Terorists pašnāvnieks nav futbola fans, uzsver “Omega” bijušais komandieris 1
“Manuprāt, valstij ar likumu jāspiež pasākumu organizatori, lai viņi uzņemtos pilnu atbildību par drošību, kad cilvēku masas iet uz svētkiem, koncertzālēm, spēlēm un riskē, ja drošība nav tuvu 100 procentiem. Ar ierobežojumiem, kaut vai uzstādītiem detektoriem atbiedē “sliktos puišus”, kuru plāni labi sargātās vietās izgāzīsies,” intervijā “LA” saka atvaļinātais policijas pulkvedis, bijušais specvienības “Omega” komandieris Juris Grabovskis. Tagad viņš ir valdes priekšsēdētājs uzņēmumā “Baltijas drošības skola”. Intervijā pieredzējušais speciālists vērtē drošības situāciju Latvijā un Eiropā pēc notikušajiem teroraktiem Briselē, Parīze un citur.
“Ja no valsts puses nesper apņēmīgus soļus, sabiedrībā iezogas nemiers. Policijai jāievieš pareiza robeža kārtības regulēšanā. Drošība maksā naudu. Lielu pasākumu rīkošanā ir noteikumi, tā saucamā drošības higiēna. Sarīkojumus gatavo valsts vai privātas organizācijas. Piemēram futbola čempionātu rīkotāji pelna miljonus. Vai grūti nopirkt desmit sprādziendrošas atkritumu tvertnes vai noīrēt spēles dienā, jo, kur pulcējas pūlis, svarīgs katrs sīkums.”
– Vai lielveikalos arī jāliek skeneri, jākontrolē somas?
J. Grabovskis: – Lielveikalos to grūti organizēt, lidostās, stacijās droši vien būs pamatīgākas pārbaudes. Veikala nācēji apkrāvušies mantām, somām, plūsma ļoti liela. Kad spridzināja universālveikalu Rīgā, vienu bumbu ievietoja bagāžas glabātavā, otru miskastē. Ja mantu glabātavu aprīkotu ar speciālu gaisa analizatoru, kas jūt bīstamu kravu, ja veikala atkritumkastes būtu sprādziendrošas, nelaimi varbūt novērstu. Bet tas prasa naudas ieguldījumu. Taču – ja tu pelni no cilvēkiem, tad ieguldi viņu drošībā. Tas atkarīgs no valsts nostājas un izvirzītajām prasībām, un otrs – cik upuru vajadzīgs, lai sāktu rīkoties enerģiskāk un politiķi pieņemtu lēmumus. Politiķi nebrauc ar tramvaju un metro. Viņus vadā ar mašīnām, varbūt tāpēc ceļš līdz atziņām par drošības ievērošanu ir pagarš.
– Mūsu varasvīri mierina, ka Latvijā ir zems terorisma draudu līmenis, uztraukumiem neesot pamata. Piekrītat vērtējumam?
– Tā ir daļēja taisnība. Redzot situāciju pasaulē, Latvija nav apdraudējuma pirmajā līnijā. Uzbrukumi tiek vērsti Eiropas galvaspilsētās. Īpašām bailēm no terorisma nav jābūt, bet modrību, uzmanību nedrīkst zaudēt. Stāvoklis jebkurā brīdī var mainīties.
– Kāda jūsu skatījumā ir mūsu dienestu nodrošinātība pretoties, novērst iespējamus teroraktus?
– Kas attiecas uz ekipējumu, progress ir. Tie, kam jāreaģē, saņem iedalītos līdzekļus. Cilvēkus sagatavo tikt galā ar daudz ko, bet, ja uz šejieni atvelsies tas terorisma vilnis, kas ir Eiropā, tad reaģēšanas, likumdošanas ziņā nebūsim gatavi.
– Mums arī laikus jāgatavojas, jāliek skeneri, drošības barjeras?
– Cilvēki, kas strādā kritiskās infrastruktūras objektos, valsts svarīgajās ēkās, tiek apmācīti un darīs to, kas jādara. Grūtākais jautājums, kā izvērtēt draudus un stāties pretī terorismam ar visu likuma spēku. Televīzijā dzirdēju vāciešu nostāju, kuri salīdzina teroristus ar futbola faniem. Daži no viņiem neesot “labie puiši”, bet vai tādēļ būtu jāpārtrauc demokrātija? Esot jāpagaida, kamēr fans izrādīs agresivitāti. Tad ir jautājums – cik ilgi gaidīt, kad pašnāvnieks ar bumbu izrādīs agresīvus nodomus? Divi Briseles lidostā, viens metro sarīkoja “izrādi”. Varbūt viņus tomēr iepriekš vajadzēja neitralizēt, aizsargājot sabiedrību, nevis izturēties pret slepkavnieciskiem nāviniekiem kā pret futbola faniem. Fanam ir ģimene, gribas atgriezties mājās, bet, kad fans iekaist spēles laikā, tad uzvedas neadekvāti. Pašnāvnieks nav fans, nekur netaisās atgriezties, viņš vēlas vien paraut sev līdz iespējami daudz cilvēku dzīvību.
Visu interviju lasiet “Latvijas Avīzes” 1. aprīļa numurā vai e-izdevumā.
