Parīzē aizliedz trotuāru biedus – īres elektriskos skrejriteņus. “Rīgā? Pret progresu? Nekad!” Līcīša feļetons 17
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Visa mieru mīlošā pasaule ar trauksmes izjūtām gaidīja Parīzē svētdien notiekošā referenduma iznākumu, līdz pirmdienas rītā atviegloti uzelpoja. Vēlēšanās parīzieši piedalījās diezgan dzīvi (aizgāja balsot 7% reģistrēto pilsētnieku) un galarezultātā ar absolūti pārliecinošu balsu vairākumu, 89% “par”, aizliedza pa Parīzes ielām lidot trotuāru biedam – īres elektriskajiem skrejriteņiem. Par tik vienbalsīgu lēmumu atzinību izteica Francijas galvaspilsētas mēre Anna Idalgo – pienācis gals reālam gājēju drošības apdraudējumam, haosam ar pa roku galam nomestiem, kustību aizdambējušiem braucamrīkiem – drandulīšiem, aiztaisīts ciet ienesīgs veikals trim uzņēmumiem ar 15 000 iznomājamām elektrotehnikas vienībām. Pret šādu nostopēšanu neviens francūzis negrasās maršēt protesta demonstrācijā pa Elizejas laukiem, Latīņu kvartālā nav izcēlušies studentu nemieri, cilvēkiem ir prieks, ka pilsēta atkal atdota gājējiem, kam tā arī pienākas.
Tikmēr mazajā Parīzē, Rīgā, rātskungi kasa pakausi. Nujā, problēmas ar skrejriteņiem esot. Tie ar skubu nesas pilnās zēģelēs bez noteikumiem, bez kontroles, ar nepārbaudītiem, nesagatavotiem, bezatbildīgiem braucējiem elektrorikšotāja mugurā. Arī mūsu galvaspilsētā to ir daudz – rēķina, ka virs 7000 braucamajiem, kas baida tūristus, večiņas ar štociņiem, māmiņas ar bērnu ratiņiem, rokās saķērušos pārīšus.
Tuvojoties tik neorganizētam satiksmes dalībniekam, kurš kā būtu kājas aizņēmies no brieža un aulekšo pa pilsētas braucamām daļām vai gājēju ceļiem, mierīgais iedzīvotājs apjūk, sastresojas, nezina, kur mukt, kur dēties. Bez skaņas tas nāk, šaujas kā lode cilvēkam taisni virsū, un 10–20 kilogramu smagais aparāts ar +100 kg bifeļa izmēra ķermeni (muskuļotu sportsmeni vai korpulentu dāmu garā štātē, kaut vai ēterisku būtni uz riteņiem) var kļūt par pamatīgu tarānu. Kājāmgājējam jāapbruņojas ar radariem un novērošanas sistēmām, lai savlaicīgi pamanītu, kas notiek aizmugurē, kā arī jāapgādājas ar zeme-zeme klases raķetēm prettriecienam. Elementārākais veids, kā sevi pasargāt no uzbraukšanas sekām, ir – valkāt ķiveri, roku un ceļsargus, jābūt ar ķengura – lēcēja un spērēja – dotībām un beidzamajā brīdī jāmāk mesties līdaciņā prom no ietves.
Par trakajiem braucējiem, kas neievēro it nekādus satiksmes noteikumus, norūpējušies slimnīcu uzņemšanas nodaļu dakteri. Pēc lieliem pasākumiem, atklājot koncertsezonu, no Lucavsalas vai no Rīgas centra visos virzienos izbrauc simti bohēmas pārstāvju, dzīvespriecīgi jaunekļi, elektroskūteristi stāvoklī no – “pielillājušies” līdz “pilnīgā vafelē”.
Vai tiem, kas gadās ķirsī braucējiem mājupceļā par šķērsli! Pārsiešanas punktiem un traumu centriem jābūt kaujas gatavībā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību notriektiem un uz ielas atslēgtiem pacientiem ar izsistiem zobiem, pārsistiem ķobjiem un lauztiem kauliem. Arī paši elektroriteņu dragātāji atgūstas palātā ar roku ģipsī vai iešinotu kāju, un sētnieks no rīta šrubī asinis no asfalta.
Avārijas izraisa arī cilvēki, kas pirmoreiz ķērušies skūterim pie ragiem (jo atšķirībā no velosipēdistiem, kuri no bērna kājas apgūst prasmi mīt pedāļus, te vienkārši kāp un mauc!). Tie, kas izvēlējušies savai trenētībai neatbilstošu ātrumu (iesācējam jāpārvietojas kā bruņurupucim, nevis jājoņo kā viesulim). Kā arī braucēji bez noteikumiem, kam vienā rokā lattes tase, bet ar otru caurskata mobilā telefona jaunumus, vai kas salēkuši braucamrīkam uz skausta divatā un trijatā.
Elektrobraucēji ir faktiski neapturami un kustībā neierobežoti. Ceļu policija neko nevar padarīt, jo nav sakārtota likumdošana un atšķirībā no iereibuša autobraucēja skūteristam žvingulī nav ko konfiscēt un aizsūtīt talkā Ukrainas karotājiem. Pamanot policijas ekipāžu, skrejriteņotājs kāpina ātrumu un aizlaižas lapās.
Ar elektroriteni pārvietojies bez liekas piepūles un ar smaidu – vēsta reklāma. Kad smaidu atgūs gājēji, kuri tagad bezspēcībā spiesti žņaudzīt dūres? Kad tautai ļaus teikt vārdu un balsot pret nelūgtajiem pilsētas satiksmes dalībniekiem?
Rīgas dome kārtējo reizi aizbildināsies, ka neesot referendumu prakses, nav iedzīvotāju balsojuma pieredzes, demokrātiska viedokļa noskaidrošana būšot par dārgu un jāatstāj tik sarežģīta lieta Saeimas izvērtējumam. Kaut bebriem varēja piesaistīt licencētu mednieku – elektrobraucēju skaita regulēšanai nevar! Tikai tad, kad uz ietves notrieks un traumēs Rīgas domes zvaigznāja pārstāvi, modes pasaules spīdekli vai augstdzimušu personu, sāks rīkoties. Tikmēr – kādreiz gribēja aizliegt zirgu pajūgu, automobili, sutas dampi, kā gan mēs, “Progresīvie”, pret tehnoloģisko progresu!
