Kā vērtējat valdības lēmumu ar 2015. gadu celt minimālo algu? 4
Pēteris Krīgers, Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētājs: “Šo valdības lēmumu var atbalstīt. Jau vairākkārt esam uzsvēruši, ka minimālās algas apmēram vajadzētu sasniegt vismaz pusi noteiktās vidējās bruto algas apmēru valstī, kas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada otrajā ceturksnī bija 762 eiro. Minimālās algas paaugstinājums par 40 eiro, protams, ir solis ienākumu nevienlīdzības mazināšanas virzienā. Bet ar to vien nepietiks. Nepieciešami citi pasākumi, piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās ienākumu daļas paaugstināšana, atvieglojumu palielināšana par apgādājamiem, pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums pārtikai. Palielinot minimālās algas slieksni, darba devēji izdomās dažādus paņēmienus, kā to apiet, piemēram, noslēgs līgumu par darbinieka pieņemšanu darbā uz pusslodzi un citus.”
Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Šā gada 1. oktobrī finanšu ministrs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāve un es kopīgi parakstījām Nodokļu politikas stratēģiju 2015. – 2017. gadam, kurā kā būtisku soli ienākumu nevienlīdzības mazināšanā norādījām arī nepieciešamību pakāpeniski paaugstināt minimālo algu. Kā vēlamo paaugstināšanas slieksni, izstrādājot Nodokļu politikas stratēģiju, norādījām vismaz 10% gadā. Viens no pirmajiem jaunā Ministru kabineta lēmumiem ir pieņemts saskaņā ar šo vienošanos. Šāds lēmums palīdzēs pakāpeniski mazināt ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā, kaut arī vienlaikus, protams, jārēķinās ar risku, ka, pieaugot darba devēju izdevumiem, var mazliet pieaugt bezdarbs to darba ņēmēju vidū, kuri saņem mazas algas. Tomēr esmu pārliecināta, ka bezdarba pieaugums nebūs būtisks, tāpēc minimālās algas paaugstināšana ir atzinīgi vērtējams pasākums.”
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs: “No nākamā gada paredzētajam minimālās algas paaugstinājumam ir savi ieguvumi un trūkumi. Ieguvumi varētu būt tiem darba ņēmējiem, kuri strādā par minimālajām algām. Viņi saņemtu par 40 eiro mēnesī vairāk nekā pašlaik. Taču uzņēmumos, kuros lielākā daļa darbinieku saņem šādas algas, var rasties citas problēmas – uzņēmējdarbība var kļūt nerentabla, kāda daļa darba ņēmēju jāatlaiž vai jāīsteno citi pasākumi. Es uzskatu, ka minimālās algas paaugstinājums ienākumu nevienlīdzību pilnībā nenovērsīs. Tā būs tikai tāda sen ielaistas slimības apārstēšana. Nevienlīdzības mazināšanā no valsts puses iedarbīgākas “zāles” būtu veicināt ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Tādējādi darba devējiem būtu iespējams maksāt darba ņēmējiem ievērojami augstākas algas.”
Uģis Zemturis, uzņēmējs, uzņēmējdarbības konsultants: “Šo valdības lēmumu varu vien apsveikt. Šis pasākums varētu būt vērsts ne tikai ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, bet arī nodokļu ieņēmumu palielināšanas virzienā. Kādai daļai darba devēju, iespējams, vairs nebūs izdevīgi slēpt ienākumus un nemaksāt valstij nodokļus. Arī man liekas, ka mūsu pati lielākā nelaime ir lētas darba rokas. Būtu jādara viss iespējamais, lai darba ņēmēji par savu darbu saņemtu nevis minimālo, bet pēc iespējas augstāko atalgojumu.”
Uzziņa
Šonedēļ valdība nolēma no 2015. gada 1. janvāra paaugstināt minimālo algu līdz 360 eiro mēnesī – pašlaik noteikto 320 eiro vietā.
Tas ir viens no valdības deklarācijā un Nodokļu politikas stratēģijā 2015. – 2017. gadam plānotajiem pasākumiem ienākumu nevienlīdzības mazināšanai valstī.
Nākamgad minimālā alga tiks palielināta arī abās mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs: Lietuvā no 290 eiro līdz 300 eiro, Igaunijā no 355 līdz 390 eiro.
No 2016. gada Latvijā paredz ieviest arī atšķirīgu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo ienākumu daļu jeb neapliekamo minimumu. Mazo algu (pērn Finanšu ministrijā par tādām uzlūkoja algas, kas uz papīra nepārsniedz aptuveni 570 eiro mēnesī) saņēmējiem neapliekamais minimums palielinātos, vidējo algu saņēmējiem paliktu līdzšinējie 75 eiro mēnesī, toties lielo algu saņēmējiem tā nebūtu vispār.
Vienlaikus plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādājamiem, tostarp piemērot lielākus atvieglojumus par otro un katru nākamo bērnu ģimenē.
