Pret saaukstēšanos – ar dabiskiem līdzekļiem. Iesaka Eniņa, Tereško un Līcītis 0
Lasītājs jautā: “Rudenī visur gaisā virmo vīrusi – sabiedriskajā transportā blakussēdošie klepo, šķauda. Kā pasargāt savu veselību un nostiprināt imunitāti? Lūdzu, uzdodiet šo jautājumu dabas līdzekļu pārzinātājiem!”
“Ja sācis sāpēt kakls un ir aizdomas, ka varētu būt arī kaut kas nopietnāks, jāsāk skalot kaklu ar sālsūdeni, kumelīšu ziedu tēju vai atšķaidītu alvejas sulu: ņem tējkaroti auga sulas uz glāzi ūdens. Var pakošļāt ķiploka daiviņu, sūkāt medu, vislabāk šūnu medu, vai pakošļāt istabas puķes kalanhojes lapu. Organisma aizsargspēju celšanai un organisma skalošanai, kas arī nav mazsvarīgi, noderēs zāļu tējas – pelašķi, kumelītes, kliņģerītes, ugunspuķes, upeņu ogas un lapas, vēl citas krājumos esošas drogas,” saka farmaceite profesore Vija Eniņa.
Artūrs Tereško iesaka profilaktiski lietot dabas līdzekļus, kuri stimulē imūno sistēmu, ierobežojot vīrusu vairošanos, ja tie nonākuši organismā. Šāda iedarbība piemīt radiolām, čīkstuļu laimiņiem, citronliānām, ceļmallapām, bērza lapām. “Augi, kas satur fitoncīdus, vīrusus iznīcina pa tiešo. Tie ir ķiploki, sīpoli, priedes skujas, sveķi un tās preparāti, ārstniecības salvija. Lielisks pretvīrusu līdzeklis ir propoliss,” uzskaita fitoterapeits. Viņš iesaka saaukstēšanās gadījumā košļāt pupas lieluma propolisa gabaliņu, līdz tas mutē sairst. Dakteris pats no rītiem izdzerot krūzi mežrozīšu augļu tējas, kurā ir daudz dažādu vitamīnu, it īpaši C vitamīns, kas stiprina imunitāti. Šādu tēju gatavo pavisam vienkārši – vakarā apmēram desmit augļus ieber termosā, aplej ar litru karsta ūdens un uz nakti atstāj ievilkties. Starp citu, rožu augļos C vitamīna ir 10 reižu vairāk nekā upenēs.
“Kad biju inficējies ar iesnu vīrusu, pacietu dažas dienas temperatūru un sāpes acīs, košļāju propolisu, dzēru zāļu tējas imunitātes stiprināšanai, piekodu ķiploku maizīti un šņaucu degunu, cik vajadzēja. Pēc četrām dienām biju atkal ierindā,” stāsta Artūrs Tereško.
Fitoterapeita veidotajā veselības tējā imunitātes stiprināšanai ir gan vīgriezes un liepas ziedi, gan ugunspuķes laksti, gan avenes un salvijas lapas, gan Islandes ķērpis, gan ehinācija, kam piemīt spēcīga pretvīrusu, pretiekaisuma un imūno sistēmu stimulējoša iedarbība.
Turpretī imunologs alergologs Lauris Līcītis neuzskata, ka, gatavojoties gripas sezonai, imunitāti vajadzētu īpaši stiprināt. “Parasti pietiek ar pārmaiņām darba un atpūtas režīmā, uzturā un fiziskām aktivitātēm, lai sakārtotu procesus, kas ietekmē imunitāti, bet pārāk lielas fiziskas vai psihiskas slodzes dēļ novirzījušies no normas,” saka ārsts. Viņaprāt, arī bieža slimošana nebūt neliecina, ka ar imūno sistēmu kaut kas nav kārtībā, jo tam var būt pavisam cits iemesls, piemēram, neatklātas hroniskas infekcijas slimības, kas novārdzina organismu.
Jūtot pirmās saaukstēšanās pazīmes, viņš iesaka ķerties pie dabiskajiem antioksidantiem – dzert svaigi spiestas sulas, ēst augļus. Arī bez ķiplokiem neiztikt – tie pirms lietošanas jāsaspaida un jāsajauc ar tējkaroti augu eļļas. Papildus jālieto vitamīnu kompleksi, kuros ir C, E un A vitamīns.
