Pret sāpēm – ne tikai ar tabletēm. Vispirms jānoskaidro muguras un locītavu sāpju iemesls 0
Slimību profilakses un kontroles centra jaunākā bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma dati liecina, ka 22,8% septiņgadīgo un 25,1% deviņgadīgo skolēnu ir liekā ķermeņa masa vai aptaukošanās, abās vecuma grupās tā biežāk novērojama zēniem. Ja šiem bērniem turklāt ir arī stājas problēmas, pastāv risks, ka pieaugušā vecumā daudzi no viņiem cietīs no muguras un locītavu sāpēm.
Greiza stāja un liekais svars
“Problēmas balsta un kustību aparātā izraisa ne tikai sāpes, bet arī tā disfunkciju. To lielā mērā nosaka iedzimtība, kuru mainīt nav mūsu spēkos.
Taču zinot, ka vecākiem vai vecvecākiem bijusi gūžu vai ceļa locītavu artroze, iespējams veikt profilaktiskus pasākumus, lai pagarinātu savu aktīvo mūžu, par spīti nelabvēlīgai iedzimtībai, proti, sekot līdzi savam svaram, kā arī rūpēties par pietiekamu muskuļu masu un sabalansētu stāju,” uzsver traumatologs ortopēds, algologs Viktors Vestermanis.
Ārsts novērojis, ka jau skolas vecuma jauniešiem bieži vien ir nepareiza stāja un pārāk maza muskuļu masa, kuras dēļ viņiem trūkst fiziskās slodzes izturības un rodas ķermeņa muskulatūras disbalanss. Tas, ka skolēni lielākoties nodarbojas ar sportu, kas vērsts uz rezultātu, nevis fizisko kultūru, kuras mērķis ir pareizas stājas veidošana un vispārējā fiziskā sagatavotība, laika gaitā noved pie sāpošas muguras.
Kāda tad ir pareiza stāja? Raugoties no sāniem, jānovelk iedomāta vertikāla līnija no auss kāju virzienā. Ja stāja ir pareiza, tā pa vidu šķērso pleca locītavu, gūžas locītavas projekciju, ceļa locītavas un pēdas vidusdaļu. To nodrošina mugurkaulāja kakla, krūšu un jostas daļas fizioloģiskie izliekumi – lordoze (uz priekšu) un kifoze (uz aizmuguri).
Turpretī nepareizas stājas gadījumā šie izliekumi ir vai nu lielāki, vai mazāki, tādēļ rodas saišu iestiepums un starpskriemeļu locītavu kairinājums, kas izpaužas ar sāpēm.
Arī tad, ja ir pārmērīgs ķermeņa svars, mugurkauls un locītavas ar to netiek galā. Kustoties uz mugurkaula starpskriemeļu mazajām locītavām iedarbojas spiediena spēks, kas līdzinās 200–300 kg/cm², un tā gadiem ilgi. Galu galā diski starp tām izdilst, locītavas iekaist un sāk sāpēt. Uz pārslodzi ļoti jutīgi reaģē arī ceļu locītavas. Viens lieks kilograms palielina osteoartrīta risku par 9–13 procentiem,” pārmērīga svara kaitīgo ietekmi skaidro ārsts.
Viktors Vestermanis novērojis, ka pacienti nereti kļūst dusmīgi, uzstāj: “Ko jūs man te stāstāt par diētu un svara zaudēšanu! Izrakstiet tabletes, lai es varu dzīvot bez sāpēm!”
Arī Zāļu valsts aģentūras informācija liecina, ka gadu no gada vispieprasītāko bezrecepšu zāļu topa pirmajās vietās ir medikamenti, kuru aktīvā viela ir acetilsalicilskābe un ibuprofēns.
“Pretsāpju zāles tiešām uz īsu brīdi rada ilūziju, ka kļuvis labāk, turpretī ārstnieciskā vingrošana un diētas ievērošana prasa piepūli un stingru disciplīnu, kuru daudzi pacienti nevēlas ievērot. Daži cilvēki pie šo zāļu lietošanas jau tā pieraduši, ka uztver to kā rituālu, vai vēl ļaunāk – izmēģinājuši gandrīz visus aptiekā pieejamos bezrecepšu līdzekļus, tādēļ lūdz ārstam izrakstīt arvien stiprākus pretsāpju preparātus, no kuriem dažam labam var rasties pat atkarība. Reklāmas bieži vien sola brīnumus. Līdzekli, kuram pašizmaksa ir eiro, pārdod dārgāk. Labi, ka tas vismaz nekaitē, bet nepalīdz arī. Informācija par to, ka vajag mazāk ēst, bet vairāk kustēties, nepiesaista uzmanību, kā ziņas par brīnumu, ko sola reklāmas,” saka Vestermanis.
Diagnostika, ārstēšana, rehabilitācija
“Protams, nevar teikt – nedzeriet zāles! Cilvēks nedrīkst dzīvot sāpēs, taču vispirms jānoskaidro iemesls. Kad tas noskaidrots un novērsts, var pārtraukt arī pretsāpju zāļu lietošanu. Diemžēl daļa pacientu, kuri cieš no hroniskām sāpēm, vispirms veic medicīniskās rehabilitācijas kursu. Tikai tad, kad izrādās, ka sāpes tomēr nepāriet, viņi dodas pie speciālista, veic diagnostiskos izmeklējumus un sāk ārstēšanu. Loģiski būtu – vispirms diagnoze, tad ārstēšana, kurai seko rehabilitācija,” domā traumatologs ortopēds.
Kādēļ tas ir tik svarīgi? Muguras vai locītavu sāpju iemesli var būt visdažādākie, tajā skaitā arī onkoloģiskas saslimšanas. Dažreiz noteiktu lokalizāciju vēža pirmās izpausmes – sāpes – parādās tikai tad, kad jau kaulos izveidojušās audzēja metastāzes – ļaundabīgu šūnu perēkļi.
Turklāt, neveicot izmeklēšanu, tās visai grūti atšķiramas no parastām muguras sāpēm vai artrīta. Lietojot pretsāpju medikamentus, par maksu veicot medicīniskās rehabilitācijas pasākumus, tiek zaudēts dārgais laiks, kuru varētu izmantot atbilstošai ārstēšanai.
Kad noskaidrots, ka sāpju iemesls nav ļaundabīga vai iekaisīga saslimšana, bet, piemēram, deģeneratīvs process, to var koriģēt ar ārstniecisko vingrošanu, masāžu, fizikālās medicīnas procedūrām vai citiem medicīniskās rehabilitācijas pasākumiem, kas ļauj pakāpeniski atteikties no pretsāpju medikamentu lietošanas.
Tiem, kuriem ir sēdošs darbs, bieži vien var palīdzēt pavisam vienkārši vingrinājumi, lai stiprinātu noteiktas muskuļu grupas, darba vietas iekārtošana atbilstoši ergonomikas principiem. Tas pasargās no muguras sāpēm, pretsāpju zāļu lietošanas un, iespējams, arī no operācijas
,” stāsta ārsts.
Diemžēl bieži vien mērķtiecīgās fiziskās nodarbības tiek pārtrauktas, tiklīdz kļuvis labāk, taču muskuļus nevar “uzaudzēt” visai atlikušajai dzīvei. Kamēr tos trenē – muskuļu masa un spēks pieaug, bet miera stāvoklī tie atkal atrofējas.
Ja ķermeņa masas indekss liecina par aptaukošanos, sāp mugura un locītavas, ar fiziskām aktivitātēm jau par vēlu mazināt lieko svaru, atliek otrs variants – bariatriskā jeb kuņģa samazināšanas operācija, pēc kuras pacients zaudē svaru un slodze uz locītavām ievērojami samazinās.
“Pārmērīgi liela ķermeņa masa paaugstina ne tikai ortopēdisko, bet arī sirds asinsvadu slimību risku. Šāda operācija ir investīcija nākotnē,” uzskata Viktors Vestermanis.
Ja sāpju iemesls ir pašā balsta un kustību aparātā, nedrīkst novilcināt ārstēšanu, pretējā gadījumā sākas domino efekts, piemēram, ceļu locītavas problēmai seko pēdu, gūžas locītavu, muguras disfunkcija. Ne jau velti mēdz teikt: “Ja mājai ir šķībi pamati, skurstenis arī ir šķībs!” ārsts atgādina. Piemēram, ja traumēts menisks, jādodas pie traumatologa ortopēda, lai veiktu mazinvazīvu operāciju – artroskopiju. Ja to savlaicīgi neizoperē, drīz vien būs nepieciešama ceļa locītavas endprotezēšana.
