze, jābūt veiktai vēnu izmeklēšanai – duplekssonogrāfijai, kas apliecina, ka šajā ķermeņa vietā procedūras var veikt bez riska veselībai.
