Pret nezālēm palīdz zaļā mulča. Dārzkopes Ārijas Rudlapas dienasgrāmata 0
7. oktobris. Augļu diena
Beidzot nelīst. Zeme izmirkusi, un peļķes visās malās. Uzspīd saule, un pasaule kļūst jaukāka, arī garastāvoklis uzlabojas. Dārzā būtu daudz darāmā. Taču pārāk mitrs glabāšanai domāto ābolu vākšanai, arī dobju rakšana pa salijušo zemi neveicas. Pagalmā nogrābju lapas, būs jau vēl, jo lapkritis tikai sācies. Zālīte zem lapu kārtas spilgti zaļa, un sētsvidus izskatās daudz labāk. Negribu, ka lapas tiek piebrauktas vai iemīdītas zemē, tas bojā zāliena izskatu. Tās pielīp pie apaviem un nesas priekštelpās. Novērtēju situāciju sakņu dārzā, neesmu vēl novākusi visus burkānus, turpina augt kāposti, rutki, puravi. Dārzeņi izskatās labi un turpina augt. Novācamie daudzumi nav lieli, tāpēc nolemju pagaidīt sausāku laiku. Uzmetu acis arī rudens redīsiem, ko sēju augustā. Nekā prātīga, saknes nav izaugušas, sēšanas laiks bijis par vēlu. Nav jau arī nekāda vajadzība, citu dārzeņu pārpārēm.
8. oktobris. Augļu diena
Atkal līst. No ražas vākšanas nekā. Pēcpusdienā gan lietus beidzas, spīd saule un pūš spirgts vējš. Rīta cēlienu veltu kulinārijai. Pārskatu recepšu krājumus un gatavoju salātus ziemai no kāpostiem, tomātiem un citiem dārzeņiem. Kad viss sapildīts burkās, arī lietus rimies. Nolasu siltumnīcā gatavos tomātus. Tā kā augi izskatās labi, atstāju zaļos augļus, lai turpina augt. Pie reizes novācu arī Peru fizāļu augļus. Siltumnīcā tos stādu otro gadu un domāju, ka vairāk nekad tā nedarīšu. Kāpēc? Mazais vārgais stādiņš līdz rudenim izveido milzīgu krūmu, tam ir spēcīgas saknes, kas spēj atrast barības vielas un atņemt tās kaimiņiem. Labi, ka mūsu klimatiskajos apstākļos tas nosalst, citādi pārvērstos par baisu nezāli, līdzīgi latvāņiem. Viens gan izauga no sēklām patvaļīgi siltumnīcas celiņa malā. Auglīši, sausā apvalciņā ietvertas dzeltenas odziņas, pēc garšas tā nekas. Lielveikalos skaisti sasaiņoti smuki maksā, bet vai man tos vajag? Pirkt nepirktu, bet ja izauguši – jāēd. Pasaule mainās, tajā skaitā arī ēšanas paradumi. Līdz ar to sākam audzēt jaunus kultūraugus, par kuru īpatnībām zinām maz.
9. oktobris. Mēness perigejā, tāpēc diena dārza darbiem nelabvēlīga
Toties laika apstākļi labi. Vēss, bet nelīst. No rīta zeme mitra un rušināšanās dārzā nevilina. Pievēršos darba lietām, rakšanu atliekot uz nākamo dienu. Mākoņi izklīst, pūš spirgts vējš, un vakarpusē viss jau smuki apžuvis. Pa ceļam apmeklēju Bulduru kokaudzētavu un nopērku dažas ziemcietes. Mājās podiņus ar stādiem nolieku jau tiem paredzētajā vietā ar domu, ka stādīšu nākamajā dienā.
10. oktobris. Sakņu diena
Līst. Cūcības likums, ja esi saplānojis darbus, tad nekas nesanāk.
11.oktobris. Ziedu diena
Apmācies, bet vēl nelīst. Puķu stādīšanai atmetu ar roku un dodos uz semināru Lielvārdē. “Puteņu” saimnieki atver durvis interesentiem un dalās pieredzē zaļmēslojuma audzēšanā un izmantošanā. Bioloģiskajā saimniekošanā lielākais izaicinājums ir nezāļu ierobežošana. Atrast laukos ravētājus ir gandrīz neiespējami, tāpat kā paveikt visu saviem spēkiem. Tāpēc, sadarbojoties ar konsultantiem un zinātniekiem, jāmeklē risinājumi. Zaļmēslojuma izmantošanas veidu, kas pielietots Puteņos, varētu nosaukt par zaļo mulču. Zaļmasas augu virszemes daļa tiek salauzīta un piespiesta zemei, saknes paliek dzīvas. Uz augsnes veidojas tāds kā paklājs, kurā tiek sēti vai stādīti kultūraugi. Zaļmasas augu klājiens kavē nezāļu augšanu, pasargā augsni no izžūšanas un uzlabo barības vielu apriti. Klausoties gudroju, kā šo ideju varētu ieviest savā dārziņā. Saimniece Liene stāsta, ka zaļās mulčas ideju mēģina pielietot arī siltumnīcā, audzējot tomātus. Veltņa vietā izmantojot kapli, ar kuru salauza rudzu stiebrus. Tāda pieredze der arī man. Pesimisti jau meklē ēnas puses un gudro, vai augu klājienā neieviesīšoties grauzēji. Droši vien ieviesīsies. Augsnes veselībai tas diezin vai nāks par sliktu, tās aerācija tikai uzlabosies. Ideja, manuprāt, ir izmēģināšanas vērta. Ēnas puses ir visām lietām. Pat Saulei ir plankumi. Mans nelaiķa tēvs mēdza teikt: Ja no visa jābaidās, tad jau neko nevar darīt.
