“Cik nejēdzīgi ir šādi tērēt resursus!” Kā “trešmobistu” līderis Tālis kampaņā “Nejēdzīgs iepakojums” uzrunā ražotājus 15
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
Vai neesam jau samierinājušies ar ražotāju mārketinga trikiem, kad nieka saujiņa konfekšu iepakota lielā kartona kārbā vai sadzīves sīkums – iespaidīgā plastmasas ietvarā?
Vieni pērk, citi pukojas, bet kustības “Trashmob” dibinātājs, vides aktīvists Tālis Banga uzsācis kampaņu “Nejēdzīgs iepakojums” un vēršas pie uzņēmumiem ar neērtiem jautājumiem par preču iesaiņošanu.
Vides cīnītāju pulkā Tālis Banga ir jaunpienācējs, jo kustību un vides aizsardzības organizāciju “Trashmob” nodibinājis tikai pagājušajā vasarā.
Līdz tam vairāk bijis pazīstams sportistu sabiedrībā kā izturības disciplīnu piekritējs – kalnu riteņbraukšanā, triatlonos, arī tā sauktajās izdzīvošanas sacensībās – kajaku maratonos u. c., bet pēdējā laikā pievērsies garo distanču skriešanai.
Daudz uzturoties dabā un trenējoties, ik dienu ievērojis atkritumus gan mežā, pie ceļiem un takām, gan jūras un citu ūdenstilpju malā, taču pērnajā pavasarī viņa pacietības mērs bijis pilns.
Drazām vairs nespējis paskriet garām – sācis vākt un uzskaitīt tāpat kā savus noskrietos kilometrus.
Ar ko līdzīgu savā ploginga kustībā zviedrs Ēriks Alstrems spējis aizraut cilvēkus četrdesmit pasaules valstīs.
Tāļa sekotāju pulks sociālajos tīklos pagaidām mērāms četros tūkstošos, tomēr viņa mērķis esot plašāks – ne tikai pašam vākt tukšās pudeles, kārbas un citu iepakojumu un aicināt domubiedrus sekot viņa piemēram, bet prasīt atbildību arī no tiem, kas to saražojuši.
Pagājušā gada nogalē, trīs dienās apskrienot Rīgas parkus un ūdenstilpes, savāci ap desmit tūkstošu atkritumu vienību un noskaidroji, kuru ražotāju iepakojums visbiežāk nonāk vidē. Kas no tā sanāca?
Tā bija viena no manām akcijām ar mērķi pievērst uzmanību, ko daru nedaudz pārspīlētā veidā – esmu skrējis arī 100 kilometrus gar ceļmalu un vācis atkritumus.
Zīmola auditā, kā nosaucu skrējienu pa Rīgu, līderos izvirzījās “Cēsu alus”, “Coca-colas” un “Aldara” plastmasas pudeles un skārdenes, ko arī publiski paziņoju. Sākās zvani, sarunas un uzbrukumi no viņu sabiedrisko attiecību aģentūrām, kāpēc izplatot sliktu informāciju par uzņēmumiem! Aicināju uz sarunu, taču līdz tai pat nenonācām, laikam saprata, ka nebūšu reklāmas seja, bet prasīšu darbu un rezultātu.
Un tad tu izdomāji, ka jāķeras pie izšķērdīgi iepakotām precēm un kā piemērus nosauci “Laimas” zefīrus, “Rimi” vafeles, “Lāču” cepumus un “Cēsu alus” alkoholisko kokteili?
Zīmolu audits rosināja veidot kampaņu “Nejēdzīgs iepakojums” ar domu – vai tiešām seši cepumi jāiepako trijās plastmasas kārtās un vēl jāievieto papīra kastē ar plēves pārklājumu?
Vienlaikus ar pārspīlētu un videi nedraudzīgu iepakojumu ražotājs arī apmāna pircēju. Ražotāji atkal vērsās pret mani, ka noniecinot viņu produktus. Skaidri esmu pateicis, ka man nav iebildumu pret saturu, bet iepakojumu.
“Orkla” atrakstīja, ka “Laimas” produktiem ar mazāku iepakojumu netiktu nodrošināta ilgāka saglabāšana.
Cik nav piemēru, ka nopirkti “Laimas” saldumi, taču, atverot iesaiņojumu, atklājas, ka saturs nav nemaz tik svaigs… Manai māsai tā gadījās ar “Serenādes” konfektēm.
Tas norāda, ka pārmērīgais iepakojums, iespējams, ir tikai atrunāšanās, tā vietā būtu padomājuši, kā iesaiņot savus ražojumus videi draudzīgākā veidā!
Vai “trašmobistu” jo dienas kļūst vairāk?
Parasti man jautā, kā var pievienoties. Atbildu – ja tu ikdienā domā, kā samazināt atkritumus, vai nepaej tiem garām, jau esi daļa no “Trashmob”. Kampaņas cilvēkus uzrunā – katram bijusi kāda pieredze, viņi sūta nejēdzīga iepakojuma piemērus, lai tos ievietoju “Trashmob” feisbukā.
Starp citu, daudzi baidās runāt publiski un nosaukt kādu uzņēmumu vārdā, bet man nav bail, jo cīnos par ideju.
Neesmu pret biznesu un ekonomisko attīstību, bet vienā brīdī jāsāk domāt par to, ko nodarām planētai. Dzenoties pēc mūžīgās attīstības, daļu ienākumu jāsāk likt atpakaļ, lai dzēstu aiz sevis radītos ugunsgrēkus.
Līdz šim par atkritumiem lielākā atbildības daļa tiek uzlikta uz sabiedrības pleciem, taču patiesībā esam ražotāju un tirgotāju ķīlnieki, jo mazumtirdzniecības tīklos zaļā izvēle ir niecīga vai tās vispār nav.
Gribētu veidot iniciatīvu, lai aizliedz ražot to, ko nevar pārstrādāt, taču saprotu, ka tas vēl nav iespējams, tāpēc jāsāk ar brīdinājumu patērētājiem par iepakojuma veidu – vai tas ir vai nav pārstrādājams. Līdzīgi kā uz cigarešu paciņām arī citām precēm jāliek baisas bildes, ko šāda veida iepakojums rada videi un dabas resursiem.
Kā vērtē politikas veidotāju – likumdevēju, valdību un atbildīgo ministriju ieguldījumu?
Mums bija izcila iespēja beidzot ieviest modernu paplašinātu depozīta sistēmu, bet kāds nolobēja par labu dzērienu iepakotājiem un depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam uzticēja veidot tiem, kas pēdējos 20 gadus bija tās lielākie pretinieki.
Depozīta sakarā esmu vīlies arī dažās vides organizācijās, kas apgalvoja, ka šajā jautājumā palikšot neitrālas, taču vienlaikus aizstāvēja “Coca-cola” un citus dzērienu ražotājus tikai tāpēc, ka viņi tās finansiāli atbalsta.
Tad ir jautājums – vai esi tikai tāds projektu apstrādātājs vai gatavs patiesi cīnīties par vidi? Mani apcēla un nosauca par vientuļo vides draugu. Jā, tāds es esmu, bet, lūdzu, jums ir iespēja kaut tūlīt pievienoties, uzvilkt gumijas zābakus un noiet kādu gabalu pa mežu vai gar jūru un salasīt atkritumus.
Kāds teiks – nu, cik var vākt citu atstātās drazas!
Tas ir pirmais solis – kad sāc vākt atkritumus, vienlaikus arī aizdomājies plašāk, kas tos saražo. Man pašam tā bija, zinu, ka iedarbojas. Arī sociālajos tīklos cilvēki raksta – jā, mēs vācam! Un domājam par to.
Uzziņa
Ar skrējienu pret atkritumiem
Noskrien 5 vai 10 kilometrus un pie viena ceļā savāc atkritumus kopā ar Eiropas un Latvijas spēcīgākajiem skrējējiem, olimpiešiem, rekordistiem un sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem skrējienā “Run For Future by Neste”, kas notiks no 5. līdz 11. aprīlim.
Vairāk informācijas: rimirigamarathon.com
Eksperta viedoklis
Kam gan patīk liela saldumu kaste ar dažām konfektēm?
Mairita Lūse, biedrības “Zero Waste Latvija” aktīviste: Tiekoties ar cilvēkiem, kuriem zaļās idejas pat nav īpaši tuvas, dzirdu, ka arī viņi ir neapmierināti ar nejēdzīgu iepakojumu, piemēram, lielu saldumu kasti, kam iekšā tikai dažas konfektes.
Ražotājiem, viņu mārketinga speciālistiem vajadzētu saprast, ka šādi iepakojumi pircēju var sadusmot. Viens no maniem piemēriem ir plastmasas loksnītes starp sagrieztām desas šķēlītēm – tiek izmantots materiāls, kas būtībā ir mūžīgs, un pēc tam izmests.
Vajadzētu uz brīdi apstāties un padomāt, cik nejēdzīgi ir šādi tērēt resursus!
Katra uzņēmuma mārketinga speciālistiem pirms jebkura jauna iepakojuma ieviešanas ražošanā būtu jānoskaidro, vai tas ir pārstrādājams.
Ražotājus izvēlēties videi draudzīgu iepakojumu varētu ar dabas resursu nodokļa palīdzību un nosakot, kāds ir pārstrādājams vai nepārstrādājams iepakojums.
Piemērojot nodokli, būtu jāņem vērā ne tikai iepakojuma materiāls, bet arī veids, kā prece iesaiņota. Ja iesaiņojums ir tik mazs, ka to nevar nodalīt atsevišķi uz šķirošanas lentes, tas jāuzskata par nepārstrādājamu, kas arī skaidri jānorāda uz iepakojuma.
Mūsu uzmanība līdz šim vairāk koncentrējusies uz atkritumu konteineriem un šķirošanu, bet būtu jāpakāpjas solīti atpakaļ un jāprasa, kāpēc produkti tiek pārlieku iesaiņoti un iepakojumi pēc izlietošanas nav derīgi pārstrādei?
Video:
Kuru izvēlētos no trīs garšā un sastāvā līdzīgiem saldējumiem, kas iepildīti atšķirīgos iepakojumos – plastmasas kastītē, impregnēta kartona trauciņā, stikla burciņā?
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
