Pret saaukstēšanos – ar īstā kalibra ieročiem 0
Deguns tek, acis asaro, drīz vien rīkles galā sāk kniest, un uznāk drebulis. Tā vien šķiet, ka līdz ar aukstāka laika atnākšanu pamodušies arī visi slapjās un vēsās sezonas vīrusi! Ja gadījies saslimt, galvenais – tūdaļ nestiept roku pēc zāļu smagās artilērijas, bet arī neizlikties, ka nekas ievērības cienīgs vispār nav noticis: ja slimība trīs dienās nepāriet, jāmeklē ārsta palīdzība.
Saaukstēšanās slimības jeb akūtas augšējo elpceļu infekcijas izraisa dažādi rinovīrusi. Mainoties gadalaikiem un pazeminoties gaisa temperatūrai, cilvēki pret tiem kļūst uzņēmīgāki. Ja diendienā dzīvo veselīgi, ēd pilnvērtīgi, ģērbjas atbilstīgi laikapstākļiem, šad tad sporto un atrod laiku arī atpūtai, vīrusa izraisīta šņaukāšanās imūnsistēmai nav nopietna pretiniece. “Viens ar saaukstēšanos tiek galā dienas laikā, otrs – dažās stundās,” stāsta ģimenes ārste Līga Kozlovska. Citam turpretī slimība ieilgst un sākas dažādas komplikācijas, piemēram, bronhīts vai pat plaušu karsonis jeb pneimonija.
Ar kumelītēm vai bebru taukiem?
Ikvienam ir savi iecienīti un pārbaudīti līdzekļi pret iesnām un klepu. Vienam universālas zāles šķiet kumelītes, otram – dzērvenes vai ķiploks, trešajam – karsta tēja ar citronu un pamatīga izgulēšanās. Pašlaik ļoti iecienīta tautas metode esot bebru vai āpšu tauki. “Cilvēki internetā izlasījuši un lieto pa karotītei dienā kopā ar karstu dzērienu. Nevaru iedomāties, kā tas garšo! Vai tas ir efektīvi? Protams, nav nopietnu pētījumu, kas apstiprinātu bebru vai āpšu tauku efektivitāti pret rinovīrusiem, bet placebo efekts – tas gan darbojas. Cilvēkam palīdz tas, kam viņš ļoti tic,” nenoliedz pieredzējusī ārste. Tā var teikt par jebkuru tautas līdzekli – ne par kumelītēm, ne ehināciju, ne rutku ar medu nav padziļinātu pētījumu, kā tas ir par aptiekās nopērkamajām zālēm. Tomēr ārsti neiebilst, ja tautas metodes izmanto kā palīgu modernajai medicīnai un organisma paša unikālajām spējām atveseļoties. “Noliegt šos līdzekļus nevar, bet arī pārspīlēt to nozīmi nevajadzētu,” iesaka ģimenes ārste.
Speciālu pretvīrusu zāļu nav!
Ja sākušās iesnas, galvenais ir pareizi novērtēt situāciju un nesākt šaut pa zvirbuļiem ar lielgabalu – nevajadzētu uzreiz ķerties pie nopietniem medikamentiem vai pat antibiotikām. Ārstēšanai jābūt simptomātiskai: sāp galva – dzeram visvienkāršāko pretsāpju līdzekli, tek deguns – skalojam ar jūras ūdens šķīdumu, šņaucam vai, ja pavisam grūti elpot, lietojam bezrecepšu pilienus. Ja traucē klepus, jāiedzer pretklepus tēja vai mīkstinošs sīrups. Jāatrod laiks kārtīgai atpūtai, miegam. Jāpārvar sevī vēlme par spīti visam varonīgi doties uz darbu, bet darba devējiem der atcerēties: ir izpētīts un izskaitļots, ka viena darbinieka darbnespēja trīs dienu garumā rada daudz mazākus zaudējumus nekā pamatīgs iekritiens uz divām trim nedēļām un vēl ar iesnām un klepu aplipināts kolektīvs!
Ja slimošana ilgst vairāk nekā trīs dienas un kļūst tikai sliktāk, ieteicams tomēr doties pie ģimenes ārsta.
Rūdīties nav īstais brīdis
“Mūsu garīgā un fiziskā veselība ir saistīta,” atgādina daktere Līga Kozlovska. “Vissmagāk slimo tie, kuri ir pārstrādājušies, ikdienas rūpju nomākti un nelaimīgi. Kad vīruss klāt, vadzis lūst!” Slimība arī nav īstais brīdis, kad sākt veselīgu dzīvesveidu. “Atnāk paciente, kurai ir klepus un subfebrila temperatūra, drusku virs 37 grādiem, un saka – vienmēr paticis peldēt baseinā, vai tagad drīkstot to atsākt? Man diemžēl jāsaka, ka tas nav piemērotākais laiks – vispirms jāizārstējas, un tad var domāt par norūdīšanos.” Arī tveršanās pie uztura bagātinātājiem kā pie glābšanas riņķa ne pie kā laba nenovedīs, jo gan zāles, gan sintētiskie vitamīni un citi plaši reklamētie veselības uzlabotāji rada papildu slodzi aknām un nierēm, mūsu organisma atindēšanas un attīrīšanas stacijām. “Labas veselības pamatā ir veselīgs dzīvesveids. Katru dienu visu gadu, nevis tikai tad, kad klāt slimība!”
Neaizmirsti laika prognozi!
Saslimšanu ar akūtām augšējo elpceļu slimībām veicina laikapstākļu maiņa – biežāk slimojam, kad kļūst aukstāks un mitrāks. Precīzāk, slimībai ir vieglāk ieperināties organismā, ja cilvēks izvēlējies nepiemērotu, plānu apģērbu un apavus. Tad nākas drebināties un organismam jātērē spēki, lai sasildītos, nevis pretotos vīrusiem. Ja par siltu, atkal slikti – ja sasvīst un pārāk strauji atdziest, iesnas klāt! Pret to visvienkāršākās zāles ir laika prognoze: der ieklausīties, ko stāsta vakara vai rīta ziņu raidījumā, vai ieskatīties kādā interneta vietnē. Vai gan vēl jāskaidro, ka tad, ja sola lietu, jāpaņem līdzi lietussargs un kājās jāvelk apavi, kas pasargā no pēdu samirkšanas, bet vējainā laikā galva un ķermenis jāsarga no vēsākām pūsmām! Vienlaikus jāatceras, ka arī pastaigas svaigā gaisā ietilpst visbiežāk ieteikto saaukstēšanās slimību profilakses līdzekļu klāstā. Ja vien negāž kā ar spaiņiem vai vēja stiprums nav klasificējams kā vētra, arī laiks rudenī paretam mēdz būt itin jauks.
