Pret rudens panīkumu 0
Vēsās rudens dienas atgādina par nepieciešamību stiprināt imunitāti, ja vien tas nav darīts jau visu vasaru.
Imūnsistēmu novājina krasa laika apstākļu maiņa, stress, slimošana, fiziski smags darbs, papildu slodze un kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola lietošana). Daudzi joprojām dzīvo atmiņās par siltajām vasaras dienām, tādēļ, izejot ārā, aizmirst piemēroti apģērbties. Jau ir nepieciešamas gan virsjakas, gan šalles un dažu rītu pat cimdi, jo vēsais un drēgnais laiks veicina saaukstēšanos, kuras izplatītākie simptomi ir iesnas, klepus, kakla sāpes un paaugstināta temperatūra.
Profilaksei var veikt dažādas norūdīšanās procedūras, piemēram, gulēt labi izvēdinātā telpā, doties garās pastaigās, iet kontrastdušā, mazgājoties norīvēties ar sūkli, mazgāšanās cimdiņu vai dvieli, kā arī regulāri pievērsties fiziskajām aktivitātēm.
Lai slimības mestu līkumu, var izvēlēties dabīgus līdzekļus: zāļu tējas, svaigus augļus un dārzeņus. Imunitāti iespējams stiprināt arī ar organisma vajadzībām piemērotiem homeopātiskiem līdzekļiem, uztura bagātinātājiem, vitamīnu kompleksiem, zivju eļļu vai preparātiem, kas satur ehinācijas ekstraktu, un mežrozīšu sīrupu.
Ja tomēr ir gadījies sasirgt, jānovērtē saaukstēšanās simptomi un jāizvēlas piemērotākais ārstēšanās veids. Pirms ķerties pie medikamentiem, farmaceite Laila Šace atklāj vairākus vienkāršākus paņēmienus.
Piemēram, pēc pārsalšanas var ieiet karstā vannā, iedzert karstu tēju ar medu vai ar ziedēm, kas satur ēteriskās eļļas, iesmērēt pēdas un uzvilkt zeķes.
Ja ir iesnas, skrāpēšana kaklā un temperatūra, piemērotas ir zāļu tējas un kakla skalošana ar kumelīšu novārījumu.
Klepus reizēs noder silts piens ar medu vai sodu, sīpolu sula ar medu, kā arī medus produkti un ķiploki.
Jāņem vērā, ka dabas vielas un homeopātiskie līdzekļi ir saudzējošāki, jo iedarbojas lēnāk, turpretim ķīmiskie – ātrāk, tādēļ ir jānoskaidro, cik ilgi tos drīkst lietot un vai ilgākā laikā tie nenodara kaitējumu veselībai.
Nelielas temperatūras un saaukstēšanās reizēs ieteicams palikt mājās un izveseļoties, pirms atkal mesties darbos. Ja trīs dienās, atpūšoties un lietojot ārstniecības līdzekļus, nepaliek labāk, jādodas pie ārsta, lai vienkārša saaukstēšanās nekļūtu par smagāku saslimšanu.
Pirmajiem rudens vīrusiem visvairāk pakļauti cilvēki, kuriem ir kāda hroniska saslimšana, kā arī vecāki ļaudis un jo īpaši bērni, kas pat vienkāršākās vīrusu saslimšanas mēdz pārciest smagāk. Tādēļ jāpievērš lielāka uzmanība higiēnas normu ievērošanai, veselīgam un sabalansētam uzturam un jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Turklāt nav ieteicams bērnus pārmērīgi noslogot ārpusstundu nodarbībās, jo pārlieka fiziskā slodze novājina organismu un līdz ar to – arī imūnsistēmu.
