Pret partijniekiem tāpat kā pret pārējiem žuļikiem 0
Lūk, kādas divas ziņas – slikto un labo – mēs saņēmām piektdien pēcpusdienā, bet sākšu, bez šaubām, ar labo. Tātad lasām – Igaunijas ģenerālprokurors pasludina Centra partiju par aizdomās turamo.
Lieta tāda, ka divi blēži Makss un Morics no šīs partijas tiek vainoti par “kūdīšanu uz nelikumīgu izsekošanu”, jo viņi špionējuši kā kabatzagļi citu politiķu e-pastu zīmītes, kā arī par ziedojumu kvīšu viltošanu 11 000 eiro apmērā. Saniknojies prokurors pieprasa izdot šos vīrus pakāršanai uz āķa, un zem viņa āmura uz laktas var nokļūt arī visa partija, ja tālākajā izmeklēšanā noskaidrosies, ka tur darbojušies līdzzinātāji un par noziegumiem neziņotāji. Otrā ziņa – sliktā, protams, ir vietējās Latvijas izcelsmes. Tā teikt, “Latvijas brūnā ziņa – prokuroriem jādod iespēja vērsties tiesā pret partiju, kas ar savu darbību apdraud sabiedrisko kārtību un valsts drošību. Zinot, uz kādām nelikumībām spējīgi Latvijas politiķi, starp kuriem ķīmiski tīrs ir reti kurais, lasītāji brīnīsies – kā? Paga, vai tad prokuroriem līdz šim bija liegtas tādas tiesības? Un pareizā atbilde ir – jā, viņi nedrīkstēja pat strostēt šos bosikus! Latvijā ir atļauts nelikumīgi brutāli reklamēties un nopirkt vēlēšanu rezultātus, lai pēc tam savtīgi izmantotu varu savās interesēs, nolaupītu valsti – un nevienam prokuroram nav dota vaļa šo “fair play” vietējā gaumē apturēt un pārtraukt. Kad pēc bezgalgariem tiesāšanās procesiem tas beidzot “atklājas”, tad vairs nav ko sodīt, un vainīgie veselu ādu izsprūk sveikā, tā arī nesamaksājuši piespriesto miljonu. Latvijā drīkst darboties vēl taustekļainākas un recekļainākas partijas par astoņkāji, un par to arī nekas. Latvijā nekas nedraud tādiem politiskiem “spēkiem”, kuri gadiem ilgi apdraud iekšējo drošību un nodarbojas ar šīs valsts pamatu kustināšanu un graušanu – nav brīnums, ka mūsu deformētajā partiju “demokrātijas” sistēmā šiem spēkiem, kuriem ir brīv tā rīkoties, ik pa brīdim sarodas klāt jauni talcinieki.
Mēs taču redzam cauri – Tallinā divus veiklus zeļļus paņem aiz apkakles par 11 tūkstošu eiro iešmugulēšanu, taču Rīgā Latvijas labajos treknajos gados iekrājušās viltotas ziedojumu kvītis par kādiem 11 miljoniem eiro partiju kontu pašfinansēšanās procesos, bet arī tur neviens gailis nav dziedājis pakaļ, neviens pēddzinis Duksis nav palaists ošņāties, vai naudiņa nesmird.
Tādu nieku dēļ kā kolēģa deputāta e-pastiņa izkratīšana, “kompromatu” uzlasīšana un pamešana brīvajai presei pat patruļas policists nepaceltu zizli, kur nu vēl ģenerālprokurors nolaistos no saviem augstumiem un pārsteigumā iesvilptos. Faktiski viņam jau sen visādām centra partijām vajadzētu bilst – puiši, sen neesat pa galvu dabūjuši? Diemžēl mēs pagaidām nevaram uz notiekošo paskatīties no tiesiskās – varam tikai no estētiskās puses. Al Kapones nedarbi salīdzinājumā uz Latvijas kolēģu sirsnīgās darbošanās fona būtu tās apsūdzības vērti, ka viņš kāpņutelpā mēģinājis čiept krāsainus žurnālus no svešām pastkastēm. Ja kāds augstāks spēks iežēlotos par Latvijas politiķiem, viņš droši vien atlasītu ne vairāk kā pāri īpatņu, kam atļaut uzkāpt Noasa vai Unapišti šķirstā uz borta, iekams pārējiem sugasbrāļiem pāri brāžas un gāžas grēku plūdi. Tiešām jāsaka – paldies Dievam, ka beidzot augstākās raudzes ievērojamākie tiesību eksperti piekrituši: jā, derētu gan dot prokuroram brīvas rokas vērsties pret partijniekiem taisni tāpat kā pret pārējiem žuļikiem. Neievērojamie eksperti tam neesot piekrituši. Bet jūs zināt, ka mums netrūkst “ekspertu”, kuru pausto izlasot gribas teikt – prozit, es ar jau no paša rīta.
