Pret sāpēm ar smieklu gāzi: kā tā īsti darbojas un palīdz 0
“Meita stāstīja, ka zobārsts mazmeitai piedāvājis anestēzijas vietā smieklu gāzi. Lūdzu, uzrakstiet par tās izmantošanu medicīnā! Kā tā iedarbojas, un kādas nevēlamas sekas var būt vēlāk? Paldies par atbildi! Ruta Rīgā.”
Smieklu gāze pasaulē pazīstama jau vairākus gadsimtus. Pirmo reizi to 1772. gadā ieguva angļu ķīmiķis Džozefs Prīstlijs. XVIII gadsimta beigās ar šo gāzi eksperimentēja cits angļu ķīmiķis Hamfrijs Deivijs, vēlāk viņš publicēja atklājumu, ka šī viela reibina un novērš sāpes. Sākumā smieklu gāze tika izmantota izklaides nolūkos dažādos saietos un gadatirgos. Tikai 1844. gadā amerikāņu zobārsts Horass Velss sāka to lietot zobārstniecībā. Ilgu laiku tā bija vienīgā atsāpināšanas iespēja.
Pēc Veselības centra 4 Dermatoloģijas klīnikas metodiskās vadītājas, dermatoloģes Lindas Kapteines stāstītā, Latvijas medicīnā smieklu gāze parādījusies nesen: šeit aptuveni piecus gadus to izmanto dzemdniecībā, pāris gadu – zobārstniecībā. Nule smieklu gāzi sākuši lietot dermatoloģijā, proktoloģijā, kā arī vēnu operācijās.
Lietošanai gatavā gāzu maisījumā uz pusēm sajaukta smieklu gāze jeb dislāpekļa oksīds (N2O) un skābeklis. Šādā koncentrācijā smieklu gāze iedarbojas nomierinoši, bet vienlaikus pacients ir pie samaņas un spēj sazināties, vienīgi var būt nedaudz eiforisks. Gāze ir bezkrāsaina un nav indīga. Tā nekairina elpceļus, neiesaistās vielmaiņā, nerada alerģiju.
Smieklu gāze iedarbojas uz centrālās nervu sistēmas sāpju receptoriem. Tā paredzēta īslaicīgai vieglas un vidējas intensitātes sāpju remdēšanai un lietojama situācijās, kad nepieciešama ātra pretsāpju iedarbība un strauja atgūšanās. Gāzes galvenā funkcija – paaugstināt komforta līmeni pacientam un ļaut procedūras laikā izvairīties no stresa un sāpēm.
