Pret nevērību ar naudas sodu? 1
“LA” 22. decembra numurā publicētā Edgara Vimbas vēstule “Forši! Reizēm arī feini!” rosinājusi arī citus lasītājus izteikt savas domas par latviešu valodas lietošanu ikdienā.
Rīdzinieci Mirdzu Belogrudovu nokaitinājis vārdu salikums “uz doto brīdi”. Kāds tur dotais! Brīdi taču nevar iedot, to var atvēlēt, veltīt, bet iedot kādam var tikai priekšmetu. Dzirdot radio vai TV kārtējo reizi atskanam “uz doto brīdi”, tas griež ausīs. M. Belogrudova: “Kādai jaunietei, kas tikko bija pateikusi šo kalambūru, aizrādīju, ko tad viņa man dos. Meitene apjuka, nesaprata, vajadzēja paskaidrot, un tad atbilde bija: tā runā valstsvīri! Bet man skolas laikā mācīja lietot skaisto latviešu valodas vārdu “šobrīd”.”
“LA” lasītājs Kārlis Krūzs min arī citus izskaužamus rusicismus – “kā reiz” (kak raz) vietā jāsaka “tieši tā”, “par cik” (poskoļku) vietā labskanīgāks būtu “tā kā” vai “ciktāl”. Bet “pa lielam” (po boļšomu ščotu) vispār nevajadzētu lietot, lai gan pēdējā laikā to dzird itin bieži. K. Krūza kungs atgādina arī TV žurnālista Jāņa Dombura nereti lietoto “da jebko”, kas, protams, par cieņu pret valodu un skatītāju neliecina. Un vēl – kad tiksim vaļā no padomju laikā ievazātajiem “vot” un “davai”?
“Valodas kultūra nerodas pati no sevis,” savā apjomīgajā vēstulē uzsver bijušais skolotājs Jānis Brass no Rīgas. Dažkārt, lai tiktu vaļā no svešvārdu un žargonvārdu lietošanas, noder arī asprātīgi risinājumi. J. Brass: “Darba vietas kolektīvā joka pēc ieviesām soda sistēmu – par katru nepareizi izteiktu vārdu vainīgajam kopējā kasē bija jāiemaksā neliela soda nauda. Pirmajās dienās kases līdzekļi strauji auga, bet tad kolēģi par saviem vārdiem sāka domāt kritiskāk. Ja kāds pēc darba, durvis aizverot, vēl palielījās: “Vot, kā es šodien izturēju bez soda!”, viņu lūdzām atgriezties, samaksāt un pateikt: “Lūk, tā.” Pēc pāris nedēļām soda naudas ienākumi apsīka. Mūsu valoda bija kļuvusi tīrāka. Savāktos līdzekļus izmantojām nelielām svinībām par godu dzimtajai valodai. Šis piemērs vēlreiz apstiprina to, ka vairumā gadījumu nepareiza valoda ir tikai slikts ieradums, kas cēlies no nevērības, ar kādu runājam.”
